Laikraksts Kurzemnieks

Spozme nav aktuāla

Rīkotājs zinot cilvēkus, kuri bijuši klāt visus gadus bez izņēmuma, jau puspaaudze ar festivālu izaugusi. "Mūsu mākslinieki ikdienā uzstājas ja ne gluži arēnās, tad vismaz tūkstošvietīgās koncertzālēs un izpārdod albumus, saņem balvas. Taču agrāk vai vēlāk viņi ir attapušies Durbē. Tas ir bijis mēģinājums lēkt augstāk par savu pēcpusi, kurš līdz šim ir izdevies," vērtē M. Magone.

Tāda līmeņa mūziķus šeit nevarot ievilināt ar –"nauda nav problēma!". To paveic gadu gaitā izveidojusies uzticamība. "Ja izdari ar glanci vienreiz, tad nākamreiz saruna ar aģentūru, tās pārstāvētiem māksliniekiem jau ir salīdzinoši vienkāršāka. Mums spozme nav bijusi aktuāla, un nav nekādu biznesa mērķu. Tas, ko šodien darām, neaizvedīs mūs uz siltām zemēm nākamajā nedēļas nogalē. Uzticīgi līdzgājēji ir ne tikai publika, bet arī naudas donori – Valsts kultūrkapitāla fonds, vairākas vēstniecības. Visus šos gadus esam vairījušies no korporatīvās sponsorēšanas, jo tā ietekmē organizatoru mākslinieciskā satura izvēli," uzsver festivāla rīkotājs.

Pirmajā dienā sastaptie "Zemlikas" apmeklētāji no Liepājas smej, ka rīdzinieki būs vēlāk, pēc darba. "Mums teātris interesē, tā ir labākā daļa. Mūzika te tāda... ļoti mierīga. Man labāk patīk celties kājās," stāvot rindā pēc bezmaksas biļetēm, saka Kārlis Tauriņš. Viņa draudzene Ieva Anita Petrēvica piebilst, ka vēlas arī filmas redzēt. Abi "Zemlikā" ir otro reizi, bet šoreiz tikai uz atsevišķiem pasākumiem, jo "biļetes dārgas un vietu maz". "Te ir mājīgi, draudzīgi," festivālu raksturo jaunieši. Trūkums – par maz ēstuvju. Arī Mārtiņš Mākonis ieradies skatīties Ģertrūdes ielas teātri. "Vienu gadu klausījos koncertus, pārāk neuzrunāja. Svarīgākā sadaļa ir teātris," atzīst puisis.

Durbe sarosās

Durbes vecais tukšais veikals atvēlēts izstādei "Biedējošā drošība", tajā ir Katrīnas Neiburgas, Līgas Spundes un Evitas Gozes darbi no mākslas festivāla "Survival Kit" Rīgā.  L. Spunde "Zemlikā" ir pirmoreiz: "Esmu dzirdējusi daudz labu vārdu par festivāla organizatoru muzikālo gaumi un inteliģentu attieksmi pret saturu un norisi. Tāpēc bija viegli piekrist." Festivāls esot labs iemesls izbraukt ārpus Rīgas, apskatīt skaisto Durbes baznīcu un pastaigāties pa pilskalnu.

Atvērtā veikala darbinieces pastāsta, ka pilsētā esot liels cilvēku pieplūdums. "Veikalā nav miera, visu laiku jāskrien!" "Zemlikas" norises sākas piektdienas vakarā, taču lielāka rosība pilsētā ir jau no diviem dienā. Pārdevējas domā, ka vietējiem jauniešiem šāds pasākums ir interesants, vecākiem cilvēkiem – diez vai. "Tas nav mums," saka jaunietes, "nākamajā rītā jāstrādā."

"Zemlikai" izvēlēts veiksmīgs laiks, jo nekur citur Latvijā nav festivāla rudenī, domā Durbes kultūras nama vadītāja Daira Veilande. "Miks un Mārtiņs Kuzmins, kuri to rīko, ir durbenieki, savas vietas patrioti. Viņi rada atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, no kurienes ierodas mākslinieki. Programma varbūt visiem nav saprotama, bet tā rada festivāla garšu, šī māksla atšķiras no cilvēkiem vairāk saprotamās folkloras vai šlāgera," viņa vērtē. Vietējiem festivāls liekot sarosīties. "Durbē ir kustība un dzīvība, ne vienmēr ikdienā tā ir," saka D. Veilande. Viņasprāt, "Zemlikā" ir jābūt klāt visos notikumos, lai festivālu pa īstam izbaudītu.

