2020. gada 21. jūlijā, 18:23
Ja sākas liela skaita, dažādu izmēru un sugu zivju nāve, cēlonis gandrīz vienmēr ir ūdens kvalitāte, nevis infekcijas slimības. Kā šādos gadījumos jārīkojas? Ir jāizmēra ūdens temperatūra, izšķīdušā skābekļa daudzums un pH līmenis. Par diviem galvenajiem cēloņiem jau rakstīts iepriekš, tikpat svarīgs ir trešais.
Skaitli, kas raksturo ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā, apzīmē ar pH. Ūdens šķīdumos tas var mainīties no 0 līdz +14. Vērtība 0 nozīmē maksimālo skābumu, 14 – maksimālo sārmainību. Pilnīgi tīram ūdenim pH ir 7, un tas ir neitrāls. To var aptuveni noteikt ar īpašiem indikatoriem (organiskām krāsvielām, kas krāsu maina atkarībā no vides pH) vai arī precīzi izmērīt ar pH-metru.
Optimālā pH vērtība zivju audzēšanai ir diapazonā no 6,5 līdz 8. Diennakts laikā tā līmenis var svārstīties. Augi naktī izdala CO2, pH pazeminās, un ūdens kļūst skābāks, savukārt pa dienu – sārmaināks. Vasarā nelielos dīķos ar bagātīgu floru ūdens var kļūt pārāk sārmains. Aļģu savairošanās un ziedēšana var izraisīt ievērojamas pH svārstības. Bieži vien ūdens skābums palielinās, piemēram, pēc spēcīgām lietusgāzēm un pavasarī ar kūstošu sniegu un ledu. Šī rādītāja regulēšanai vajadzīga dīķa kaļķošana.
Zivju audzēšanai optimālā pH vērtība ir no 6,5 līdz 8. Skaitli, kas raksturo ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā, apzīmē ar pH.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.