Laikraksts Kurzemnieks

Rudenī paredzēts nozvejot 60 lašu mātes un 45 tēvus, kā arī ap simt taimiņu līdzīgā proporcijā. Iepirkumā šis darbs uzticēts Ventspils novada zvejnieku saimniecībai Dundurs, vaislinieki Ventā tiek ķerti Vārves pagastā.


Valda Plauža arhīva foto
Vārves saimniecības Dunduri zvejnieks Uldis pārbauda tīklu vaislas nozvejā pie Ventas.


LAI SPĒKS RADĪT PĒCNĀCĒJUS

Kā stāsta zivaudzētavas vadītājs Valdis Plaudis, no visiem līdz šim noķertajiem vaislas lašiem lielākā daļa ir savulaik Pelčos izaudzētie. Pirms palaišanas dabiskos apstākļos zivkopji zivis iezīmēja, nogriežot tauku spuru. Tā ir kā piedēklis, kurai nav nekādu funkciju, un zivs diskomfortu nejūt. Vienlaikus tā vieglāk lasi atšķirt no taimiņa. Iezīmēšana notiek pēdējos gados, turklāt tikai lielajām zivīm, kuras izlaiž pavasarī un kuru nav tik daudz, cik vasarā Ventā ielaisto mazuļu tūkstoši. Tāpēc zivkopjiem prieks, ka pašu izaudzētie laši sāk atgriezties un atražošanas ciklu tie turpinās dzimtajā vietā. Vārve vaislas nozvejai izvēlēta tāpēc, ka tā atrodas tuvu jūrai, zivīm līdz nārsta vietai nav jānopeld liels gabals un tās nenogurst. „Jo mazāk spēka iztērē, pārvarot upē šķēršļus, jo vairāk tās var atdot pēcnācēju radīšanai,” skaidro V.Plaudis. „Turklāt lieguma laikā lašus ķert pie rumbas būtu vienkārši neētiski, kaut arī legāli – resursu atjaunošanai. Ja jau zivs dabiski nokļuvusi līdz nārsta vietai, tad lai mierīgi dara savu darbu! Tāpēc ķeram Ventspils novadā, bet audzējam Pelčos.”




Valda Plauža arhīva foto



NOZVEJA NAV VIENKĀRŠA

Zivkopis piebilst, ka nozvejot vaisliniekus nav vienkārši un peļņu zvejniekiem tas nenes. Nelegāla ieguve un spekulācija uz vaislinieku rēķina neesot iespējama. Zvejniekam izdevīgāk dzīvas zivis pārdot audzētavai nekā tirgum, jo tiek maksāts vairāk. Tomēr process ir tik sarežģīts, ka konkursā pieteikumu nav daudz. Zvejas apstākļi Ventā sarežģīti, licences nosacījumi un kontrole – stingra. Ikreiz, ejot apskatīt tīklus, zvejniekam vismaz divas stundas iepriekš jāinformē Valsts vides dienests, kas pārbaudei var norīkot inspektoru no jebkuras reģionālās pārvaldes, lai nepieļautu korupciju. Tāpat kontrolē piedalās Pelču zivaudzētavas pārstāvis.

Vaislas zivju ieguves plāns ik gadu ir aptuveni vienāds. Parasti nozveja sākas oktobra beigās, un pēc pieredzes neatkarīgi no laika apstākļiem pirmie ikri tiek noslaukti ne agrāk par 26. oktobri, bet šoruden – 29. oktobrī. Tas ir laiks, kad tēviņi no jūras ieradušies uz nārstu un sagatavojuši vietu mammām. Lašiem nārsts ievelkas līdz novembra vidum, taimiņiem – pat līdz Ziemassvētkiem. Ikru daudzums atkarīgs no zivs lieluma. Vidēji auglīgas ir 7–10 kg smagās, un tās arī parasti tiek ķertas. Dažkārt tīklā gadījušās mammas, kas sver vairāk par 10 kg. Tas atkarīgs no apstākļiem jūrā, no barošanās līdz migrācijai uz nārstu.

V.Plaudis norāda, ka identisku nozvejas gadu nav bijis. Šoruden Ventā ūdens līmenis zems. Šīgada ražību varēs vērtēt pēc četriem pieciem gadiem, kad no ikriem izaudzētie mazuļi pusotra gada vecumā būs ielaisti atpakaļ Ventā, aizceļojuši uz jūru un atgriezīsies pirmajam nārstam.