Laikraksts Kurzemnieks

Iegūt uzticību

Kā vērtējat vēlēšanu rezultātus?
Inga Bērziņa (I.B.): Kopumā esam apmierināti. Savu mērķi esam sasnieguši.
Daiga Kalniņa (D.K.): Esmu apmierināta, bet arī pārsteigta, jo tīri mehāniski šādam rezultātam nevajadzēja būt, bet cilvēki savu gribu ir izrādījuši. Man prieks par visiem, kas ievēlēti. Domāju, ka būs laba komanda, jo tajā ir profesionāļi dažādās jomās.
Loreta Robežniece (L.R.): Par to, kas notiek pašvaldībā, kāda ir tās politiskā vara, interesējās vien septiņi tūkstoši vēlētāju. Man šķiet, ka 30% ir ļoti maz, tātad 70% paliek bez viedokļa. Bet mazākums savu gribu ir pateicis.

Kas rezultātu ietekmēja?
D.K.: Iepriekšējais darbs – cilvēki balsoja par tiem, kurus pazīst. Labi varēja redzēt, ka visi novadi savu vadību novērtēja – tas kurss viņus ir apmierinājis. Iznākums ir labs.
I.B.: Es piekrītu.
L.R.: Gan vietējiem, gan Latvijas politiķiem jādomā, kāpēc ir mazā aktivitāte. Kāpēc izskan atslēgas vārdi Man vienalga, Nekas jau nemainīsies, Tas uz mani neattiecas? Uzdodot jautājumu Ko tu vēlies?, atbildes nav. Bet visi zinām, ko no dzīves gribam. Domāju, ka jābūt aktīvākiem, pašvaldību vēlēšanās jāpiedalās – tās ir cilvēkiem tuvāk.

Šoreiz varēja startēt tikai no partijām vai to apvienībām. Kādu nākotnē redzat vietu vietējām partijām? Vai to loma mazināsies? Vai tās saplūdīs ar nacionāla mēroga partijām? Vai arī – tieši otrādi – vietējām ir lielāka uzticība?
I.B.: Partija Kuldīgas novadam ir absolūti vietēja un izveidota tieši ar mērķi piedalīties pašvaldību vēlēšanās, nevis startēt uz Saeimu. Kopumā iedzīvotāju uzticība vietējām partijām ir lielāka nekā centrālās varas partijām. Mums vairākus gadus ir sadarbības līgums ar Jauno Vienotību, un, kad startējam kā vietējā partija, iedzīvotāji vairāk skatās uz cilvēkiem šajā sarakstā. Viņiem uzticas vairāk nekā kandidātiem no centrālās partijas. Kādā brīdī kāda centrālā partija ir populāra vai tai ir savs vēlētājs, un tas atspoguļojas arī vietējās vēlēšanās, jo viena daļa pastāvīgo vēlētāju nobalso par centrālo partiju, par kuru balso arī Saeimas vēlēšanās. Tomēr lielākā daļa skatās sarakstā uz cilvēkiem.
D.K.: Uzticēšanos vietējām vai centrālajām partijām noteiks tas, kā rīkosies Saeimā ievēlētie. Cilvēki izjūt, vai politika ir godīga vai arī ne. Daļa skatīsies: ja nauda plūst tur, kur ir varas partijas, tad jābalso par tām, jo ir lielāka cerība, ka atplūdīs nauda. Grūti prognozēt, kā būs Alsungas novadā, jo līdz šim cilvēkiem nav bijusi nepieciešamība būt partijā – vienmēr ir varēts apvienoties vēlēšanu apvienībās. Tas būs atkarīgs no kombinācijas: ko dara Saeimā ievēlētās partijas un cik labi strādā vietējās.
I.B.: Ja vispārinām, tad vēlētāju apvienība ir tas pats, kas vietējā partija. Apvienība jau ir tā interešu grupa, kas ar vietējiem cilvēkiem iet uz vienotu mērķi. Mēs nevarējām būt tikai apvienība – mums bija vajadzīga partija.
D.K.: Ja šis veidojums aug lielāks, no vienas puses, ir lielāka ietekme, no otras – svarīgi dabūt vienprātību, kurā virzienā ejam. Tam būs vajadzīgi četri gadi, lai pierastu, ka tagad visi esam vienā novadā – nevis cīnāmies savā starpā, bet strādājam kopā, lai visiem labi, lai nebūtu prioritāro. Priekšvēlēšanu kampaņā partijas nemēģināja ko šķirot un vienu vai otru nolikt.
L.R.: Vietējās partijas jau tagad ir saplūdušas ar nacionāla mēroga partijām.

