Laikraksts Kurzemnieks

No kovidkrīzes labums esot tāds, ka iedzīvotāji netiek uz Lietuvu, lai tur sapirktos daudz preču par zemu cenu, tāpēc tagad ienākumi paliek vietējos veikalos, saka Laidu veikala pārdevēja Daiga Neilande.

Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļas vadītāja, pediatre, neonatoloģe Ramona Irbe: „Kopš sākusies saslimšana Covid-19 un cilvēki bieži mazgā rokas, ir izzudusi saslimšana ar vēdera vīrusu. Apstiprinājusies mana pārliecība, ka tā ir netīro roku slimība.”

„Es gribētu biežāk redzēt, lai bērnu acis mirdz un ir interese par visu pasauli. Man svarīgi, lai, pabeidzot skolu, bērni dzīvē aiziet labsirdīgi, iejūtīgi, izpalīdzīgi,” saka V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas skolotāja Svetlana Djageļa.

„Vēl viens iemesls likt visiem sēdēt mājās un nēsāt maskas – 45% inficējas no pirmssimptomu slimniekiem, 40% no tiem, kuriem simptomi jau ir, un tikai 10% no virsmām,” atsaucoties uz vietni Sciencemag.org, tviterī raksta latvietis Kaspars Bērziņš, Pekinas Tehnoloģiju institūta pētnieks.

„Londonā cilvēki ievēro ieteikumus, kā izsargāties. Es, aizejot uz veikalu, uzreiz uzvelku aizsargmasku un lateksa cimdus. Rīgā tikai retais lieto tos un arī dezinfekcijas līdzekli, kas novietots pie ieejas lielveikalu tirdzniecības zonā. Tāds pofigisms,” saka Aleksandrs Rodionovs.

„Bērni pēc dabas ir ļoti zinātkāri, labprāt pavada laiku ar vecākiem pat tad, ja tas ir nedarīt neko. Viņi vecākus atdarina, un šī pieredze viņu atmiņā ierakstās apzināti vai neapzināti. Pieaugušajiem jādomā līdzi, jo bērnība ir pamats teicienam "Ko sēsi, tas augs",” saka trīs bērnu mamma Kristīne Gansone.

„Šādā mazā miestā ir ļoti viegli vienam otru uzpasēt. Nav jau kā Rīgā. Te, Dzeldā, visi visus pazīst. Tiklīdz kāds gribēs sagrēkot un neievērot pašizolāciju, visi to zinās un viņam aizrādīs. Ja neklausīs, tad izsauks policiju. Tāpēc jau te ir tik mierīgi,” saka veikala "Elva" pārdevēja Lūcija Briede.

„Covid-19 drīz var klauvēt arī pie manām durvīm. Vienīgā doma – no mājām neiziet. Beidzot izcepu rudzu maizi un aizdomājos. Vai tiešām vajag notikt epidēmijai, lai ceptu maizi? Visu jau var nopirkt. Varbūt Dieviņš atsūtījis pārbaudījumu? Cilvēki, attopieties! Dzīve iet uz priekšu, bet jūs tik visu atliekat uz vēlāku laiku un skrienat dzīvei pa priekšu. Te nu ir tas vēlāk!” saka Ilona Čilipāne no Īrijas.

„Datora ātrums aug. Šībrīža datori skaita ātrāk nekā pērtiķa smadzenes, šogad skaitīs ātrāk nekā cilvēka smadzenes, un nākamajā gadā kvantu datori varēs problēmas atrisināt dažu minūšu laikā. Tā ir nākotne. Cilvēki zaudēs darbu. Amerikā pārdevēju, sekretāru, kasieru un grāmatvežu darbu jau izpilda ierīces,” saka finanšu eksperts un uzņēmējs Artūrs Geisari.

„Pareizā shēma, kas būtu jādara, lai ēka būtu droša: vismaz reizi gadā tā jāapskata. Ja redz kādas ziepes, vajadzīga padziļināta izpēte. Balstoties uz šo novērtējumu, jāizplāno darbi, un pēc remonta izmaksām jānosaka apsaimniekošanas maksa. Taču notiek otrādi - tiek noteikta kaut kāda apsaimniekošanas maksa un pēc tās attiecīgi kalkulēts, kādus darbus ēkas uzturēšanai varēs paveikt,” saka Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

“Diemžēl mūsu nodokļu sistēma ir tāda, kas jaunos neatbalsta. Tikko tev ir doma galvā, to apliek ar nodokļiem. Tu jau esi parādā, ar nosistu gribēšanu un varēšanu,” saka Liāna Āboliņa.

„Ja tevi vienreiz izmet pa durvīm, nāc iekšā pa otrām un, ja izmet pa tām, nāc pa trešajām! Nevajag nekad nolaist rokas,” iesaka Baiba Sipeniece-Gavare.