Laikraksts Kurzemnieks

Padurnieks Dzintars Leja, kura īpašums atrodas Ventas liegumā: „Iebrauc makšķernieks ar džipu. Aizrādu, ka te ir liegums, norādu uz zīmēm. Viņš atbild: brilles esot mājās, zīmes nevarot saskatīt. Bet tārpu uz āķa uzspraust gan var.”

„Uz savvaļas zoodārzu braucām ar tā sauktajām golfa mašīnītēm. Bet, kamēr apskatījām ziloņus un degunradžus, kāds pamanīja, ka mašīna tiek aptīrīta. Pērtiķi ķidāja somas un apēda visu, ko pamanījās atrast!” kuldīdznieks Gatis Rožkalns atceras Taizemē piedzīvoto.

Biznesa trenere Vita Brakovska: „Latvijas pļavās un grāvjos aug zelts, ko nespējam ieraudzīt. Viena sieviete Pļaviņu novadā pelna, pārdodot pelnus, un viņas tirgus ir Amerikā, Kanādā. Cita nātres pārvērš pulverī un pārdod gatavu materiālu smūtijiem.”

Iedzīvotāju sapulcē Padurē tiek runāts par Kuldīgas stāvvietām ar ierobežotu laiku. Pašvaldības policijas vecākais inspektors Dzintars Pakalns: „Ja nav speciālā pulkstenīša, pietiek, ja uz auto paneļa noliek lapiņu, uz kuras rakstīts laiks.” Kāda padurniece iebilst, ka lapiņa un rakstāmais vienmēr nav līdzi. Dz.Pakalns: „Tad uzrakstiet uz priekšējā stikla ar lūpu krāsu.”

Kuldīgas novada sociālā dienesta direktores vietniece Anda Šlakorciņa: „Sociālo darbinieku salīdzinu ar ārstu. Ārsts nosaka diagnozi, sociālais darbinieks – problēmu, ārsts izraksta medikamentus, darbinieks piedāvā risinājumu, ārsts nosūta uz izmeklējumiem, sociālā darbinieka instrumenti ir sociālie pakalpojumi. Ja pie ārsta neiesim, zāles nedzersim, viņš nevarēs palīdzēt. Tāpat ar sociālo darbinieku: ja klients pakalpojumus neizmantos, palīdzēt nevarēsim.”

„Jebkuras valdības lielā dilemma ir naudas sadale. Darām visu, lai ekonomika augtu kopumā. Lai naudas būtu vairāk visās nozarēs,” saka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

„Varbūt pilsētniekiem ir šausmīgi bail no nekontrolētās dabas stihijas, kas vairāk vai mazāk normāla dizaina vietā apņems un pārņems viņu ikdienu, tiklīdz pilsētām tiks pievienoti novadi?” par ventspilnieku bažām administratīvi teritoriālās reformas sakarā vaicā Ieva Rupenheite.

„Mums ir arī špikeru kaste, kurā saliekam visu mačiem vajadzīgo. Var ņemt līdzi grāmatas un citus izziņas materiālus, bet nedrīkst mobilos telefonus un programmējamo kalkulatoru. Kur vien varam, piedalāmies. Gribētos jau doties ārpus Latvijas,” par sacensībām saka Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra radio un televīzijas pulciņa dalībnieki.

„Tūrisma uzņēmējam galvenais ir darbs ar cilvēkiem – sajust, ko katrs vēlas. Tūrisms nav tikai uz atpūtu un izklaidi vērsts,” "Uzņēmēju un amatnieku gada balvas" ceremonijā sacīja Kuldīgas aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits: „Ātrgaitas šosejās būs arī joslas, kurās varēs lēnāk braukt – nost no ceļa nevienu nedzīs. Bet kājām staigāt un ar velosipēdu braukt pa tādu nevarēs.”

Ēdoles pagasta pārvaldniece Anda Upleja kolēģiem stāsta: „Kopš pašvaldības policija pastrādāja ar tiem, kuriem nebija noslēgti atkritumu apsaimniekošanas līgumi, man cilvēki straumēm nāk. Katru dienu kāds grib pierādīt, ka viņam nav atkritumu, ka kopā ar kartupeļu mizām govīm izbaro arī vecos zābakus.”

„Amatnieki ir arī uzņēmēji, dizaineri un pārdevēji. Darbā ielikta sirds un radošums,” konkursa Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balva noslēgumā sacīja Artis Roberts.