Kāpēc jūs, Loreta, izvēlējāties startēt kopā ar partiju Latvijas attīstībai? Un jūs, Daiga, ar ZZS? Vai esat šo partiju biedres?
D.K.: Manuprāt, ZZS vislabāk pauž atbalstu lauku kopienām. Kuldīgas novads ir liela lauku kopiena, šīs partijas nostādne un vērtības likās vispiemērotākās.
L.R.: Neesmu partijas biedre. Vēlēšanās startēju ar partiju Latvijas attīstībai tādēļ, ka man bija svarīgi, lai jaunveidojamajam novadam ir pārstāvniecība gan ministrijās, gan arī Saeimā. Līdz šim pildot likuma normu, ja gribu startēt politikā, jāstartē no pietiekami lielas partijas, un man tas nebija izdevies.

Vai lēmums iekļauties šo partiju sarakstos, jūsuprāt, bija pareizs?
D.K.: Neskatos uz to, vai lēmums bija pareizs vai nepareizs. Atšķirībā no domes priekšsēdētājas, kurai vezums jāvelk un viss jāpieskata, deputāti vairāk ir lēmējvara, kas nāk kopā un domā par virzību, kas būs prioritāte. Cilvēki vienmēr grib, lai izdara vairāk, bet reti kurš likumā par pašvaldībām izlasa, kas tai jādara. Man prieks, ka esmu ievēlēta. Labo pieredzi, kas mums, Alsungai, kā pavisam mazai kopienai ir, varam darīt zināmu, atgādināt. Kopienai desmit gados izdevies padarīt daudz. Kopienas stiprināšanai šī pieredze noteikti jāizmanto. Spēcinot kopienu, ļaujot iniciatīvas īstenot, vieta uzplaukst.
L.R.: Man šķiet, ka izvēle bija pareiza.

Cik stipra, liela ir partiju Latvijas attīstībai un ZZS nodaļa novadā? Vai vēlēšanu rezultāti izanalizēti Latvijas kontekstā?
D.K.: Neesmu pilnvarota stāstīt – esmu partijā jaunpienācēja.
L.R.: Analīze ir bijusi. Ir viela pārdomām. Latvijas attīstībai ir no tām, kas politisko darbību valstī sākusi nesen. Pašvaldību līmenī šis bija pirmais starts.

Kā partijas sekos līdzi darbam pašvaldībā?
I.B.: Darīsim to viennozīmīgi. Partijas Kuldīgas novadam pieredze ir tāda, ka visus gadus, kopš darbojamies, reizi mēnesī notiek atklātā valdes sēde. Par atklātām tās saucu tāpēc, ka uz šīm tikšanās reizēm aicinām pilnīgi visus biedrus. Pašlaik skaits ir vairāk nekā divsimt, un vairāki pievienojās tieši priekšvēlēšanu laikā. Pašvaldībai būtiskāko vai aktuālāko vienmēr cenšamies pārrunāt, ieklausāmies biedru viedokļos, lūdzam padomu. Pēc tā, ko esam runājuši, attiecīgi rīkojamies. Arī tagad bija paplašinātā valdes sēde, kurā ieradās vairāk nekā 40 biedru, pārrunājām aktuālo par domes politisko un administratīvo vadību.
D.K.: Partija seko līdzi tam, kas notiek, bet nejaucas un nekoriģē, jo cilvēki uz vietas vislabāk zina, ko konkrētā novadā vajag. Sanāksmēs tiek sniegts atbalsts, vienmēr var saņemt konsultācijas. Man prieks, ka partijā pārstāvēti iedzīvotāji no visiem tagadējiem novadiem, jo tas ļauj ieraudzīt problēmas. Vienmēr jāatceras, ka katrs uz problēmu skatāmies no cita skata punkta: vienam problēma, cits to nav pamanījis. Ar to deputātiem jārēķinās. Risinājumi var būt dažādi. Tāpēc ir komiteju sēdes, lai diskutētu un atrastu kopsaucēju.
L.R.: Noteikti sekosim līdzi. Kā partijas pārstāvei man ir būtiski, lai jaunais Kuldīgas novads attīstītos, lai sakārtotu lauku vidi.

