Laikraksts Kurzemnieks

Kuldīgas 2. vidusskolas skolotājiem pārsteigumu bija sagatavojusi skolēnu līdzpārvalde. No rīta pie durvīm skolotāji tika mīļi sagaidīti un viņiem nodots vēstījums: "Skolotāj, Tu esi labākais no labākajiem!""

Pirmsskolas izglītības iestādes Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadā apmeklē ap tūkstoš bērnu. Kā sācies jaunais mācību gads, 13. septembra „Kurzemniekā” jautājām iestāžu vadītājām.

Pedagoģijas doktore Karine Oganisjana uzskata – lai veicinātu skolēnu domāšanu, viņiem jāpiedāvā tādas darba formas, kas stiprina domāšanas pīlārus: sajūtas, uztveri, emocijas, iztēli, valodu, darbību, pieredzi un zināšanas.

Sācies jauns mācību gads, un skolēni ar gladiolām, asterēm, dālijām un citām rudens puķēm rokās dodas uz skolu. Atkalredzēšanās prieks un mazliet arī bažas, jo izglītību skar būtiskas pārmaiņas, par kurām nezināmā vēl daudz.

Radoši, domājoši, jautri, gatavi izaicinājumiem – tā par sevi saka Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra (BJC) darbinieki. Pavisam viņu ir ap 60.

Pedagogu konferencē pirms jaunā mācību gada sākuma Kuldīgas novada pašvaldība tradicionāli sveica skolotājus apaļās darba jubilejās.

Kuldīgas novada skolās vasarā veikti nelieli kosmētiskie remonti, pirkts inventārs un papildināti mācību materiālu krājumi. Pedagogu kolektīvi esot stabili, dažās skolās plānotas nelielas izmaiņas. Skolēnu skaits citviet līdzīgs kā pērn, bet citviet sarucis.

„Man ir ļoti interesanti! Atkal ir izjūta, ka no rīta nevaru sagaidīt, kad došos uz darbu,” saka Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas direktore Andra Zvejniece, kura šajā amatā ir no 1. jūlija.

Līdz 31. augustam turpinās pieteikšanās studiju programmās Latvijas Universitātes (LU) Kuldīgas filiālē un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā (KTTT).

Kopš 1972. gada Kuldīgas novada sporta skolas volejbola un vieglatlētikas nometnes rīkotas Īvandē, bet šogad tradīcija pārtrūkusi, jo muižas apsaimniekošanā ir izmaiņas, tāpēc šonedēļ jaunie sportisti devušies un Kalnu vidusskolas kompleksu Nīgrandē.

No nākamā gada pamatskolas un vidusskolas klasēs pakāpeniski sāks ieviest valdības apstiprināto jauno izglītības standartu. Tas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtam svarīgās kompetences – lai viņi skolā iegūtās zināšanas un prasmes spētu veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Reforma it kā gatava. Taču Daugavpils 10. vidusskolas direktore, pieredzējusī latviešu valodas skolotāja Valija Salna saka, ka izglītības reformai vēl būtu jāgatavojas, to nevar sākt "tukšā vietā".

„Es nelieku mācīties no galvas notikumu gadskaitļus, lai gan daži jāzina. Drīzāk prasu savienot vēsturiskas norises, izprast procesus. Pati datumus un notikumus atceros ļoti labi. Varbūt tāpēc vēsture vienmēr padevusies un patikusi,” saka V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas jaunā vēstures skolotāja Marta Pujāte.