Laikraksts Kurzemnieks

Mītiņš Kuldīgā un Skrundā. Pašvaldība aicina uz Ukrainas atbalsta mītiņu 2. martā 18.00 Kuldīgas Rātslaukumā un pie Skrundas kultūras nama. Iedzīvotāji mudināti nākt ar Ukrainas karogiem vai citu atribūtiku, kas nepauž naidu vai agresiju.

Gatavi uzņemt bēgļus un ziedot

Kuldīgas novada pašvaldības anketu pirmdienas rītā aizpildījuši 80 cilvēki – viņi pieteikušies uzņemt Ukrainas kara bēgļus un sniegt citu atbalstu.

Atbalsta uzņēmumi, biedrības, skolas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra feisbukā pirms dažām dienām aicināja uzņēmējus bēgļiem piedāvāt darbu. Anketu var vēl aizpildīt līdz 1. marta 15.00. Padures SIA “Amazone” jau noziedojusi naudu organizācijai “Ziedot.lv”, kas tos vāc ukraiņiem. Līdzīpašniece Baiba Mikāla skaidro, ka uzņēmums plāno ziedot vēl un summa varētu sasniegt 5000 eiro. „Esam par demokrātiju un saprātīgiem lēmumiem, pret agresiju un autoritāru režīmu. Paši zinām, cik mums svarīga Latvijas neatkarība. Ukraiņiem ir tādas pašas tiesības. Iespaidīgi, ka pasaule spēj sadoties rokās, lai viņus atbalstītu. Ticu, ka labais vienmēr uzvar, bet tumsa un ļaunums agrāk vai vēlāk atkāpjas. Ne Krievijas tauta, bet Putins ar piekritējiem kalpo tumsai,” saka B.Mikāla. Kaut arī papildu darba rokas nav vajadzīgas, “Amazone” ir gatava radīt bēgļiem piecas darbavietas, piedāvājot cieņpilnu atalgojumu. Viņasprāt, ukraiņi pacēluši tās vērtības, kas daudziem vairs nebija pirmajā vietā: „Jābūt drosmīgiem. Ukraiņi parāda varonību, izvirzot augstu mērķi: aizsargāt valsti. Lūk, tas ir patriotisms! Kaut arī latviešiem tas tiktu atmodināts citā līmenī, jo tas nedaudz snauž!”

Kuldīgas kombučas ražotne “Rudys Brewing Co” feisbukā vēsta, ka Ukrainā notiekošajam nespēj noticēt un par to kaunas. Uzņēmums piedāvā darbu diviem ukraiņiem.

Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs un kokapstrādes uzņēmums “Stiga RM” var izmitināt un dot darbavietas. “Stiga RM” pievienojas meža nozares aicinājumam boikotēt Krievijas un Baltkrievijas tirgu. “Stigas RM” ģenerāldirektors Viesturs Krēvics saka: „Gribu aicināt koncentrēties uz to, kā Ukrainai palīdzēt šeit un tagad Latvijā – palīdzēt  bēgļiem, kas pamet kara pārņemto valsti. Tieši ar tādu iniciatīvu esam uzrunājuši pašvaldību, jo zinām, ka tā ir gatava bēgļus uzņemt. Esam gatavi gan sagādāt pirmās pārtikas pakas, gan dot darbu. Turklāt varam apmācīt, jo darbinieku vidū ukraiņi jau ir, tāpēc krievu valodas zināšanas nav obligātas.”

Uzņēmums aizsūtījis pieteikumu kustībai “Gribu palīdzēt bēgļiem”, aizpildījis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras anketu, norādot ziņas par darbavietām. „Varam dot darbu 20 cilvēkiem – gan vīriešiem, gan sievietēm. Tā var būt arī ģimene. Domāju, ka vieglāk iejusties tad, ja cilvēki ir viens otram blakus.” Nozarē ar darbaspēku esot grūtības. Uzņēmumā ražošanas un realizācijas apjoms aug. Iekārtas ļauj ražot vairāk, tikai vajag darba rokas.