Daiga Kalniņa: „Ceru, ka nestrīdēsimies. Iepriekšējos četrus gadus grūti bija skatīties, kā atsevišķos novados tepat Kurzemē strīdas, maina priekšsēdētājus. Ceru, ka diskutēsim un nemēģināsim lēmumus destruktīvi graut. Pa četriem gadiem iemācīsimies, ka deķis nevis jāvelk uz savu pusi, bet jāskatās uz visu teritoriju.”

Jaunā novada struktūra

Jau pirms vēlēšanām, plānojot lielāka novada pārvaldi, esat strādājušas kopā darba grupās. Kuras jomas un kāpēc, jūsuprāt, ir visproblemātiskākās?
I.B.: Sociālais darbs, jo mainās uzstādījums valsts līmenī. Daudzi novadi pāriet uz citādu darba organizāciju. Agrāk pagastos bija sociālais darbinieks, kurš ar visu pagastu strādāja visās jomās, bet tagad noteikta specializācija: viens strādā tikai ar ģimenēm ar bērniem, cits – ar sociālajiem pabalstiem. Pabalsti un atbalsts novados ir atšķirīgi – tie jāvienādo pēc lielākā atbalsta, un Kuldīgas novadam atsevišķās jomās sociālais atbalsts ir lielāks, tāpēc tas prasīs vairāk budžeta izdevumu. Otra joma – komunālā saimniecība. Sākumā visi uzņēmumi darbosies tā, kā tas katrā vietā notiek. Lielas diskusijas ir ar VARAM, jo Skrunda atkritumus ved uz Grobiņu, bet Kuldīga – uz Penkuļiem. Ministrija uzskata, ka novadam atkritumi jāved uz vienu poligonu, bet mums izdevīgāk būtu dalīt.
D.K.: Cilvēkiem paies laiks, kamēr viņi sapratīs, kur jādodas. Paredzēts, ka dokumentus varēs iesniegt pagastu pārvaldēs, caur vienoto klientu apkalpošanas centru nogādāt speciālistiem un nebūs jābrauc uz Kuldīgu. Pēc jaunā plāna pašvaldības policijas bāze būs Kuldīgā. Alsungā vien uz izsaukumiem bija viena mašīna, tagad būs viena ekipāža uz visu Kuldīgas novadu. Tas varētu raisīt iedzīvotāju neapmierinātību. Jāraugās, kas kontrolēs saistošo noteikumi izpildi.
L.R.: Jādomā par iedzīvotāju skaita palielināšanu, bet tas nenotiks uzreiz. Tiek aktualizēts ceļu jautājums. Būtiski saprast, kāds ir ieguldījums valstiskā līmenī, ko dod Eiropa un ko mēs varam kā pašvaldība. Man vienmēr paticis darbu saplānot, piemēram, zinām, ka pēc četriem gadiem šeit varēsim uzbūvēt ceļu. Problēma ir tajā, ka visu vajag ātri, lai saņemtu projekta naudu. Bet tā strādāt nedrīkst. Vēl aktuāli ir mājokļi. Atalgojums lielpilsētās iedzīvotājiem ir lielāks.

Par ko panākt vienotu skatījumu bija visvieglāk?
I.B.: Par būvvaldi. Skrundā strādāja liela daļa darbinieku no Kuldīgas būvvaldes. Pēc būtības iedzīvotājiem pakalpojumos nevajadzētu just nekādas pārmaiņas.
D.K.: Šo speciālistu trūkst visā Latvijā. Arī ar izglītību nebūs problēmu.

