Laikraksts Kurzemnieks

Viens no organizatoriem ir bijušais autobraucējs Andris Krauķis: „Šī ir trešā sanākšanas reize, ko rīkoju kopā ar Gunāru Gutlandu, un atsaucība no autobraucējiem ir liela. Iecere radās tādēļ, ka ir svarīgi sanākt kopā, pārrunāt jaunumus, atminēties aizgājušos laikus, sacensībās piedzīvoto. Nekur citviet Latvijā šāds pasākums nenotiekot.”


„BEZ PIEDZĪVOJUMIEM NEIZTIKT”

Arī A.Krauķim sacensībās gājis visādi: „Viens atgadījums palicis atmiņā. Rietumvācijā aizbraucam uz ātrposmu, bet ķiveres līdzi nav nevienam – tās palikušas tehniskajā palīdzībā. Stāvam startā, ir pamatīgs stress. Ko darīt? Bet viss beidzās labi.

Lai arī Latvijas trasēm nav ne vainas, man labāk patika braukt ārzemēs. Bijām Bulgārijā, Čehoslovākijā. Vienās sacensībās Rietumvācijā savā klasē biju otrais, bet pirmais – liepājnieks Uldis Sesks. Vācieši brīnījās!”

Pirmsākumos A.Krauķis sacensībās braucis ar smago auto. „Pirms armijas sapazinos ar rallija komandas vīriem, braukāju viņiem līdzi. Pēc armijas sāku strādāt Lauktehnikā, un arī sacensībās sāku braukt ar smago auto. Vēlāk pārgāju uz vieglo mašīnu – uz žiguli. Autosportisti ir draudzīgi. Mūspusē ir arī panākumiem bagāti braucēji, piemēram, PSRS čempions Andris Kārkliņš, ļoti labs braucējs bija Aldis Junkers un vēl ļoti daudzi.”


SĒDĒT NEVARĒS, BŪS ATRAKCIJAS

Tādus vakara plānus Kurzemniekam atklāja pasākuma rīkotājs Gunārs Gutlands. „Es vienmēr esmu strādājis cilvēkiem – gan servisā, gan motokrosa sekciju vadot. Visi viņi arī turas pie manis. Gribu, lai pasākums izdotos jauks, tāpēc neļaušu viesiem tikai sēdēt pie galda – būs jāpiedalās arī viktorīnās, piemēram, jānosauc pieci Lauktehnikas pārvaldnieki un tamlīdzīgi.”

G.Gutlands rallijā tagad sacenšas veterānu grupā: „Tur sāku braukt pirms 11 gadiem, kad šādas sacensības sāka rīkot Rīgā. Esmu vecākais tai barā. Šogad mazliet nomaldījāmies un izcīnījām
3. vietu (smejas).”


BRAUCA KĀ TRAKI

„Katru gadu mūsu skaits kļūst mazāks, tāpēc jāizmanto katra iespēja satikties, parunāties, atcerēties aizvadītos laikus,” saka bijušais autosportists Mārtiņš Grīnvalds. „Rallijā sāku braukt 1983. gadā. Stūrmaņi man bija Pommers, Gudiņš un Krauķis. Visu gan šodien vairs nevar atminēties, bet laiks bija gan smags, gan ar labām emocijām pilns. Toreiz braucām uz pilnu klapi – ar mašīnām nerēķinājāmies. 90. gados viens sportists Talsu rallijā brauca ar Mitsubishi, kam visi četri bija velkošie, un viņš bija tikai 16 sekundes labāks nekā cits sportists, kurš brauca ar žiguli. Tas ir pierādījums tam, ka braucām kā dulli. Man patika braukt Latvijas trasēs.

Mēs, autosportisti, esam draudzīgi. Tolaik tas bija sports. Tagad autosports ir nauda: ja tās nav, tad nekas neesi. Tagad pārsvarā brauc bagātie, un tie savu auto ļoti uzpasē, baidoties, ka tik kaut ko nesasit.”