2020. gada 31. augustā, 11:28
Tūkstošiem gadu visas pasaules civilizācijas dažādu slimību ārstēšanai ir izmantojušas ārstniecības augus. Senākie rakstiskie pierādījumi par to atrasti apmēram 5000 gadu vecās šumeru māla plāksnēs. Mūsdienās interese par šo augu lietošanu gan cilvēku, gan veterinārajā medicīnā palielinās zāļu blakusparādību un augošo izmaksu dēļ.
Zivsaimniecībā vairākos simtos pētījumu pierādīta ārstniecības augu pretstresa, imūnstimulējošā, baktericīdā un pretparazitarā efektivitāte. Šo augu lietošanas veids ir atkarīgs no vēlamā efekta un paša auga īpašībām. Tiek taisīti pulveri, ekstrakti, ko var piejaukt pie barības (orālā lietošana) vai ūdens (ārstnieciskā vannošana), var injicēt (balstoties pētījumos). Zinātniskajās publikācijās izpētīts vairāk nekā 250 augu sugu.
Pasaules statistika rāda, ka visplašāk lietoti augi no lūpziežu dzimtas (Lamiaceae). Tai pieder piparmētra, salvija, baziliks, lavanda, rozmarīns, majorāns, izops un melisa. Tad seko tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) augi: amoliņš, sarkanais un baltais āboliņš, lucerna u.c. Ne mazāk tiek izmantoti augi no kurvjziežu (Asteraceae) un eiforbiju (Euphorbiaceae) dzimtas.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.