Vai Alsungā turpmāk būs pamatskola?
D.K.: Nav tāds lēmums pieņemts. Līdz jūlija vidum dokumentus vēl var iesniegt. Tomēr izskatās, ka par pamatskolu būs jālemj. Ja pieteiksies desmit skolēnu, varēs domāt par klases atvēršanu.

Cik un kuras pašreizējās darba vietas katrā novadā varētu samazināties?
I.B.: Faktiski visi darbinieki paliek, bet varētu būt kāds samazinājums grāmatvedībā, jo tā būs centralizēta. Pienākumu sadale var mainīties. Šī reforma ļoti atšķiras no 2009. gada, jo tad nebija apvienošanās projektu. Togad bija arī ekonomiskā krīze, kad budžets samazinājās par trešdaļu. Situācijas nevar salīdzināt. Tagad viss ir daudz sakārtotāks.
D.K.: Darbiniekiem ir stress, jo šķiet, ka no viņiem ko slēpj. Alsungā administrācijas darbiniekiem ir vairāki pienākumi, piemēram, viens izpilda trīs amatus, bet jaunajā novadā pildīs vienu.
L.R.: Plānā nevienas darba vietas samazinājums nav paredzēts. Skrundā nevienam darbs nav uzteikts. Viens gan – darbinieki šīm pārmaiņām nav gatavi. Tās līdzi nes neziņu un bailes.

Vai novada domē tiks veidotas jaunas struktūras?
I.B.: Ir paredzētas divas. Saimniecības, kas būs mazliet pārorganizēta jau esošā nodaļa. Bet no jauna – suitu kultūrvēsturiskā mantojuma centrs, un tas būs tiešā pakļautībā domes izpilddirektoram.
D.K.: Suitu teritorija ir pietiekami liela, un prasās no pašvaldības puses to mērķtiecīgi menedžēt.
I.B.: Tur būs vajadzīgi darbinieki. Pieļauju, ka varētu būt kāds no pašreizējiem darbiniekiem. Kopā runāsim, un būs jārīko konkurss.
L.R.: Runājot par pašvaldības policiju, plānā ielikts, ka štata vietas jāsamazina. Priecājos, ka nonācām pie kompromisa un Skrundā cilvēki paliek. Reizēm nevajag taisīt reformas tikai tāpēc, lai būtu pārmaiņas.

Vai suitu kultūrvēsturiskā mantojuma centrs atradīsies Alsungā?
D.K.: Suiti to nesaprastu, ja viņus vadītu no Kuldīgas. Saņēmām apstiprinājumu, ka ēkai, kurā atrodas tūrisma informācijas centrs, būs aizņēmums un līdz gada beigām tā tiks izremontēta. Tur varētu atrasties suitu kultūrvēsturiskā mantojuma centrs. Tur jau tagad pulcējas biedrības, veidojas biedrību māja.

Kāds noskaņojums Alsungas novadā ir pēc vēlēšanām?
D.K.: Katrs esam citādāks un uz nākotni skatāmies no cita punkta, jo mums ir dažādas vērtības, ko gribam panākt. Tas ir tikai pozitīvi, ka ir gan mērenie, gan ekstrēmisti, gan arī vienaldzīgie. Neredzu, ka kaut kas būtu mainījies. Pašvaldībai ir iespēja, četrus gadus strādājot, parādīt, ka velns nebija tik melns, kā to mālēja.

Inga Bērziņa: „Kuldīgas novadam attiecībā uz vēlēšanām ir plāns ne tikai četriem, bet arī astoņiem un 12 gadiem. Ceram iedzīvotāju uzticību gūt arī turpmāk.”