V.Krēvics piebilst, ka daži darbinieki ukraiņi kara dēļ atgriežas dzimtenē: „Neliekam neko atstrādāt, visādos veidos mēģinām atbalstīt. Algu izmaksājam uzreiz, lai cilvēks var ātri atgriezties.” Eksporta dēļ “Stiga RM” esot cieši saistīta ar ukraiņu uzņēmējiem. Pārdošanas komanda regulāri sazinoties ar klientiem šajā valstī.

Kuldīgas Demokrātijas kvartāla pārstāve Maija Jankovska: „Ja bēgļi ieradīsies, vajag, kur dzīvot. Materiālas lietas piedāvāt nevaram, bet cilvēcību varam. Brīvprātīgie ir gatavi pastāstīt, kur pilsētā ko var dabūt.”

Izjūtas kā vēl nekad

Koncerts Ukrainas brīvībai Rīgā pie Kongresa nama 25. februārī daudziem raisījis spēcīgas emocijas. Kuldīdzniece, Rīgas Stradiņa universitātes studente Līva Vaivade tur dziedājusi kopā ar mammu Sigitu Vaivadi un kamerkori “Rāte”: „Izjūtas grūti salīdzināt ar citu pasākumu. Ik pēc nodziedātās rindiņas – kamols kaklā un asaras acīs. Cilvēki stāvēja ar Ukrainas karogiem, ar neslēptām emocijām – asaras acīs bija daudziem. Turpat, pie Krievijas vēstniecības, notika protests. ”

Uzlīmes un afišas

Kuldīgas kultūras centra pārstāve Krista Karlsone: „Esam uz afišu stabiem izlikuši plakātus, kā palīdzēt Ukrainai un bēgļiem, izveidojuši Ukrainas un Latvijas karogu uzlīmes, kas tiek nogādātas dažādām iestādēm. Tās var iegūt jebkurš.”

Jālūdz un jācīnās

Svētdien arī lielākajās baznīcās dievkalpojumos aizlūgts par mieru, īpaši Ukrainā. ,,Šie notikumi visiem ir satraucoši,” Sv. Annas baznīcā atzina kāda draudzes sieviete. ,,Kad mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics ukraiņu valodā nodziedāja Ukrainas himnu, nevarēju valdīt asaras. Mums par ukraiņiem jālūdz Dievs. Tas ir garīgais spēks – liels atbalsts.”

Katoļu baznīcās uzmanība vērsta arī uz to, ka trešdien ir Pelnu diena un sākas lielais gavēnis – fiziskas un garīgas attīrīšanās laiks, kad cilvēks atbrīvojas no sliktām domām un darbiem. Tas ilgst 40 dienas, beidzas ar ciešanu laiku un Lieldienām, kad nāk uzvara pār tumsu.

Sv. Katrīnas baznīcā mācītājs Viesturs Pirro pieminēja līdzību no Lūka evaņģēlija, aicinot lūgt gan par Ukrainas brīvības cīnītājiem, gan sevi, lai palīdzētu, dzīvotu mierā un gaismā: ,,Visi alkstam pēc apskaidrošanas, jo pasaule kļūst arvien ļaunāka. Bībelē teikts, ka ir miers, bet tad nāk kari un grūtības. Jēzus liek tam sagatavoties. Šodienas notikumi rāda, cik tuvu mums ir debesis un apskaidrošana, ja esam kopā ar Jēzu.” Vēlāk mācītājs piebilda, ka Ukraina cieš no agresora, kura nodoms ir paverdzināt: ,,Visiem līdzekļiem jāpalīdz to apstādināt, jo nākamie tēmēklī varam būt mēs. Ja vajadzēs, ņemšu rokās ieroci, lai Latviju aizstāvētu, jo labāk mirt cīņā par brīvību, nevis būt uz ceļiem okupanta priekšā.”

Daina Tāfelberga, Amanda Gustovska, Kristīne Āboliņa, Inta Jansone