2020. gada 21. jūnijā, 18:33
Ja sākas liela skaita, dažādu izmēru un sugu zivju nāve, cēlonis gandrīz vienmēr ir ūdens kvalitāte, nevis infekcijas slimības. Kā šādos gadījumos jārīkojas? Ir jāizmēra ūdens temperatūra, izšķīdušā skābekļa daudzums un pH līmenis. Nekavējoties jāpaņem ūdens paraugs (divās pudelēs vai speciālos paraugu ņemšanas maisiņos). Vienu ievieto ledusskapī, otru – saldētavā. Jāsazinās ar veterinārārstu, kas apkalpo zivsaimniecību, un Valsts vides dienestu.
Viens no galvenajiem ūdens kvalitātes faktoriem ir skābekļa saturs. Lašveidīgajām zivīm vajadzīgs lielāks ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums (8 mg/l) nekā karpveidīgajām (6 mg/l; slāpšana < 2 mg/l). Skābekļa patēriņa intensitāte mainās atkarībā no uzņemtās barības daudzuma un citam zivju aktivitātēm. Mazām zivīm ir paātrināta vielmaiņa, tāpēc tās patērē vairāk nekā lielās. Arī vasarā iespējama zivju slāpšana, ja ir augsta ūdens temperatūra seklos ezeros vai citās ūdenstilpēs, kas piesārņotas ar organiskajām vielām. Visām zivju grupām līdz ar temperatūras kāpumu pieaug prasības pēc skābekļa.
Skābekļa trūkuma simptomi: zivis, kas cieš no skābekļa deficīta, peld tuvu ūdens piegādes vietai, elpošana paātrinās, tās ķer gaisu. Ķermenis kļūst bāls. Zivīm, kas mirušas no skābekļa trūkuma, mute un žaunu vāki ir atvērti.
Ārstēšana: nekavējoties jāpārtrauc barot – tas palīdzēs palēnināt vielmaiņu un samazināt skābekļa patēriņu; jāpalielina ūdens piegāde ūdenstilpei vai baseinam. Ūdens bagātināšanai ar skābekli izmanto aeratorus (aerācijas metode ir mehāniska gaisa un ūdens jaukšana) un tīra skābekļa piegādi caur difuzoriem.
/Par citiem ūdens kvalitātes faktoriem – nākamajā tematiskajā pielikumā./
https://vacart.ru/sistemy-aehracii/
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.