Kritikai jābūt pamatotai

Pirmsvēlēšanu laikā izskanēja kritika par Kuldīgas novada pārvaldību, par pašvaldības kapitālsabiedrību darba necaurspīdīgumu, nelietderīgiem tēriņiem. Vai jūs, Inga, šos pārmetumus pieņemat un esat iecerējuši ko mainīt?
I.B.: Tās ir vispārīgas frāzes. Priekšvēlēšanu laikā pārmetumi bija, bet vajadzīgi konkrēti fakti. Ja ir runa par Kuldīgas komunālajiem pakalpojumiem, tad 2020. gadu uzņēmums ir noslēdzis ar peļņu. Kopumā kapitālsabiedrību darbu vienmēr var uzlabot. Kopš Artis Roberts kļuva par valdes priekšsēdētāju, viņš gada laikā daudz izdarījis, ir panākta ievērojama ekonomija administrācijas struktūrā un citās lietās.
Viens pārmetums: nevajag tērēt naudu skatu tornim, labāk lietderīgāk izmantot pilsētā.
I.B.: Skatu tornim un bērnu un jauniešu centram ir izstrādāts tehniskais projekts. Šis jautājums aktualizējās, kad bija iespēja saņemt valsts investīcijas. Par pieteikumu iesniegšanu vienbalsīgi nobalsoja visi domes politiskie spēki. Šobrīd finansējumu neesam saņēmuši, un abi projekti ir atlikti. Turpinām strādāt, lai kāds investīcijas tomēr saņemtu. Tad tas būtu no valsts budžeta.

Loreta Robežniece: „Varbūt varam mērķtiecīgi un plānveidīgi startēt mazos projektos, jo lielajos mazs novads neiziet cauri kritērijiem.”

Lai arī pārmetumus vairāk izteica Nacionālā apvienība un KPV LV, vai arī ZZS un Latvijas attīstībai var tiem piekrist? Kas būtu maināms?
D.K.: Man nav, ko komentēt. Četros gados varēsim paskatīties un pieskatīt. Taču arī man četros gados ar to ir nācies saskarties. Dažreiz vienkāršas lietas atduras pret birokrātiskiem šķēršļiem. Kāds nobruģē celiņu pie mājas, bet pēc likuma vajag apliecinājuma karti un citus dokumentus. Var visu skaidrot vairāk un intensīvāk, bet vai spējam auditoriju sasniegt? Pirms pāris gadiem bija neizpratne, kāpēc Alsungas tūrisma un informācijas centram ir 400 tūkstošu eiro budžets. Saņēmām pārmetumus, ka viss tiek tikai tūrismam. Bet šī summa bija pils rekonstrukcijai. Jebkura nauda ir piesaistīta kādai struktūrvienībai. Tūrisma un informācijas centrs pili darbina, tāpēc arī tam ielikts finansējums.
L.R.: Pārmetumi bija par pārvaldību Kuldīgas novadā, arī pašvaldības policijas darbu. Sākot strādāt domē, pēc pusgada varēšu atbildēt kā cilvēks no šīs pašvaldības, nevis ar kaimiņa aci. 

Vai jau zināms, ko darīsiet vēl bez deputātes darba?
D.K.: Turpināšu strādāt Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē par docenti.
L.R.: Es savus plānus vēl neatklāšu.
___________________________________________________________________________________________

Viedokļi. Vai vēlēšanu rezultāts pārsteidza? Ko gaidāt no jaunās novada domes?

Arvien apzinīgāka izvēle

Elīna Futraka, Kurzemes NVO centra valdes priekšsēde:
– Katru reizi cenšos lēmumu pieņemt apzinīgāk, izpētot visas programmas. Šogad bija grūti izvēlēties, par kuru partiju savu balsi atdot. Arī sarunās ar paziņām atklājās, ka viņiem bijis grūti pieņemt lēmumu. Pašvaldību vēlēšanās daudzi balso par sev zināmajiem cilvēkiem partiju sarakstos. Bet labi cilvēki ir arī tādās partijās, kuru programma neatbilst vēlētāja pārliecībai, un viņš nebalso. Bieži programmās ir vispārīgas lietas. Tās ir līdzīgas – atšķirību maz, un tad jādomā.
Mani interesējošās tēmas ir pārvalde, pilsoniskās sabiedrības attīstība, atbalsts organizācijām, iedzīvotāju iniciatīvas veicināšana un iesaiste pašvaldības darbā. Sadarbība ar NVO sektoru bija izšķirošais punkts. Savu balsi atdevu par Jauno konservatīvo partiju, jo programmā minēts, ka tā sadarbosies ar Kurzemes NVO centru.
Par vēlēšanu rezultātiem neesmu pārsteigta. Cilvēki savā ziņā no pārmaiņām baidās – viņiem liekas, ka pārbaudītas vērtības ir labākās. Tomēr vērojama arī dažādība. No citiem dzirdēju, ka priekšvēlēšanu laikā kandidāti braukājuši pa pagastiem, bet tas cilvēkus sadusmo: četrus gadus neliekas ne zinis, bet pēkšņi pirms vēlēšanām interese parādījusies. Vajadzētu cilvēkus satikt, aprunāties un iesaistīt visus četrus gadus, un tad nākamajās vēlēšanās varētu būt arī cita vēlētāju aktivitāte.

