2020. gada 21. jūlijā, 09:22
Līdz 1. jūlijam, kad spēkā stājās jaunais Administratīvās atbildības likums, zvejas licences un žurnālus zvejai iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos izsniedza Valsts vides dienests (VVD). Nu šis pienākums ir uz pašvaldību pleciem.
Kā vēsta VVD informācija, jauno kārtību nosaka grozījumi Zvejniecības likumā, kas arī darbojas no 1. jūlija. Ja iesniegums saņemts līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās dienai, tas ir, līdz 30. jūnijam ieskaitot, to izskata un zvejas atļaujas vēl izsniedz VVD.
Iekšējos ūdeņos drīkst zvejot tad, ja ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums un pašvaldībā, kurā ūdenskrātuve atrodas, ir saņemta zvejas licence. Atļaujā norādīts zvejas rīku veids, skaita limits (tīkliem – garuma metri) un atsevišķu sugu, tostarp vēžu un trīsuļodu kāpuru, nozvejas limits, ja attiecīgajos ūdeņos tāds noteikts. Tāpat zvejniekam jāsaņem zvejas žurnāls papīra formā, ja datus tas elektroniski nereģistrē Latvijas Zivsaimniecības informācijas un kontroles integrētajā sistēmā (LZIKIS), un arī speciālā atļauja komercdarbībai zvejniecībā, ja interesents ar to nodarbojas.
Līdzīgi arī jūras piekrastē noteikts, ka pašvaldība, kurā ūdeņi atrodas, izsniedz zvejas atļauju un žurnālu, ja zvejnieks datus nereģistrē LZIKIS. Savukārt aizpildītais žurnāls joprojām jāiesniedz VVD.
No visiem trim novadiem (Kuldīgas, Alsungas un Skrundas), kurus nākotnē plānots apvienot, tikai vienā ir noslēgti rūpnieciskās zvejas līgumi. Proti, Kuldīgas novadā tie ir ar SIA "GK auto" un biedrību "Kurlande" par nēģu zveju Ventā. Vienošanās, kas parakstīta janvārī, noslēgta uz trim gadiem. Savukārt Vilgāles ezerā kopš pērnā gada uz trim gadiem rūpnieciskajā zvejā var darboties Snēpeles uzņēmums ROOC, bet no šī gada – arī mednieku klubs "Kurmāle".
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.