Laikraksts Kurzemnieks

RAIVIS APSĪTIS, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības eksperts


KATRAI SEZONAI SAVS

Sākoties rudens salnām, siltūdens zivīm barošana tiek pārtraukta. Foreles turpina barot, līdz ūdens temperatūra nokrītas līdz 8°C. Pakāpeniski jāsamazina arī barības daudzums.

Lai ziemošana būtu veiksmīga, jāņem vērā, ka klasiskajām siltūdens dīķa zivīm kā karpām vasarā svarīga ūdens platība un siltums, bet ziemā – vismaz 1,5 m neaizsalstošs ūdens slānis, pastāvīga, lēna, ar skābekli bagāta caurtece un dīķis, kurā pēc iespējas mazāk organikas. Vasarā ganību dīķī maksimālais zivju blīvums spoguļvirsmas hektārā ir līdz 2 tonnām (pārsvarā mazāk), bet pareizi izveidotā un sagatavotā ziemošanas dīķī zivju blīvums hektārā var būt 20 tonnu un ļoti labos apstākļos vēl vairāk.

Rudenī lielākais notikums ir nozveja – parasti septembra beigās, oktobrī un novembra pirmajās dekādēs. Katrā saimniecībā atkarībā no tās lieluma darbs sakārtots tā, lai līdz ar pirmo salu nozveja būtu beigusies.


KĀ SAGATAVOT ZIEMAS DĪĶUS

Ziemošanas dīķi tiek turēti tukši visu vasaru, pirms ūdens uzpildīšanas un zivju ielaišanas tas tiek izpļauts, zāle izvesta. Ir viedoklis, ka šāda dīķa gultni vajag apstrādāt ar ecēšām vai šķīvju ecēšām, bet citiem zivkopjiem ir pretējs viedoklis. Ir novērots, ka ziemošanas dīķos, kur grunts apstrādāta šādi, tikko ielaistas zivis ūdeni ļoti saduļķo un pārziemo sliktāk, jo uz žaunām nogulsnējas augsnes daļiņas un zivīm grūtāk elpot. Tām jāpatērē vairāk enerģijas, un zivju zudums ir lielāks.


NOZVEJA UN ŠĶIROŠANA

Nozvejotās zivis pirmām kārtām tiek šķirotas: tās, kas sasniegušas preces izmēru, tiek ievietotas zivju mājā realizācijai, bet tās, kurām vēl jāaug, ielaistas ziemošanas dīķos.


NOPĻAUT UN AIZVĀKT

Ganību dīķi tiek nolaisti un ziemā turēti tukši, lai izsalst. Būtu labi, ja dīķu sistēmā ganību dīķi cikliski (reizi piecos gados) tiktu vasaroti – tas nozīmē, ka vasarā tajā ūdens netiek ielaists, optimālos apstākļos pavasarī platība tiek uzirdināta, apsēta, rudenī veģetācija nopļauta un izvākta.

Kad galvenie darbi apdarīti un zeme sasalusi, ir īstais brīdis nolaistajos dīķos nopļaut cietās ūdenszāles, vilkuvāles, niedres u.c. Ja zivis tiek ziemotas audzēšanas dīķī, tad pļaut var pēc tam, kad pāri ūdenstilpnēm uzsalis diezgan stiprs ledus vāks. Nopļautais materiāls abos gadījumos jāizvāc, var arī turpat sadedzināt – tad pelni būs dīķim labs mēslojums nākamajai sezonai.


JĀIET PALĪGĀ

Gādīgam saimniekam jāiet zivīm palīgā, ja ziemošanas dīķī tās ir lielā blīvumā vai ja tās ziemo tajā pašā dīķī, kurā vasarā augušas, kur daudz augu izcelsmes atlieku sāk pūt, patērē daudz skābekļa un izdala amonjaku. Vēl gadās, ka ir slikta caurtece vai tās nav vispār. Ja zivis labi pārziemos, tad nākamajā pavasarī, nokūstot ledum, nevajadzēs iepriekšējo gadu lolojumus grābt ar dakšām un vest uz mežu, bet varēs ar prieku skatīties uz skaistām, veselīgām un garšīgām zivīm.


KĀ PĀRZIEMOT

Lai zivis pārziemotu, tām vajag labu ūdeni. Vislabāk, protams, nodrošināt svaiga un ar skābekli bagāta ūdens caurteci, bet visur tas nav iespējams. Viena iespēja ir dīķī ielikt sūkni un ūdeni pārsūknēt no viena āliņģa otrā, izplūdes caurules galu novietojot metru virs ledus. Cits veids ir pie dīķa novietot gaisa pūtēju un izurbtā āliņģī, apmēram pusē ūdens, ievietot difuzoru. Abos gadījumos izveidosies neaizsalstošs āliņģis, kurā ūdens tiks bagātināts ar skābekli un no tā izkļūs gāzes, kas radušās, pūstot zemūdens augiem. Tādas sentēvu metodes kā salmi āliņģos vai ledus laukumiņu notīrīšana, lai saule apspīdētu zemūdens augus un fotosintēzē rastos skābeklis, manuprāt, dod mazu efektu.

Ja ziemošanas dīķī zivju salaists daudz, pilnīgi noteikti ziemā tās barot nedrīkst. Savukārt, ja zivis ziemo tajā pašā dīķī un blīvumā, kādā augušas vasarā, nedaudz piebarojot, tām būs mazāks svara zudums un tās labāk pārziemos. Ar barību nedrīkst pārspīlēt, jo neapēstā sabojās ūdeni.


TRAMDĪT NEVAJAG

Ziemā nevajag zivis bez vajadzības tramdīt – uz dīķa trokšņot, ķert tās un laist atpakaļ, taisīt kontrolzveju, jo tas rada stresu, tās zaudē vairāk enerģijas, kuras ziemas beigās var pietrūkt.

Tāpat kā pavasarī un vasarā, arī ziemā dīķis par sevi stāsta, tāpēc, laiku pa laikam to pavērojot, vērīgs saimnieks izmaiņas pamanīs uzreiz. Tikai ziemā dīķis runā klusāk – tas taču guļ!