Nebalso, jo netic valdībai

Dzintra Freimane, aktīva pensionāre:
– Es, ejot vēlēt, skatos ne uz partijām, bet uz cilvēkiem. Saeimas vēlēšanās vairāk skatās uz to, kādas partijas balotējas. Kādēļ bija zema aktivitāte? Cilvēki vairs netic valdībai. Balsot par partiju vairāk aiziet radi un draugi. Partija Kuldīgas novadam labi reklamējās, bet man tas nebija vajadzīgs, jo cilvēkus sarakstā pazīstu. Programma tai partijai ir laba, un ceru, ka iesākto turpinās. Nezinu – varbūt būtu derējušas kādas jaunas asinis, bet, no otras puses, Inga Bērziņa ir iestrādājusies – lai turpina.
Savu balsi gan atdevu par citu partiju. Jaunajai novada domei uzmanība jāpievērš visām vecuma grupām. Pensionāriem lielākās bažas ir par ēku, kurā darbojas Rumbiņa. Tai paredzēta rekonstrukcija. Kad sāksies remonts, būs jāpārceļas, un mums ierādītas telpas Kuldīgas pamatskolā. Pirmajā stāvā tās ir labas, bet Rumbiņā darbojas daudz pulciņu, un uzkāpt otrajā stāvā senioriem varētu būt sarežģīti. Pēc remonta mums iepriekšējās telpās mītnes vieta vairs nav paredzēta.

Balss tiem, kuri sevi pierādījuši

Artūrs Cimoška, uzņēmējs:
– Vēlēšanu rezultāti nepārsteidza – domāju, ka tā arī būs. Vienmēr piedalos, balsoju par tiem, kas sevi pierādījuši darbos. Savu balsi atdevu par partiju Kuldīgas novadam. Izvēlos pēc personībām, jo lielāko daļu no saraksta pazīstu. Ja turpinās tādā virzienā kā līdz šim, visi būsim ieguvēji. Jaunais ir melnais zirdziņš – nav zināmi idejas, nodomi. Te zinām, ar ko rēķināties.
No jaunās domes sagaidu, lai Kuldīga būtu sakopota, attīstās, lai uzņēmējiem neliek šķēršļus, ļauj strādāt. Zemā aktivitāte ir tādēļ, ka bezcerība ir valsts mērogā; skatoties, kas notiek Saeimā, redzot haosu, nenoteiktību, svārstīgumu, ir neskaidrība par nākotni. Pašvaldību vēlēšanas ir kas cits – šeit pazīstam tos, par kuriem balsojam, redzam, kā viņi strādā, ko izdarījuši, kā ir spējuši no valsts paņemt to, ko novadam var paņemt. Sešas partijas pašvaldību vēlēšanām bija pietiekams skaits. Cilvēku, kas var uzņemties saistības un ar kuriem var rēķināties, nav nemaz tik daudz. Ne jau visi, kas strādā, grib iet politikā.

