Laikraksts Kurzemnieks

Rudens mēnešos spēkā ir lašveidīgo loma paturēšanas liegums. Taču zivju nārsta laikā ir tik kārdinoši ar mazu piepūli tikt pie treknas zivs uz pannas. To zina arī Valsts vides dienestā, tāpēc pašlaik pastiprināti kontrolē zveju iekšzemes un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, stāsta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas Resursu kontroles sektora galvenais inspektors Valērijs Štraubis.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par aktīvo ūdenstūrismu un atpūtu pie iekšējiem ūdeņiem, upēm un ezeriem, tajos makšķerējot, laivojot, peldoties, ūdenstilpēs bieži tiek pamanītas dažādas problēmas. To cēlonis galvenokārt ir cilvēka ietekme uz dabu, norāda iekšējo saldūdeņu pētnieks Matīss Žagars. Viņš uzskata, ka problēmas, kas rūp cilvēkiem, ir jārisina prioritārā kārtā, jo tas ir iesākums stāstam par ekosistēmas saglabāšanu un cilvēku lomu tajā. "Ir jādara tā, lai ekosistēma būtu līdzsvarā, bet, lai to panāktu, daudz kas ir atkarīgs no saimnieka un saimniekošanas metodēm," pauž M. Žagars.

Tā, kā bija pirms gadiem divdesmit pieciem, tagad vairs nav. Un tomēr pāvilostnieks, zvejnieka dēls Jānis Pētermanis turpina piekrastes zvejnieka arodu, un nu jau kopā ar viņu jūrā iet arī dēls, kuram šī nodarbe patīkot. "Savs sudrabiņš no katras zvīņas," viņš saka. Par to, vai jaunajai paaudzei zivju dotais sudrabs makā būs pietiekams, tēvam gan ir šaubas.

Nostāsti par brangajiem lomiem Baltijas jūrā nu jau kļuvuši par teiksmām. Zivju krājumi, zvejojot kā legāli, tā nelegāli, ir izsmelti. Vai gribat, lai arī jūsu bērni un mazbērni ēd zivis? Ja jā, tad šodien patērētājiem jākļūst atbildīgākiem.

Iztālēm saredzamais zilais ezera spogulis ir pirmais, kas krīt acīs, izkāpjot no auto pie Papes dabas parka aploka vārtiem. Tādu senāk saskatīt nevarēja. Atceros krūmājus, brikšņus, alkšņus, aizlaistus kamolzāles un dadžu laukus.

Baltijas jūras piekrastē liedagu no civilizācijas daudzviet nodala meži. Retais zina, ka ne vienmēr tos ierīkojusi pati daba. Cilvēka roku darbs bijis to izciršana, tad radusies sajēga, ka virsū nāk kāpas, un atkal sastādīti koki. Līdz ar to piejūras mežainajām kāpām joprojām ir nepieciešama mūsu palīdzība, un tās sniegšanā unikāla pieredze gūta Carnikavas novadā.

Raugoties no dažādiem skatpunktiem, Liepājas ezeru var uzskatīt par vienu no neparastākajiem Latvijā. Savienojoties ar vairākām upēm un jūru, tas nodrošina bagātīgus zivju resursus, kas makšķerniekus piesaista cauru gadu. Tāpat ezers ir īpašs ar to, ka tas iekļauts aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Liepājas ezerā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, kā arī sastopamas ap 40 retu un aizsargājamu augu sugas, taču jau vismaz 20 gadus arvien lielāku satraukumu rada ezera straujā aizaugšana. Ir versijas, kā ar to cīnīties, taču pamatā visi iespējamie paņēmieni atduras pret finansējumu, kura šādam mērķim trūkst.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka biotops pats par sevi jau nozīmē aizsargājamu teritoriju, secinājusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. "Taču tā nav. Man patīk minēt piemēru, ka kapakmens ar ķērpi arī ir biotops – dzīvotne šim konkrētajam ķērpim." Biotopi pārsvarā lieliski varētu pastāvēt bez cilvēka palīdzības, taču ir jau par vēlu. Esam tiktāl iejaukušies dabas procesos, ka nu pašiem cītīgi jāstrādā, lai dzīvotnes uzturētu.

"Kurzemnieks" kopā ar citiem reģionālajiem laikrakstiem "Kurzemes Vārds", "Saldus Zeme", "Zemgale", "Tukuma Neatkarīgās Ziņas", "Stars", "Auseklis", "Druva" un "Liesma", kā arī reģionālo televīziju "TV Kurzeme" sāk un gada garumā īstenos projektu "Novadi zaļo", kas paredz vides tematikai veltītu publikāciju kopīgu sagatavošanu un publicēšanu visu mediju platformās internetā, sociālajos medijos un drukātajā izdevumā. Lūdzam atbildēt uz šo nelielo aptauju!