Laikraksts Kurzemnieks

„Nesajaukt apgrozījumu ar pelņu, un lai viss turpinās!” Kuldīgas novada uzņēmējiem Gada balvas ceremonijā novēl Kaspars Bergmanis.

„Kad manam tēvam svinējām 70. jubileju, tad mēs pieci vīri kā divos pēcpusdienā iesākām dziedāt, tā nākamajā dienā pēcpusdienā tik beidzām. Visi bijām lieli dziedātāji,” stāsta kādreizējais Snēpeles amatierteātra režisors Kārlis Freimanis.

Uz draudzības turnīriem volejbolā Vācijā Rasmai Zeberliņai līdzi devusies tulce Guntra Buivida, kura treneres 80 gadu jubilejā stāsta: „Atceros pirmo braucienu. Aizbraucām ar zilu ikarusu ar finierētiem logiem, un tam no izpūtēja nāca ārā melni dūmi. Sagaidītājs Vācijā bija pārsteigts: „Vai tas ir jūsu autobuss?!?””

„Suiti kopā var dziedāt, bet naudu skaitīt nevar,” saka Guntis Niedoliņš no Jūrkalnes.

„Cik jēgpilni ir tas, ka Eiropas Parlaments (EP) atrodas gan Briselē, gan Strasbūrā? Izmešu daudzums ir milzīgs! Ir iesaistīti kādi 10 000 cilvēku: daudzi deputāti braukā ar mašīnām, daudzi lido, no Frankfurtes uz Strasbūru brauc ar autobusiem,” saka deputāts Roberts Zīle.

„Pārmaiņu laikos tūrismā darba nebija. Tik vien kā "Kupi – prodai!" ("Pērc – pārdod!" – krievu val.) braucieni uz Varšavu, bet par tūrismu to grūti nosaukt. Vedām prom rūpnīcas "Straume" ražotās kafijas dzirnaviņas, mikserus. Pirkām to, kā pie mums trūka. Uz Somiju vedām šņabi, jo nebija tik daudz somu marku, lai samaksātu par stāvvietu,” atceras Kuldīgas gide Inga Trumsiņa.

Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdis Agris Rozenfelds pasākumā "Kuldīgas novada gada balva sportā": „Visiem novēlu sapņot par rezultātiem, vēlu izturību, lai sapņus piepildītu. Arī labu veselību un labas analīzes!”

„Ļoti daudzas situācijas "lost in translation" ("pazudis tulkojumā") notika valodas pārpratumu dēļ. Draugs mani aicināja uz pirti, jo tur vairāki draugi gatavos bārbekjū. Es atbildēju: „Jā! Kur un cikos?” Viņš prasīja: „Vai tu zini, kas ir pirts?” „Nē!” Izrādās – vajag ņemt līdzi peldkostīmu un dvieļus,” tā mācību laiku Kuldīgas ģimnāzijā atceras Ana Beatrise da Kosta Moreira no Brazīlijas.

„Tā reizē ir plašs un vienkāršs jautājums, jo savā virtuvē par to atbildam paši. Pamatā ir divas lietas – personīgā un darba higiēna. Mājās reizēm visi pieļaujam kļūdas. Piemēram, vienā izlietnē mazgājam rokas, traukus un pārtiku,” saka Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma pedagoģe Anita Bērziņa.

Vārmes amatierteātra režisore Lida Čevere atceras gadījumu šovasar Alūksnē: „Aktieriem jāspēlē, ka viņi nāk no bērēm. Izdomājām, ka viņi uz skatuves uznāks no zāles – lauku dzīves nogurdināti, iedzēruši, ne visai smuki saģērbušies. Kultūras nama vadītāja pielēca kājās: „Tā! Ko tie te tagad dara?” Viņa nodomāja, ka tie nav aktieri...”

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs Kurzemes pašvaldību vadītājiem stāsta par mencu zvejas aizliegumu Baltijas jūrā: „Nav vainojami zvejnieki, ka par daudz nozvejojuši. Mums katram jāpadomā, kas nonāk jūrā: kādus tīrīšanas līdzekļus lietojam, cik bieži mazgājam mašīnas, ko aizpludinām kanalizācijā.”

„Nākotnē īpašu kameru varētu piestiprināt pie traktora, un zemnieks pats varētu noteikt, cik laba zāle ir viņa laukā. Ja šāda kamera ir satelītam, varētu redzēt, vai zemnieki savas platības nopļauj, novērtēt, cik zemes izmantots lauksaimniecībai, lielā platībā apskatīt mežus,” par satelīttehnoloģijām saka kuldīdznieks Roberts Trops.