Iesaistās padziļināti

Ginta Elksne, uzņēmēja:
– Mana ģimene balsoja par partiju Kuldīgas novadam. Cilvēki iestrādājušies, vairums viņiem uzticas. Izvēli noteica gan padarītais, gan tas, ka paši uz savas ādas izbaudījām to, cik Inga Bērziņa un cilvēki, kas ar viņu kopā strādā, iedziļinājās mūsu saimniecības problēmā. Arī no viņas līdzstrādniekiem saņēmu raksturojumu, ka priekšsēde vienmēr ir ieinteresēta un, ja kādai lietai ķeras klāt, cenšas juridiski pareizi visu izprast un paskaidrot. Viņa pārzina visu, kas novadā notiek.
Vēlēšanu aktivitāti ietekmēja jaukais laiks, arī tas, ka iecirkņi strādāja īsāku laiku, un daļa uzskatīja, ka tāpat nekas nemainīsies. Uzskatu, ka tie, kas vēlēšanās neiesaistās, ir dīvānu un feisbuka eksperti. Galvenais, lai jaunajai domei rokas nav par īsu un var aptvert visu teritoriju. Man šķiet, ka Kuldīgas novadā problēmas nav tik sāpīgas kā citos novados.
_____________________________________________________________________________________________

Aktuālais jautājums.  1. jūlijā darbu sāks jaunās novadu domes. Ko deputātiem novēlat? Ko jūs gribētu, lai viņi četros gados paveic?


Laima Cimermane, mājsaimniece no Ventspils:
– Savai pilsētai novēlu ievēlēt labu mēru, jo, cik dzirdēts, Lembergs nebūšot. Droši vien tāpat uz galvenā krēsla pasēdēt tiks Lemberga sieva, lai viens otru varētu piesegt. Gribētos, lai tur vairāk domātu par bērnudārzu un skolu remontu – tieši bērniem kā mērķauditorijai ir vēl, kur piestrādāt.

 
Jānis Aksels, pensionārs:
– Novēlu jaunajiem deputātiem censties vairāk nekā vecajiem un padomāt par pensionāriem – īpaši tiem, kam ir invaliditāte, lai palielina pensiju. Vienu mēnesi skaisti izmaksā 200 eiro, bet varētu tā katru mēnesi, lai varētu ne tikai zāles nopirkt, bet arī dzīvot. Tiešām gribētos, lai padomā par tiem, kas pensijā, lai kaut nedaudz atvieglo mums dzīvi, jo mēs gribam spēt nopirkt ne tikai zāles, bet arī ēdienu. Tagad jau nekur nevar dabūt darbu, ja ir pāri 60 gadiem, pat ar to visu, ka esmu spējīgs strādāt. Bet neviens darbā neņem, jo tādi veci cilvēki nav vajadzīgi – priekšroka tiek dota jaunajiem.

 
Nadežda Taņicina, klavierspēles skolotāja no Valkas:
– Esmu no Vidzemes. Novēlu ražīgu un darbiem pilnu laiku un, protams, veselību. Vēlētos, lai deputāti izpilda visus solījumus. Domāju, ka viņi iedzīvotājos ieklausās, jo ir šādas tādas lietas, kas cilvēkus deputātu darbā apmierina. Par savu pusi varu teikt visu to labāko, vismaz par tām lietām, kas attiecas uz manu darbu. Mūsu pilsētas mērs atbalsta visu, kas saistās ar kultūru, izglītību un mūziku, tāpēc tas mani apmierina, jo pati šai sfērā aktīvi darbojos. Varbūt tomēr ceļus vajadzētu sataisīt un par vairāk padomāt darbavietām. Tā kā mēs esam ļoti maza pilsēta un pie tam blakus ir brāļi igauņi, ar darbavietām ir diezgan slikti. Ražotnes Valkā ir, bet ne tik daudz, cik vajadzētu, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar darbu.


Gatis Mundiciems, zemessargs no Skrundas:
– Par Kuldīgu nemācēšu komentēt. Taču Skrunda tagad ir Kuldīgas novadā, tāpēc novēlu neaizmirst arī par mums. Esmu priecīgs un apmierināts, ka esam apvienojušies, jo agrāk bija grūti ar autobusiem izbrukāt no Skrundas uz Kuldīgu – varbūt tagad tas mainīsies.