Koncerti savā mājā

Gar izstāžu zālēm ar atslēgām rokā staigā festivāla rīkotāja Mika Magones māmiņa, skolotāja Māra. Ēdināšanas un guldināšanas ziņā viņa "Zemlikā" noteikti ir galvenā. "Māja pilna vienmēr. Par mani jau te smejas – bez Māras nekas nenotiks." Viņai esot sajūta, ka ar desmito festivālu nu jau būtu jābeidz, jo tas jādara brīdī, kad ir ļoti labi, nedrīkstot lēni izplēnēt. Šogad gan festivāls esot atšķirīgs ierobežotā cilvēku skaita dēļ.

Kā pirms desmit gadiem viss sākās? "Miks uz to bija tendēts jau pusaudža gados. Viņš braukāja apkārt, ar to mūziku bija nosities, un beigās teica: "Kāpēc man jābrauc pa pasauli apkārt, ja es koncertus varu dabūt savā mājā un vēl rādīt citiem!"," atceras mamma.

Māra brīdinājusi mākslinieces, ka Durbes pasākumā vietējo daudz nebūs. "Durbenieki jau iepriekš sapērkas sāli, sērkociņus un sveces. Tad logi ir ciet. Nepatīkami un sāpīgi. Vai tiešām neinteresē teātris? Arī diskusijas muzejā – Janīna Kursīte, Ivars Austers... nu, kā var neiet? Tagad te ir Katrīna Neiburga. Tas pats, kā pirms trīsdesmit gadiem te būtu Džemma Skulme." Viesi vienmēr esot no Rīgas, Valmieras, iepriekš daudz braukuši lietuvieši. "Mīļš un sirsnīgs tas viss ir. Brīvprātīgās strādā jau desmit gadus, tā kā bērni sabrauc. Jau vasarā es sataisu burkas, uzrakstu "Zemlikai", pilns pagrabs. Viss sakonservēts, tagad tikai zupas katlā iekšā," viņa pastāsta.

Arī parastiem mirstīgajiem

M. Magonem šķiet, ka daļa pilsētnieku pa šiem gadiem pieradināti pie "Zemlikas". "Tie, kuri nav bijuši ar mums, droši vien arī nebūs. Tas ir okei. Ja kērlings nav mans, es neiešu arī tad, ja notiks augsta līmeņa mači. Taču es arī nelikšu šķēršļus. Ar to diemžēl laiku pa laikam ir nācies saskarties, tā ir tāda mazpilsētas iezīme Latvijā vispār un īpaši Kurzemē, kur tādi skarbāka rakstura cilvēki. Uz emocijām katram ir tiesības. Skumīgāk kļūst, ja ar racionāliem paņēmieniem pauž neargumentētu kritiku," viņš atzīmē. "Vēl pirms "Zemlikas" kultūras namā rīkojām koncertus, un tad pirmais bijis – "sabrauks pilna Durbe ar narkomāniem, ārdīsies, sitīsies!". Nekad tā nav bijis, bet atsevišķiem cilvēkiem tas nav traucējis pašiem sevi uzkurināt."

Šogad, ņemot vērā apstākļus, festivālā ir daudz bezmaksas pasākumu. Arī iepriekš bijis svarīgi dot iespēju par velti piedzīvot teātra izrādes, kino, mākslas izstādes, diskusijas. "Lai būtu mazāk iespēju teikt: "Oi, nu tas jau nav mums, parastiem mirstīgajiem!" Daudzi vietējie cilvēki aktīvi piedalās sestdienas rīta tirdziņā. Katram kaut kas atrodas," uzsver M. Magone.

"Zemlikas" apmeklētājs esot tāds, kam interesē, kas šobrīd notiek mūzikas pasaulē. Ar programmu organizatori cenšas iet līdzi laikam un mazliet pa priekšu. "Pirmajā "Zemlikā" uzstājās Nils Frāms, kurš spēlē prestižākajās koncertzālēs. Vai viņš kādreiz atgriezīsies Latvijā, nerunājot par Durbi? Līga Spunde tikko izvirzīta Purvīša balvai. Darbs, ko skatām Durbē, ir radījis lielu rezonansi," festivāla būtību raksturo rīkotājs. Tomēr mērķis neesot izaugt lielākiem par kultūras nama ietilpību. "Sasniegtā kapacitāte ir viss, ko mēs īstenībā gribam turpināt, kamēr pašiem vēl ir spēks un interese," saka M. Magone.


Rinda pie bāra "Akacis" šoreiz nav pēc alus. Te var saņemt bezmaksas biļetes uz izrādēm.


"Neesam populārās mūzikas sarīkojums," "Zemliku" raksturo Miks Magone. Šeit visu nosaka saturs, nevis sponsoru gaidas.