2018. gada 17. septembrī, 00:00
„Pludiņmakšķerēšana man ir aizmirsta lieta, jo nepatīk gatavošanās, tāpēc izvēlos spiningot,” saka Skrundas makšķernieks Mārtiņš Pētersons, kurš uz Ventu dodas trīs četras reizes nedēļā.
Pirmās atmiņas Mārtiņam saistās ar vecotēvu, kad kopā devušies uz Rubuļu un Krievkalnu dīķi. 13 gados puika dabūjis
āķi lūpā, kad ar spiningu zem Ventas tilta noķēris 18 cm garu asari. „Toreiz likās milzīgs! Tagad tādu laistu atpakaļ. Pēc tās reizes bija azarts iet katru rītu, pēcpusdienu un vakaru, jo skolēnam vasarā daudz brīva laika.”
DŽIGOŠANA UN TVIČOŠANAAgrāk šai nodarbei bijuši tādi veidi kā pludiņmakšķerēšana, grunts makšķerēšana un spiningošana. Pēdējā tagad daloties vēl smalkāk. Džigot nozīmē makšķerēt ar gumijām, tvičot – aktīvi vadīt mānekļus (voblerus). „Neaizmirstu arī tādas klasiskas vērtības kā rotējošie vizuļi un šūpiņi. Ja runa ir par spiningošanu, tad jāmet un jāvelk, jo tā ir vienkārša makšķerēšana. Jo vairāk metīsi un vilksi, jo lielāka iespēja zivi noķert. Ja pamētā kādu brīdi un atmet ar roku, neko nenoķersi.” Pludiņmakšķerēšanā jāgatavo iebarojamā ēsma, jārok sliekas, bet spiningot ir vienkāršāk: ņem makšķeres, mānekļus un dodies uz upi.
VILINĀT, NE AIZBAIDĪTBūtiski atcerēties: jo spilgtāks mānekļa krāsojums, jo vairāk domāts agram pavasarim un rudenim, kad ūdens saduļķots, lai zivis to var vieglāk pamanīt. Tie, kas nav spilgtos toņos, domāti labai redzamībai. „Labos apstākļos spilgtais māneklis var izdarīt pretējo un zivis atbaidīt, jo tās saprot, ka kaut kas nav kārtībā. Kad ūdens redzamība ir 20 centimetru, tad tieši tas vajadzīgs.” Zivīm patīkot vēža imitācija: „Kādreiz likās, ka Ventā vēžu nav, bet vairākas reizes esmu tos atradis asariem vēderā, un tas bija pārsteigums!”
Daudzas zivis Mārtiņš laižot vaļā, jo viss atkarīgs no tā, ko viņš plāno darīt turpmāk: „Ja braucu kaut kur prom, tad laižu atpakaļ, skatos arī, kāda ir situācija ledusskapī.” Visas zināšanas par makšķerēšu apgūtas, informāciju meklējot vietnē
YouTube, lasot copes lietu forumus, tad tiek izmēģinātas, lai saprastu, kas der un kas ne.
TUVU LĪDAKU LIMITAMMārtiņam atmiņā nesens gadījums, kad viņš devies makšķerēt, ņemot līdzi airētāju. Viss sācies ar noķertu līdaku. „Kompanjons gribēja piebraukt pie laipas, un es uztaisīju tālo metienu. Kāts saliecās, šļakatas pa gaisu, un otra zivs klāt. Lēnām to kausēju, lai ieceltu laivā. Sagrābu aiz skausta, bet tajā brīdī māneklis nokabinājās nost. No trim žuburiem zivs bija aizķērusies tikai aiz viena.”
Abi entuziasti pēc laiciņa noķēruši vēl vienu līdaku. „Piecas minūtes vēlāk zvana telefons, bet es tieši iemetu mānekli cerīgā vietiņā un jūtu, ka kaut kas galā ir. Zivs peld no viena krasta uz otru, ieejot zālēs tā, ka vairs nesapratu, vai galā vēl kaut kas atrodas. Izrādās, zivs peld pa grunts apakšu un visas zāles, kas ceļā, ar auklu griež nost, veidojot zāļu vālu. Beigās sapratu, ka šī līdaka ir vislielākā. Kompanjonam teicu: dienas limits līdakām ir piecas zivis un tas gandrīz sasniegts. Todien noķēru trīs, bet lielākās bija divas – katra gandrīz piecus kilogramus.”
RecepteKĀ PAGATAVOT ASARINotīra, nomazgā, apsāla, atstāj vienu dienu ledusskapī. Ja grib pagatavot uzreiz, tad atstāj divas stundas istabas temperatūrā. Nomazgā lieko sāli, apviļā rīvmaizē un cep uz pannas, kamēr zeltaini brūns. Var uzbērt kādas zivs garšvielas vai uzspiest citrona sulu, bet ar to nevajag aizrauties.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.