Laikraksts Kurzemnieks

Rudbāržnieks Ints Folkmanis zemūdens pasaulē.


LĪDZ PUSOTRAM METRAM

Pirmoreiz zemūdens dzīlēs (cik nu mūspuses ezeros un upēs tas dziļums) Ints ienira 14 gadu vecumā. Tagad viņš snorkelē, jo akvalangs un vecā padomjlaiku tehnika vairs nav derīga, bet moderns ekipējums ir pārāks dārgs, lai ieguldītu līdzekļus nodarbēs, kas iespējamas vien īsajā vasarā. Taču pilnīgi pietiek ar snorkelēšanas piederumiem: brillēm un elpošanas cauruli, jo viss dzīvais mūsu ūdeņos galvenokārt atrodas līdz 1,5 metru dziļumam. „Peldu, cik atļauj caurulīte, manā redzamībā ir visa dzīvā radība. Skatos, kā tā kustas, filmēju,” stāsta rudbāržnieks. „Protams, tādos ūdeņos, kā Sātiņu karjerās, Zvārdes poligona Odzēnu ezerā, kur savulaik niru ar akvalangu, arī dziļumā ir interesanti. Savukārt Kalvenes ezerā ir dūņaināk, tur dzīvība redzama līdz diviem metriem, zemāk mainās arī skābekļa režīms.”


VĒŽI IZZUDUŠI

Pēc Inta novērojumiem, ar gadiem Ventā mainījies zivju daudzums. Pagājušā gadsimta 80. gadu vidū zivju bijis mazāk, bet varbūt tā esot tikai apstākļu sakritība. Arī tagad upē ir vietas, kur ir lielāka kādas vienas vai vairāku sugu koncentrācija, tajā pašā laikā citur – tukšums. Ventā novērota zivju dēļu izplatība. Visticamāk, tās kopā ar karpām no Polijas nokļuvušas Lietuvas dīķos, bet no tiem – mūsu kopīgajā upē. Nejaukā radība esot bieds gan zivīm, gan vēžiem. I.Folkmaņa filmā Ezeru dzīles ir kadrs ar vēzi, kuram pie spīlēm redzami balti pavedieni. Kad nākamajā gadā dabas pētnieks atkal devies nirt Odzēnu ezerā, kur iepriekš bijusi liela zivju daudzveidība, ruduļi pat no rokas ēduši, neviena vēža vairs nav bijis. Tie pazuduši arī no Inta iemīļotā Kalvenes ezera.


IR ARĪ LABĀ DĒLE

Zināms, ka Latvijas ūdenstilpēs sastopamas vairākas dēļu sugas. Ventā Ints redzējis arī tā saukto zirga dēli (oficiāli – melnā žokļdēle). Labā ziņa, ka cilvēkam tā nepiesūcas kā medicīniskā dēle un liecina par ūdens tīrību vietās, kur mīt. Ints tās redzējis pie Šķērveļa ietekas un citur zāļainos puduros. Savukārt ar medicīnisko dēli, ko senos laikos linu mārkos speciāli audzēja ārstnieciskiem nolūkiem, nav gadījies saskarties.


VĒL VAJADZĒTU ĶĪSI UN SAMU

„Dabā notiek pārmaiņas gan cilvēku darbības, gan no mums neatkarīgu apstākļu dēļ,” uzskata zivkopja dēls. „Ventā ir daudz mazo zivtiņu, asari, raudas, sapali. Priecē, ka atgriezušies grunduļi, manos kadros gan neviens nav redzams, bet zinu, ka šī suga atjaunojas. Ar aci var redzēt, taču nofilmēt grūti, jo grundulis ļoti saplūst ar oļu grunti. Vēl pietrūkst ķīša, kas bija Ventas stabils iemītnieks. Skaitās kā mazvērtīga suga, bet ūdens faunas daudzveidībā noderīga. Parādījušās jaunās kultivētās zivis, kuras tagad populāri kļuvis ielaist dažādās ūdenskrātuvēs. Piemēram, kādreiz zandarts galvenokārt uzturējās jūrā, jo tam patīk dziļums. Tagad suga mākslīgi pavairota upju un ezeru apstākļiem, tiek ielaista lielās un mazās saimniecībās, kas to var atļauties. Nezinu, ar ko tas beigsies. Zandarts ir plēsējs, tam nav dabīgo ienaidnieku. Tajā pašā laikā diezgan jūtīgs uz temperatūras maiņām. Man vēl gribētos, lai tiktu atjaunota samu populācija. Senāk tie pie mums bijuši daudzos ezeros, tagad publiskajos ūdeņos ir retums. Viens otrs zivsaimnieks mēģina audzēt, bet tas nav tik vienkārši kā ar karpām.”


TIKAI SPORTS

Kādreiz Ints aizrāvies arī ar zemūdens medībām. Tagad ne viņš pats ar to nodarbojas, ne arī snorkelējot vai tāpat vien pie ūdeņiem pavadot brīvos brīžus, nav sastapis kādu zemūdens mednieku. Ir pieņemti daudz bargāki likumi, zemūdens makšķerēšana atļauta tikai dažos publiskajos ūdeņos un privātajos ezeros (kas nepieder valstij), ja to atļauj īpašnieks. Aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu. „Ja vēl kaut kur klīst leģendas, ka, medījot zem ūdens, var sadurt tik daudz zivju, lai pārēstos, tad man jāatzīstas – daudzos gados esmu nomedījis vien trīs līdakas. Zemūdens medības tiešām ir sports īpašos apstākļos, ar makšķerēšanu nesalīdzināt. Medniekam jābūt ļoti veiklam. Vajag tīru un skaidru ūdeni, lai būtu laba redzamība tālumā. Lielās zivis (uz mazām jau netēmēsi) tuvumā nelaiž – peld divu metru attālumā. Laba redzamība parasti ir ap pusotru metru. Jārēķinās arī ar to, kāda ir grunts. Ventā tā ir ar dolomītu, pēc pirmā šāviena harpūnas uzgalis pagalam.”


DRAUDZENE AR BALTO LŪPU

„Zivs ir gudra un uzmanīga,” turpina dabas pētnieks. „Ja tu ej medībās, zivij tu esi svešķermenis. Ja tu nonirsti apakšā tāpat vien, tad tā var pieņemt tevi kā savējo. Vārdenes ezerā man bija draudzene līdaka. Atpazinu pēc baltās lūpas. Svarā ap 3 kg. Ikreiz, kad ieniru, mana līdaka uzreiz bija klāt. Peldēja pa priekšu kā tāda loča zivs. Ja atpaliku, atgriezās un skatījās uz mani, it kā jautājot, vai tad es tālāk nepeldēšu.”



Kadri no Inta Folkmaņa videofilmas Zem Ventas ūdens spoguļa citi skati, cita dzīve.