Laikraksts Kurzemnieks

NO PARTIJĀM NEATKARĪGS

Redakcijas ievadā 1. numurā apgalvots, ka šis nu beidzot būs no partijām neatkarīgs laikraksts, kas atļausies atklāti rakstīt par visām nebūšanām: „Šie vīri labi zina, ka viņu partijas laikraksts par viņu tumšiem veikaliem un rebēm nepaudīs ne pušplēsta vārda, un tāpēc tie ar platām mutēm apgalvo, ka viņi ir tīri no visiem grēkiem. Un, ja nu neatkarīgā prese tos atmasko, tad viņi savā partijas laikrakstā sit sev pie krūtīm kā varizeji un saka: „Dieva dēļ, mēs neesam vainīgi, mēs maldījāmies vienīgi no labas gribas!””

Tiek solīts cīnīties pret onkuļu un krustdēlu būšanu un teikts, ka nedēļas laikrakstā ziņas tiekot sijātas rūpīgāk nekā dienas laikrakstā.

Savukārt Kurzemniekā reakcija uz jaunā laikraksta iznākšanu pausta 8. jūlijā rakstā Neuzķerieties uz makšķeri!: „Trešdien iznācis jauns laikraksts Jaunais Kurzemnieks, kura izdevēji grib spekulēt uz mūsu laikraksta Kurzemnieks labo slavu un kuplo lasītāju skaitu. Viņiem baile iet cīņā ar atklātu izkārtni, un tamdēļ viņi spekulē uz jau pastāvošo un lasītājiem iemīļoto Kurzemnieka vārdu. Uzaicinu ikvienu lasītāju un labvēli nejaukt mūs ar viņiem un arī to darīt zināmu citiem.” Kurzemnieka redaktors tajā laikā bijis Miķelis Ozols, bet 1934. gadā pirms slēgšanas – Jānis Pļaviņš.


VISĀDAS NEBŪŠANAS

Jaunā Kurzemnieka reklāmā solīts gada abonentiem izsniegt divas lata grāmatas ar saistošu saturu. Tiek publicētas gan Kuldīgas un Kurzemes, gan ārzemju ziņas.

Raksts par nekārtībām armijas intendantūrā tiek publicēts ar parakstu No mūsu Rīgas korespondenta. Ir sleja Redakcijas atbildes, kurās, piemēram, teikts: „Vairogam. Jūsu ziņojums par kādu vietējo augstāku ierēdni, kas nelabā omā iespļāvis sejā kādam mazākam bankas ierēdnim, plašāku sabiedrību maz var interesēt. Krogos jau tas bieži gadās: draudzīgi sadzeras, draudzīgi izlamājas un izspļaudās. Vietējā sabiedriskā dzīvē ir daži lielāki mīnusi. Rakstiet par tiem.”

Tāpat kā Kurzemniekā tiek publicēti stāsti, ir rubrika Kuldīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā, Sporta ziņas u. c.

Avīzē lielākoties publicēti kritiski raksti par ekonomiskās krīzes sekām, par ierēdņu lielajām algām, par nelaimes gadījumiem. Daži virsraksti: Dzirnavās balina miltus ar indīgām vielām – par amonija persulfāta lietošanu vairākās Rīgas dzirnavās, Kur mitinās Rīgas hitlerieši – par vācu bērnu patversmi Rīgā, Nu tik tauta dzers, un valsts kasē plūdīs lati, Pilsētas tēvi nelabo tiltu utt.

Jauno Kurzemnieku varēja iegādāties kooperatīvos Rendā, Raņķos un Vārmē, Ķimales krogā un vēl pāris vietās.

Kurzemnieks 1934. gadā darbību pārtrauc. Pēdējais numurs ir 23. februārī, un avīzē nav atrodams nekāds skaidrojums, kāpēc tā. Savukārt Jaunais Kurzemnieks iznāk līdz pat 1940. gada 7. augustam, ar visiem spēkiem cenšoties iztapt jaunajai padomju varai.