Laikraksts Kurzemnieks

Gan augusta beigās, kad Kuldīgā viesojās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Jaunā Vienotība”), gan tagad Ārlietu ministrijas rūpju lokā ir vieni un tie paši jautājumi un uzdevumi – attiecības ar Krieviju, Baltijas valstīm, Ukrainu u.c.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā allaž tiek uzskatītas par mazāk nozīmīgu notikumu, lai gan politiķi kārtīgi nopūlas, lai tiktu pie kārotās biļetes uz Briseli. Šoreiz mēģinājām saprast, ko īsti nozīmē darbs ES struktūrās, kādi ir alianses jaunie izaicinājumi un cik skaļa būs Latvijas balss Eiropā. Tāpat arī pievērsāmies sabiedriskā transporta problēmām Latvijā, kā pretstatu liekot to, cik dažkārt mums tuva ir Brisele, bet tāls un neaizsniedzams kāda novada attālākais ciemats.

“Tas bija 2007. gada novembris. Pelēka, lietaina diena. Atceros, kā gāju uz parlamentu, bija satraukums, vai visu paveikšu labi,” savu pirmo darba dienu Eiropas Parlamentā Briselē atceras Eiropas Tautas partijas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks ĢIRTS SALMGRIEZIS.

Kopš 2004. gada 1. maija Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas kopienas locekli un mēs, tās pilsoņi, tiešās vēlēšanās ievēlam tās likumdevēju – Eiropas Parlamentu (EP). Tomēr joprojām visai bieži līdztekus apgalvojumam “Eiropa mūs nesapratīs” izskan arī retoriski jautājumi: nu ko tad mēs, tādi maziņi, tajā Eiropā varam ietekmēt?

Pravietis, valstsvīrs, ierēdnis – kāds Valsts prezidents mums vajadzīgs? Uz šo un citiem jautājumiem Kuldīgā atbildes tika meklētas diskusijā, ko organizēja pilsoniskā iniciatīva "Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu".

Par "Jauno Vienotību" nobalsoja 26,24% vēlētāju, un no šī saraksta Eiropas Parlamentā (EP) ievēlēti Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un EP deputāte Sandra Kalniete. Arī "Saskaņa" ieguva divus pārstāvjus EP – par to nobalsoja 17,45%, EP ievēlēti partijas līderis, atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"). Par Nacionālo apvienību nobalsoja 16,4%, EP ievēlēti deputāts Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde. Pirmo reizi EP startēja un iekļuva "Attīstībai/Par!", par kuru nobalsoja 12,42%, tika ievēlēts Ivars Ijabs. Latvijas Krievu savienību atbalstīja 6,24%, un ir ievēlēta partijas līdere Tatjana Ždanoka. Kā vēlēšanas noritēja Alsungas, Skrundas un Kuldīgas novadā?

Tie, kuri par Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem vēlējās nobalsot iepriekš (to var darīt jebkurā iecirknī), vakar diemžēl piedzīvoja vilšanos. Tas nebija iespējams, jo nedarbojās Latvijā vienotā datorsistēma. Savukārt tie, kuri nāca uz reģistrēto iecirkni, izvēli varēja izdarīt ātri.

Iepriekšējā balsošanā piektdien, 24. maijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti līdz 20.00, tā lēmusi Saeima.

Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par nesaņemtajiem drukātajiem vēlēšanu paziņojumiem, kurus izsūtīja SIA "Reller", šo pirmdien elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) tos sāka izsūtīt Valsts ieņēmumu dienests.

„Krievija ir milzīga kaimiņvalsts ar lielu ietekmi uz mūsu reģionu. Nepētīt – tas ir vieglprātīgi. Attiecības ar Krieviju jāveido caurspīdīgi tāpat kā ar citām autoritatīvām valstīm,” uzskata bijušais Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors, politologs Andis Kudors, kurš Eiropas Parlamenta vēlēšanās startē ar pirmo numuru Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sarakstā.

„Mana prioritāte ir vairāk domāt par to, kā jūtas vienkāršais cilvēks – gan transporta, gan ceļu sistēmā. Kad šī sajūta ir saprasta, tad var dzenāt lielos priekšniekus „Latvijas dzelzceļā”, Autotransporta direkcijā vai citur,” „Kurzemnieka” redakcijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Viņš atbildēja uz jautājumiem par dažādām jomām, par kurām atbild viņa vadītā ministrija. Vairāk 17. maija laikrakstā.

Ar simbolisku Briseles kāpostu stādu dalīšanu 9. maijā Kuldīgā sākās akcija "Kuldīgas novads balso", ko organizē biedrība "Kurzemes NVO centrs". Akcijas raksturs nedaudz provokatīvs – dot izaicinājumu novadniekiem, lai šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās kļūtu par aktīvāk balsojošo novadu Latvijā.