Laikraksts Kurzemnieks

- Okupantu armija ar raķetēm „Grad” Harkivu apšaudījusi laikā, kad delegācijas no Maskavas un Kijevas vadījušas sarunas pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas. Jāatgādina, ka 2014. gadā Putins mēģināja Harkovu padarīt par „krievu pasaules” daļu.

- „The Kyiv Independent”: „Sešas stundas ilgās sarunas starp Ukrainu un Krieviju beigušās, un abas puses atgriežas galvaspilsētās. Sarunas atsāksies tuvākajās dienās.” Par rezultātiem vēl netiek ziņots.

- Gan Ukrainas Iekšlietu ministrija, gan starptautiskās organizācijas apstiprinājušas, ka uzbrukumu dēļ miruši daudzi civiliedzīvotāji, tostarp bērni. Šīs rīcības brutalitāti apliecina daudzu aculiecinieku video mājokļos, uz ielām un slimnīcās. Ukrainas ziņu aģentūra “Unian” pēc apšaudes ziņo, ka slimnīcās nogādāts 31 ievainots cilvēks, ir arī tur mirušie.

- Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba: „Krievija uz Ukrainu izšāvusi 180 spārnotās raķetes un „Iskanderu””.

- NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts tviterī raksta: „Kremlis nolēmis pārvērst Harkovu drupās.” Un citā ierakstā: „Ilgi mocījos, bet nolēmu ar foto nedalīties. Mariupolē Kremļa ****** nogalinājuši meitenīti, pēc skata 4–5 gadi. Vecāki „tikai” ievainoti.

- No Baltkrievijas pār robežu apšaudīts arī Kiinkas un Pavļivkas ciems pie Čerņihovas uz ziemeļaustrumiem no Kijevas. Šajā rajonā, caur kuru Krievijas tehnikas kolonnām tā arī nav izdevies izspiesties, lai Kijevas austrumos atklātu jaunu fronti, mērķis acīmredzot ir civiliedzīvotāji.

- Lietuva iesniegusi prasību Starptautiskajā krimināltiesā sākt izmeklēšanu par Krievijas un Baltkrievijas kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.

- „Rietumu sankcijas pret Krieviju ir smagas, taču mūsu valstij ir nepieciešamais potenciāls, lai kompensētu mums nodarīto kaitējumu,” pirmdien Kremļa pārstāvja Dmitrija Peskova teikto citē BBC.

- Krievijas varasiestādes par piedalīšanos pretkara protestos visā valstī aizturējušas 6000 cilvēku.

- Svētdien agresors Putins izsludināja īpašu gatavību kodolspēkos, un tagad Kremlis paziņojis, ka iemesls bijuši Lielbritānijas ārlietu ministres Lizas Trasas komentāri.

- Krievija atkal izmantojusi ar Ženēvas konvenciju aizliegtās kasešu bumbas.

- “Unian” ziņo, ka Harkivas aizstāvji saņēmuši prettanku raķetes “Javelin”, “NLAW”, “SMAW-D” un “Stinger”.

- ASV apturējušas vēstniecības darbību Minskā. Viss personāls devies no Baltkrievijas prom.

- Krievija paziņojusi, ka aizliedz lidojumus aviosabiedrībām no 36 valstīm, tostarp Lielbritānijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas un Kanādas. Vārgs pretsolis no Krievijas, saprotot, ka tā nonāk starptautiskā izolācijā.

- Pat ierasti neitrālā Šveice spērusi vēsturisku soli – tā pret Krieviju ieviesīs sankcijas.

- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā „Telegram” kontā ziņo, ka parakstījis oficiālu lūgumu uzņemt valsti Eiropas Savienībā.

- Ukraina pieprasījusi Krieviju izslēgt no Interpola. Lielbritānija to atbalsta.

- Šodien pusotru stundu notikusi Kremļa saimnieka Vladimira Putina un Francijas prezidenta Emanuela Makrona telefonsaruna. Diemžēl atkal bez rezultāta. Putins paziņojis, ka noregulējams iespējams tikai tad, kad Ukrainas armija noliks ieročus, atbrīvosies no nacistiem un atzīs Krimas neitrālo statusu.

- Kanāda savām bankām aizliegusi jebkādas transakcijas ar Krievijas banku.

- Lielbritānija iesaldējusi vairāku Krievijas banku aktīvus un plāno arestēt tās oligarhu īpašumus un jahtas.

- Priecīga vēsts: 13 robežsargi, kuri Odesas apgabalā ar leģendāro frāzi “pasūtīja” Krievijas karakuģi un aizstāvēja Čūsku salu, tomēr ir dzīvi un nonākuši okupācijas spēku gūstā, ziņo Ukrainas Jūras kara flote. Iepriekš ziņots, ka visi nogalināti, nepakļaujoties aicinājumam padoties. Tagad kļuvis zināms, ka viņi divreiz atbildējuši ar pretuguni, bet, kad munīcija beigusies, nokļuvuši gūstā. „Taču krievu propaganda mēģina šo ziņu pasniegt tā, it kā Ukrainas varasiestādes savus padotos būtu aizmirsušas vai aprakušas.”