Laikraksts Kurzemnieks

KAMĒR KURZEMĒ VĒL VĒSI

Pēc Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta informācijas, zilaļģu apgabali redzami visā Baltijas jūrā. Iepriekšējos gados Rīgas jūras līcis bijis diezgan tīrs, bet tagad zilaļģes tur sanestas ar valdošajiem vējiem un straumēm no tām vietām, kur tās augušas. Vairākās vietās peldēties ir liegts. Aizvadītās nedēļas nogalē lielāks šo aļģu daudzums manīts arī Ziemeļkurzemes piekrastē, kur ūdens temperatūra sasniegusi +20 grādus. Pārējā Kurzemes piekrastē ūdens vēl diezgan vēss, taču, vējiem mainoties, tas var strauji sasilt un sākt ziedēt. Inspekcija prognozē, ka siltā laika dēļ tuvākajās nedēļās zilaļģes savairosies gan jūrā, gan iekšzemes ūdeņos.


TIKAI OFICIĀLAJĀ PELDVIETĀ

Veselības inspekcija ūdens kvalitāti peldvietās pārbauda ik mēnesi. Kā stāsta Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone, jūlija rezultāti liecina, ka Ventā pie Mārtiņsalas (mūspuses vienīgajā oficiālajā peldvietā) nav ne zilaļģu, ne cita kaitīga piesārņojuma. Dažviet inspekcija ūdens tīrību novēro arī neoficiālās peldvietās. Par Kuldīgas novadu ziņu nav, taču iespējams, ka mazajos ezeros un netīros dīķos virsma jau pārklājusies ar plēvi. Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot, ja publiskajos ūdeņos novērota tā sauktā ziedēšana jeb zilaļģu savairošanās, lai informāciju ievietotu inspekcijas mājaslapā.


KĻŪST PAR DABISKU

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Maija Balode norāda, ka vasaras karstumā zilaļģu ziedēšana galvenokārt stāvošos un seklos ūdeņos arvien biežāk kļūst par dabisku parādību. Viens no iemesliem ir zemā slāpekļa un fosfora attiecība ūdenī (tie ir aļģu barības elementi). Taču visas sugas nav indīgas un ziedēšanas laikā var arī nekaitēt.

Par vietām, kurās novērota ūdens ziedēšana, noteikti jāinformē pašvaldība, lai noteiktu piesārņojuma risku, pētītu iemeslus un izvietotu informatīvās zīmes.

NE PELDĒT, NE ZVEJOT

• Zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, kas rada problēmas, savairojoties masveidā. Ziedēšanas laikā vērojama neviendabīga izplatība, nereti – plankumu veidā.
• Daļa sugu ir indīgas. Tām atmirstot, ūdenī rodas toksīni, kas peldētājiem var radīt alerģisku ādas reakciju, kā arī acu un gļotādas kairinājumus.
• Tāpat toksīni var uzkrāties zivīs. Lielajos ūdeņos tās no apdraudētās zonas var paglābties, bet dzīvie organismi, kas nevar pārvietoties, aļģu toksīnus uzkrāj. Visvairāk tas attiecas uz saldūdeņos mītošajiem.
• Tur, kur zilaļģes savairojušās masveidā, neiesaka makšķerēt un lomu lietot uzturā.
• Tur arī nevajadzēt peldināt mājdzīvniekus un ūdeni izmantot dzirdināšanai.