Ketija Jansone, pašnodarbinātā:
– Novēlu tā tik turpināt! Mani pilsētā viss apmierina, tāpēc arī balsoju par Bērziņas partiju. Tagad esam lielāks novads, un gribētos, lai dome vairāk padomā par lauku ceļiem, lauku miestiņiem – mazajiem pagastiem. Mēs negrozāmies tikai ap Kuldīgu. Kāpēc vēlētāju aktivitāte bija tik maza, nemāku teikt – iespējams, tāpēc, ka ārā bija ļoti skaists laiks, bet varbūt arī tāpēc, ka iedzīvotāji deputātiem neuzticas.


Ilze Romānova, invalīdu asistente no Ventspils:
– Lai izdodas viss, ko deputāti iecerējuši! Ventspilī mani viss ļoti apmierina – tur tik daudz jau ir izdarīts. Nevar nemaz salīdzināt, kāda Ventspils bija agrāk un kāda ir tagad. Tik ļoti mainījusies uz labo pusi. Novēlu to ikvienai pilsētai. Cepuri nost deputātiem – tā tik turpināt!
_________________________________________________________________________________________
 

Iedzīvotāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās
Šajās pašvaldību vēlēšanās bijusi līdz šim zemākā vēlētāju aktivitāte. Latvijā nobalsojuši 33,99% balsstiesīgo, Kurzemē – 31,54%, Kuldīgas novadā – 31,45%. Te no 23 378 cilvēkiem nobalsot aizgājuši 7352.

Balsstiesīgie,  Nobalsojušie
2021. gads

• Latvijā (izņemot Rīgu): 964 339, 327 950 (34,01 %)
• Kuldīgas novadā 23 378, 7352 (31,45%)

2017. gads

• Latvijā 1 443 796, 727 467 (50,39%)
• Alsungas novadā 1203, 715 (59,43%)
• Kuldīgas novadā 19 460, 8200 (42,14%)
• Skrundas novadā 4090, 1935 (47,31%)

2013. gads

• Latvijā 1 491 526, 685 890 (45,99%)
• Alsungas novadā 1314, 717 (54,57%)
• Kuldīgas novadā 20876, 7031 (33,68%)
• Skrundas novadā 4470, 1939 (43,38%)

2009. gads

• Latvijā 1 489 629, 801 348 (53,80%)
• Alsungas novadā 1338, 726 (54,26%)
• Kuldīgas novadā 21 016, 8795 (41,85%)
• Skrundas novadā 4550, 2266 (49,80%)

/Pēc Centrālās vēlēšanas komisijas datiem/




_________________________________________________________________________________________

15 Kuldīgas novada domes deputāti

Vairākumu ieguvusi partija Kuldīgas novadam.

No partijas Kuldīgas novadam ievēlēti astoņi, tādējādi iegūts vienas balss pārsvars. Tie ir Inga Bērziņa, Inese Astaševska, Nellija Kleinberga, Baiba Mikāla, Agris Kimbors, Brigita Freija, Raimonds Lapuķis un Artis Roberts. No Zaļo un Zemnieku savienības ievēlēti Ruta Karloviča un Daiga Kalniņa. No partijas Latvijas attīstībai – Loreta Robežniece un Gunita Bivbāne. No Nacionālās apvienības – Sigita Vaivade un Kristīna Ansone. No Jaunās konservatīvās partijas – Romāns Ernsons.

Seši deputāti šajā domē strādās pirmoreiz (ja vien nenotiks kāda rokāde): līdzšinējā Alsungas novada domes priekšsēde D.Kalniņa un Skrundas novada domes vadītāja L.Robežniece, kā arī N.Kleinberga, A.Roberts, G.Bivbāne un R.Ernsons.



Iegūtās balsis

• Kuldīgas novadam 49,70%
• Zaļo un Zemnieku savienība 13,34%
• Latvijas attīstībai 12,77%
• Nacionālā apvienība 12,40%
• Jaunā konservatīvā partija 6,27%
• KPV LV 4,82% (nav pārvarējusi 5% robežu)

/CVK dati/
___________________________________________________________________________________________________
#SIFMAF