Laikraksts Kurzemnieks

TRĪS NIKOLAJI

Tipogrāfiju dibinājis Nikolajs Jevlampjevs (1850–1933), kurš 20. gadsimta sākumā bijis pilsētas galva. Viņa ģimenē piedzimuši seši bērni, no kuriem 1901. gada tīfa epidēmijā miruši divi dēli.

Viens dēls – Nikolajs – bijis kara lidotājs, kurš savu vārdu ierakstījis Latvijas militārās aviācijas vēsturē. N.Jevlampjevs juniors pirmās brīvvalsts laikā tēva darbu pārņēmis. Tas ir Sidijas un Andra vectēvs. Viņam bijuši pieci bērni: Nikolajs, Jeļena, Tatjana, Helēna un Pāvels. Sidija ir Pāvela meita, bet Andris – Tatjanas dēls.

Zināmā mērā Sidija gājusi vectēva pēdās – kā mediķe dienējusi Jūras spēkos un divreiz bijusi misijā Kosovā. Par to saņēmusi divas medaļas. „Kad aizgāju dienēt, nevienam neteicu, ka man tāds vectēvs, bet pēc uzvārda atpazina un sāka iztaujāt,” viņa atzīst.

Par lidotāja N.Jevlampjeva varoņdarbiem liecina kauss, kas uzdāvināts par godu viņa karjeras 25 gadiem (1938. gadā) un plāksnīte lidmašīnas propelleram ar iegravētu uzrakstu: „Kara un jūras lidotājam kapteinim Nikolajam Jevlampjevam viņa 25 gadu lidotāja atceres dienā no kolēģiem.”


TIPOGRĀFIJAS ĪPAŠNIEKS, PILSĒTAS GALVA

Par to laiku, kad Jevlampjevi bijusi viena no redzamākajām Kuldīgas ģimenēm, agrāk gandrīz nav runāts, stāsta dzimtas pēcteči. Padomju laikā nav bijis izdevīgi atcerēties, ka priekšteči ir uzņēmēji un turīgi cilvēki. Turklāt N.Jevlampjevs bijis Kuldīgas galva. Sidija: „Agrāk tādas lietas vispār nedrīkstēja pieminēt, bet mans paps Pāvels, kurš nu jau 14 gadus ir aizsaulē, lepojās ar savu vecotēvu, kurš dibinājis tipogrāfiju.”

No dzimtas vēstures esot tikai fotogrāfijas, bet nav nekādu priekšmetu, kas liecinātu par tipogrāfijas laiku. Pirmā atradusies Policijas ielā 5, kur tagad automašīnu stāvvieta. Bērniem par to stāstīts ļoti skopi. Tikai tad, kad radusies iespēja īpašumus atgūt, par to sākts runāt.

Jevlampjevu ģimenes māja bijusi lielā, skaistā ēka uz Dīķu un Rumbas ielas stūra. „Vienmēr, kad uz Kuldīgu atbraucām, papītim svēta lieta bija nobraukt gar Dīķu ielas namu, rumbu un tipogrāfijas vietu Policijas ielā,” Sidija atceras.



Kuldīgas novada muzeja krājuma foto
Pirmā tipogrāfija Policijas ielā 5. Šobrīd šajā vietā ir automašīnu stāvlaukums.



VISPIRMS LIDOTĀJS

„Vecotēvu Nikolaju (kara lidotāju – aut.) padomju laikos no tā sauktajiem ebreju kapiem, kur pilsēta virsū uztaisīja parku, pārapbedījām Kalna kapos. Mans tēvs ar onkuli bija klāt. Daudzi gadi jau bija pagājuši, un pārapbedījām to, kas palicis,” stāsta Sidija.

N.Jevlampjevs juniors dzimis Kuldīgā 1891. gadā, beidzis Jūras akadēmiju, 1915. gadā absolvējis Sevastopoles lidotāju skolu, Pirmā pasaules kara laikā devies uzlidojumos Baltijas jūrā un notriekts. Vēlāk bijis lidmašīnu izmēģinātājs, kļuvis par jūras aviācijas nodaļas komandieri, bet 1925. gadā nolēmis no militārā dienesta aiziet.

Kuldīgā pārņēmis tēva tipogrāfiju un 30. gados kļuvis par laikraksta Jaunais Kurzemnieks izdevēju. Arī šeit vēl aizvien nodarbojies ar aviāciju, piedalījies vairākos aviācijas svētkos Kuldīgā, Ventspilī, Vārmē, Lutriņos un Aizputē. 1943. gadā viņš miris.




Kuldīgas novada muzeja krājuma foto
Jevlampjevu ģimene. 1. rindā: Nikolajs Jevlampjevs, seniors, Kuldīgas pilsētas galva, un viņa sieva; 2. rindā stāv: Nikolajs Jevlampjevs juniors, nākamais lidotājs; Marija Jevlampjeva, nākamā skolotāja; Koļa Jevlampjevs un Anna Jevlampjeva. Foto: Julius Gessau Kuldīgā 20. gs. sākumā.



RAŽOŠANU PĀRZINĀJIS

S.Jevlampjeva-Vasare atceras, ka vectēvs bērnību pavadījis pie sava tēva tipogrāfijā un ražošanas pusi pārzinājis labi. Tāpēc arī varējis to pārņemt. A.Ošis: „Vēl atceros stāstīto, ka tā laika sīkrūpnieki visi turējušies kopā – gan Leo Maijs, gan pārējie. Rumbas ielā dzīvoja skolotājs, novadpētnieks un mākslinieks Valfrīds Fromholds-Treijs, kurš gleznojis seno ēku detaļas. Viņa ģimene bija mūsu ģimenes draugi, un pat pēc repatriācijas un kara mūsu tante ilgi sarakstījās ar Treija jaunāko dēlu.”

Līdz 1942. gadam ģimene izpirkusi ēku toreizējā Bērzu (tagad Ventspils) ielā, kur tipogrāfija darbojās arī padomju laikā. Sākotnēji tā atradusies vecajā mājā, jo piebūve tapusi pēc tam. Iekārtas no Krievijas atvestas atpakaļ 1945. gadā.

Andris atcerējās, ka vectēva laikā tipogrāfija darbu devusi desmit vai 11 cilvēkiem un tur strādājis arī vēlākais Saeimas deputāts Eduards Berklavs.


ATZARI IGAUNIJĀ, KRIEVIJĀ, LATVIJĀ

Jevlampjevu dzimtas zari izpletušies tālu prom aiz Latvijas robežām. Liela pēcteču daļa dzīvo Igaunijā. Viens ir vēsturnieks Tartu, kurš izveidojis dzimtas koku. Daļa pēcteču mīt Krievijā, kur dzīvo arī jaunākie. „Mana brāļa meita Marita Aleksandrova dzīvo Pēterburgā. Viņai ir dēli Maksims un Matvejs,” stāsta Sidija. Andrim visi trīs mazbērni ir Latvijā.

Iecienīta profesija dzimtā esot arī mediķis: Andra mamma Tatjana bijusi medicīnas māsa, arī Sidija un divu brāļu sievas. Sidija tagad ir izdienas pensijā, Andris tāpat kā tēvs bijis mežkopis.