Laikraksts Kurzemnieks

Komponistes Gundegas Šmites un režisora Aleksandra Okonova videokoncerta jeb dainu kamermistērijas "Es, karā aiziedams…" izrādīšanu Latvijas koncertzālēs pārtrauca kovida otrais vilnis. Muzikālo stāstu par vīrieša un sievietes pārdzīvojumiem, saskaroties ar kara skaudro realitāti, Lāčplēša dienā demonstrēja Latvijas televīzija. Kara dainas ietiecas vistālākajā caur folkloru sasniedzamajā senatnē, taču arī mūsdienu armijā karavīrs un dziesma ir nešķirami.

No Liepājas vizuālās mākslas kopizstādes "Tuvplāni" Liepājas muzejā nelāgu motoreļļas izgarojumu dēļ izņemtais Egona Peršēvica un Ivonnas Kalitas darbs "Sabīnes pelde" vēlreiz atgādina, ka pietrūkst vietu laikmetīgās mākslas darbu eksponēšanai. Tomēr runa ir ne tikai par piemērotu ēku, bet gan par mākslas menedžmentu pilsētā kopumā, uzskata tēlnieks E. Peršēvics.

Talantīgais kaltenieks GEORGS AVETISJANS fotogrāfiju sauc par iespēju piekļūt stāstiem, ko caur cilvēcisko faktoru glabā ainavas un atmiņas. Georgu aizrauj fotogrāfijas ideja un konceptuālā pieeja – meklējot metaforas un simbolus, veidojas kopsakarības un pavērsieni, kas sniedz jaunu skatījumu. Šobrīd, pēc septiņu gadu prombūtnes atgriežoties Latvijā, Georgs pievērsies identitātes jautājumiem un savu sakņu izzināšanai.

Piektdien Kuldīga jau būs ietērpta svētku rotā – ielās, pagalmos un parkos izgaismosies dažādi dekori, bet svētdien Rātslaukumā un Pilsētas laukumā tiks iedegtas Ziemassvētku egles. Lai ievērotu epidemioloģisko drošību un izvairītos no cilvēku pulcēšanās, svinīgs pasākums netiks rīkots.

18. novembrī Latvijas 102. dzimšanas dienā par spīti ierobežojumiem un atceltajiem svētku pasākumiem Kuldīga ieskanējās vietējo talantu balsīs un daudzviet iemirdzējās karoga krāsās.

Rīt, 18. novembrī, Kuldīgā, Skrundā un Alsungā svētku izjūtu radīs patriotiski uzpostās vietas, kā arī koncerti.

Pēc simt gadu pārtraukuma Brocēnu novada Gaiķu pagastā ieradās valodnieki pierakstīt apkaimes īpašvārdus. Ar viņu ekspedīciju šomēnes atzīmēja trešo Latvijas Vietvārdu dienu.

Kādā žurnālistu diskusijā ar Vidzemes Augstskolas rektoru, vēsturnieku Gati Krūmiņu sākās domapmaiņa par vēsturisko notikumu atainojumu latviešu filmās un teātra mākslā. Daļa publikas strikti apgalvoja, ka tādas filmas kā, piemēram, "Rīgas sargi", "Baiga vasara", "Nameja gredzens" ir tīra vēstures falsifikācija un to filmēšana – valsts naudas tērēšana. Pieļāvīgāka attieksme bija pret "Dvēseļu puteni". Citi atzina, ka ne vienmēr mākslas darbam jābūt tik hronoloģiski precīzam kā vēstures grāmatai. Uzsāktā saruna likās turpināma, tāpēc par vēstures atainojumu mākslā vaicājām gan G. Krūmiņam, gan aktierim un topošajam teātra režisoram Jurģim Spuleniekam un arī "Rīgas sargu", "Baigas vasaras", "Nameja gredzena" un citu spēlfilmu režisoram Aigaram Graubam.

Talseniece Megija Upesjozupa ir jauna, ļoti mērķtiecīga un talantīga dejotāja, kas novērtēta ar bagātīgu medaļu un apbalvojumu skaitu gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Megija ir otrais cilvēks Latvijā, kas izcīnījis "Megastar" titulu, kas ir augstākais apbalvojums sporta līnijdejās. Pēc titula iegūšanas par jaunieti, kas jau vidusskolā bija profesionāla dejotāja, šī gada sākumā tapusi arī filma "Uzvarēt sevi", ko uzņēmušas Latvijas Universitātes studentes.

Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls "Zemlika" Durbē šogad svin desmit gadu jubileju. Taču šajā nedrošajā laikā tā rīkotājs Miks Magone ar nelielu humora devu definējis, ka šis ir devītais ar pusi. "Kopienas sajūta – tā ir atbilde uz jautājumu, kā festivālam izdevies tik ilgi noturēties," viņš saka.

Kur šogad Dzejas dienās Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolas audzēkņi un latviešu valodas skolotājs Eduards Skabis satikās ar šīs skolas absolventi, tagad Alsungas vidusskolas latviešu valodas skolotāju Elīnu Ceru? Dzejai veltītā pasākumā Alsungā.

Dziedot kopai "Vilkači", 9. oktobrī atvērta Ilgoņa Upmaļa grāmata "Latvija – PSRS impērijas militarizētā kolonija", kas izdota ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres atbalstu.