Laikraksts Kurzemnieks

Klinta Ločmele, komunikācijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes pētniece:

– Dezinformācijas draudi ir diezgan lieli, es pat teiktu, ka dezinformācija jau ir, jo tiek izplatīta gan propaganda, gan nepatiesi vai neīstā kontekstā lietoti attēli, video vai pat manipulatīvas amatpersonu uzrunu interpretācijas. Koncentrēties darbam ir grūti – viss šķiet mazsvarīgs, salīdzinot ar to, ko piedzīvo Ukraina. Ar studentiem runājam par komunikāciju saistībā ar šo tematu. Viena studente atklāja, ka pamanījusi pat viltus ziedojumu kontus, kur lūgta palīdzība Ukrainai, bet komentāros citi jau brīdina, ka tos izveidojuši krāpnieki. Arī tad, ja vēlamies palīdzēt, informācija jāizvērtē ļoti rūpīgi.

Lai sētu bailes un paniku, panāktu labvēlīgu noskaņojumu pret Krievijas agresīvo rīcību, tiek izplatīts daudz dezinformācijas un politiskās propagandas. Ne vienmēr mūsu spēkos ir izvērtēt video ticamību, taču varam nedalīties ar tādu saturu, par ko neesam pārliecināti, vai tas tiešām uzņemts Ukrainā, vai nav iestudēts vai safabricēts. Ja par attēlu un video izcelsmi neesam droši, varam pārbaudīt interneta meklētājos, ieliekot tajos attēlu vai ekrānuzņēmumus no video. Ja vienā rezultātu nav, izmēģiniet vairākus: Google, Bing, Yandex, Firefox un citus. Iespējams, noskaidrosiet, ka tie jau iepriekš publicēti citā kontekstā, valstī un gadā. Tā ir vēl viena tipiska dezinformēšanas metode – īstus attēlus un video lietot neoriģinālajā kontekstā, un tas izskatās ticami. Īsa pamācība attēlu un video fragmentu pārbaudei angļu valodā atrodama vietnē YouTube: www.youtube.com/watch?v=7eKG9RuqUE4.

Lai gan sociālajos medijos attēliem un video liela daļa metadatu zūd, lejupielādējot citur publicētos, var noskaidrot, kad tie uzņemti. Piemēram, izpētot metadatus, ātri secināts, ka Vladmira Putina videouzruna nofilmēta jau pāris dienu iepriekš. Metadatus var bez maksas pārbaudīt īpašās interneta vietnēs, augšupielādējot tajās foto vai video. Sociālajos medijos publicētajiem nozīmīgākie metadati par radīšanas laiku, izmantotajām ierīcēm un, iespējams, pat vietu būs jau zuduši.

Neatkarīgā starptautiskā pētnieciskā organizācija "Bellingcat" publiskā izklājlapā piedāvā informāciju atmaskot: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1bZ5uItSGLfYlCKT2kl0MEGYIF0gEhPaY68KVduwPw8M/edit#gid=0. Piemēram, norāda, ka fotogrāfijās transporta līdzekļiem nav numura zīmju vai ir citas aizdomīgas pazīmes. Tur var iepazīt pazīmes, kas liecina par vizuālā satura neatbilstību, un trenēties tās pamanīt pašiem.

Meklējiet informāciju oficiālajos Ukrainas ziņu avotos un starptautiskās ziņu aģentūrās, piemēram, AFP regulāri un samērā visaptveroši informāciju atjauno sociālajā medijā Twitter. Sociālajos medijos noteikti jāpievērš uzmanība intensīviem informācijas izplatītājiem, aplūkojot to profilus un ierakstu vēsturi – varbūt kādā Facebook lapā jau iepriekšējās nedēļās vai mēnešos bijuši propagandas vēstījumi.