Laikraksts Kurzemnieks

Vēl 5. jūnijā – raksts Augt un degt Latvijai un prezidenta Kārļa Ulmaņa runa Gārsenē Ar stipru ticību un paļāvību būs darbi diženi, bet jau 19. jūnijā 1. lappusē publicēts K.Ulmaņa vēstījums tautai, ka tās dienas rītā Latvijā sāk ienākt padomju karaspēks un tas notiek pēc iepriekšējas vienošanās un ar valdības ziņu... K.Ulmanis aicina uzlūkot padomju karaspēku ar draudzību, disciplīnu un stingru stāju. Vēstījums beidzas ar vēsturē iegājušo frāzi: „Šai brīdī mana sirds ir ar jums, un es jūtu, ka jūsu sirdis ir ar mani. Es palieku savā vietā, palieciet jūs visi savās vietās.”

Vienlaikus šajā avīzē arī valdības rīkojums, kas aizliedz pilsoņiem ielās uzturēties vairāk par četriem kopā, apraksts par plašiem lauksaimnieku darba svētkiem Kabilē, fotoreportāža no Latgales Dziesmu svētkiem.

Jau 26. jūnijā 1. lapā – uzsaukums Sveicam Padomju Savienības armiju ar ierašanos Kuldīgā!, raksts Plašas tautas manifestācijas Kuldīgā, kur aprakstīts, ar kādu jūsmu tiek sveikta padomju karaspēka ienākšana.


MAINĀS SATURS UN VĒSTĪJUMA FORMA

Ir mainījies avīzes saturs – tiek rakstīts par iestāžu un organizāciju vadības nomaiņu, ir Padomju Savienības Augstākās Padomes Prezidija uzsaukums Augstākas darba normas, lielāku stingrību darbā!, raksts Gādība par dzimstību un bērniem Padomju Savienībā.

10. jūlijā 1. lappusē – PSRS vadītāja Staļina un valdības galvas Molotova foto un Latvijas Republikas valdības pateicības telegramma: „Latvijas demokrātiskās republikas valdība šodien pieņēmusi likumu par Saeimas vēlēšanām. Tas pēc 6 beztiesīguma un apspiestības gadiem Latvijas tautai atdod viņas brīvību, tiesības pašai lemt par savu likteni un iespēju patiesā draudzībā sadarboties ar lielo PSRS un tās tautām.” Telegramma beidzas ar jūsmīgiem izsaucieniem, kādi pēc tam avīzēs lietoti ļoti bieži, piemēram: „Lai dzīvo darba tautas vadonis un labākais draugs Josifs Visarionovičs Staļins!” Turpat ziņa, ka iekšlietu ministrs Vilis Lācis izdevis rīkojumu: ņemot vērā Latvijas un PSRS draudzību un sirsnīgās attiecības, nekavējoties jāiegādājas PSRS karogi namu greznošanai svinību gadījumos. Atrodami arī raksti Krievu valodas stundas radiofonā un Pamatskolās krievu valodu mācīs jau šoruden.

Jaunie karogi noderēja jau pavisam drīz, jo 21. jūlijā jaunievēlētā Saeima nolēma, ka visā Latvijā nodibināta padomju vara, bet 24. jūlijā avīzes 1. lapā ir apsveikums: Latvija kļuvusi par Padomju Sociālistisko republiku. Kopš 1940. gada 24. jūlija laikraksta redaktors ir Aleksandrs Paičs.


VĒL AIZVIEN CERĪBA, KA KARA NEBŪS

Lai kā Jaunais Kurzemnieks centās iztapt jaunajai varai, avīzes pēdējais numurs iznāca 7. augustā. Tajā plašs raksts PSRS miera politikas vainagojums, kurā citēta Molotova runa par PSRS neitralitātes politiku, kurā ir arī šāds teikums: „Uzticīga savai miera un neitralitātes politikai Padomju Savienība nepiedalās karā.” Par attiecībām ar Vāciju teikts, ka tās attīstās labvēlīgi – saskaņā ar noslēgto līgumu: „Ar šo vienošanos nodibināta jauna kārtība pie Padomju Savienības rietumu robežām, dotas Vācijai brīvas rokas cīņā pret Angliju un Franciju un novērstas katras nesaskaņas starp Vāciju un Padomju Savienību.”

Savukārt rakstā Nekāda kolektīvu dibināšana! nosodīts tas, ka Zemgalē izveidota kolektīvā saimniecība, kurā ieviesīšot tādus pašus principus kā PSRS: „Partija šādu rīcību uzskata par nelikumīgu. Latvijas Komunistiskajai partijai ar šādu rīcību nav nekā kopēja. Tāpat Zemkopības ministrija nav devusi atļauju šādas kolektīvas saimniecības dibināšanai.” Par tādu patvaļu vainīgie saņemšot sodu.

Līdz pat 1941. gada jūnijam, kad sākās Otrais pasaules karš, Kuldīgas ziņas publicētas Saldus laikrakstā Strādnieks, kura 1. numurs iznāca 9. jūlijā. Šajā laikā var pamanīt, ka abās avīzēs – Jaunajā Kurzemniekā un Strādniekā – daudzi raksti ir vienādi, lai gan pārējās ziņas katrā izdevumā ir vietējās.