Laikraksts Kurzemnieks

Liepājas zivaudzētavas Kolumbija vadītāja Tatjana Pančenko uzsver, ka te strādā aizrautīgi, darbā ieinteresēti cilvēki.


Saimniecība no citām atšķiras ar to, ka katrai zivju sugai ierīkots savs cehs, kurā tiek nodrošināti tai piemēroti apstākļi un autonoma, noslēgta ūdens cirkulācija. 2013. gadā 3000 kvadrātmetru komplekss uzcelts vietā, kur padomju laikā bijusi zivju pārstrādes rūpnīca. Projekta izmaksas ir gandrīz trīs miljoni eiro, un tajā ieguldīta Zivju fonda nauda.


NOSLĒGTA CIRKULĀCIJA

Audzētavas vadītāja Tatjana Pančenko, diplomēta ihtioloģe un zivkope, lepojas ar noslēgto ūdens cirkulācijas sistēmu: ūdens no ceha nonāk lielos filtros, kur tiek bioloģiski attīrīts un, bagātināts ar skābekli, atgriežas baseinos. Tas nodrošina arī bioloģisko aizsardzību. Ūdens ik pa laikam tiek papildināts no 270 m dziļa artēziskā urbuma. Katrai sugai ir savas audzēšanas prasības, tāpēc ir četri cehi. Inkubācijai paredzētais šobrīd nedarbojas.

Zivis tiek audzētas tirgum, tās pieprasa restorāni Liepājā, Rīgā, Jūrmalā un citviet, bet daļa aiziet uzņēmuma pārstrādes ceham, kur tiek ražoti konservi.

T.Pančenko stāsta, ka iecere par pašu inkubētām zivīm un noslēgtu ciklu vēl nav īstenojusies. Pašu audzēti ir sami. No storēm ikrus var ņemt apmēram septiņu gadu vecumā, bet audzētava strādā piecus. Tātad izaicinājums vēl priekšā. Foreļu ikri tiek iepirkti Dānijā. „Labāk, ka ikru stadijā darbojas tie, kuri šajā jomā specializējušies,” atzīst vadītāja.


KLUSUMS UN TUMSA

„Domāju, ka stores un samus mēģina audzēt arī citi, jo zivkopim tas ir interesanti. Āfrikas samus vēl audzē Latgalē un pie Rīgas. Arī mums tas bija aizraujoši – kaut kas pilnīgi jauns. Viss jāapgūst pašiem, jo neviens savos noslēpumos dalīties negrib. Sams ir īpaša zivs – tā dzīvo līdz 50 gadiem. To pat īsti nevar nosaukt par zivi, jo tai ir plaušu aizmetņi un tā elpo gan ar plaušām, gan žaunām. Bez gaisa sami var izturēt daudz īsāku laiku nekā bez ūdens. Tiem vajag klusumu un pilnīgu tumsu – nekādu spalgu skaņu, nekādu gaismas uzliesmojumu. Turklāt sami ir sabiedriskas zivis – tās var turēt lielā blīvumā, tāpēc audzētavā to ir visvairāk. Bet jāskatās: ja baseinā pie vienas kompānijas ieliksim nedaudz citu, vietējie to vienkārši apēdīs. Jaunajiem jābūt pietiekamā skaitā, lai spētu tur izdzīvot.

Nianšu ir daudz, un tās ir svarīgas. Piemēram, mums ir savas mātes, kurām noteiktā laikā vajadzīgas hormonu injekcijas, lai ikri nobriestu noteiktā laikā. Ar katru samu meiteni gandrīz vai sarunājamies. Sami, kas aug mūsu baseinā, ir no mūsu audzētavas ikriem.

Forelēm patīk auksts ūdens, bet samiem vajag gan siltu ūdeni, gan gaisa temperatūru. Līdz puskilograma lielumam tie izaug pusgada laikā.”



Galvenā zivkope Ludmila Korža apstākļus baseinos uzmana datora ekrānā, taču kopēji katru dienu noteikti visus apstaigā un ar zivīm sasveicinās.


SAPNIS PAR SAVĀM STORĒM

Stores pretēji samiem nav tik cimperlīgas, tās ir ļoti mierīgas. Dabā tās dzīvo līdz 100 gadiem un var izaugt ļoti lielas. To ikri un mazuļi pagaidām tiek iepirkti. Tiek audzēta Sibīrijas store, bet izmēģinātas ir arī citas storveidīgās, piemēram, krievu stores un sterletes. Baseinos ir ap 20 kg smagi eksemplāri, kas tiek audzēti ikriem. Tie palaikam tiek pārbaudīti ar ultraskaņas aparātu, lai noteiktu, kā ikri attīstās. Šīs zivis pie kopējiem ļoti pieradušas – pat ēd no rokas un ļaujas pārbaudīties. Līdz ikriem vēl pāris gadu jāpagaida. To brīdi, kad paši varēs audzēt mazuļus, zivkopji gaidot ar nepacietību, jo tas atkal būs aizraujošs izaicinājums.

Savukārt uz restorāniem stores dodas daudz mazākas – no 800 g līdz 3 kg. Audzētavā ražošana ir nepārtraukta, lai visu laiku var pārdot vajadzīgā izmēra zivis. Barība tiek pirkta ārzemēs, jo audzētāji pārliecinājušies – labāk uzticēties pārbaudītiem ražotājiem, kuri piegādā labu mantu. Toties mazajiem samiņiem kā pirmā barība tiek audzēti īpaši vēzīši, kas esot dinozauru laikabiedri.

Audzētavā strādā septiņi cilvēki, un darbinieku klātbūtne ir nepārtraukta, jo, kā saka T.Pančenko, zivis nedrīkst atstāt vienas. Tehnikas ir daudz, tā jāuzmana, un cilvēks ir galvenais kvalitātes faktors.