2020. gada 6. maijā, 09:23
Vieta, kur Ventā ielaist zivju mazuļus, tiek izvēlētā kopā ar Valsts vides dienestu, un, kā saka Liepājas reģionālās vides pārvaldes galvenais inspektors Jānis Sprugevics, ir déjà vu sajūta, jo tas notiek katru pavasari.
„Šopavasar brangi padevušies mazie lasēni. Šogad zivis ielaist ir daudz labāk, jo nav tāda karstuma kā pagājušogad. Tad bija jāsāk agri no rīta, lai paspētu ielaist iecerēto daudzumu.”
Ja runā par lomu kontroli, J.Sprugevics atzīst, ka specifiskas uzskaites par lašveidīgajiem ar nogrieztu taukspuru nav. Cik noķer makšķernieki, ir tikai nojaušams, palūkojoties, cik un kādus attēlus viņi publisko sociālajos tīklos. Inspektoram šķiet, ka pērnajā rudenī Ventā uz nārstu sanācis vairāk taimiņu nekā lašu. Tas secināms pēc atsauksmēm no tiem makšķerniekiem, kuri ārpus licencētās upes zonas pavasarī piekopj taktiku Ķer un atlaid. Lomi bijuši labi.
Licencētā makšķerēšana Ventā nu jau ir desmit gadus, un atsauksmes ir labas – apsaimniekošana notiek, nauda ienāk. Tas palīdzējis Kuldīgas novada pašvaldības policijai iegādāties tādu inventāru, par kādu daža laba pašvaldība var tikai sapņot, lai situāciju pienācīgi kontrolētu. „Cīņa ar maluzvejniekiem turpinās, bet tā nav cīņa ar vējdzirnavām – ir labāk,” secina J.Sprugevics. „Nu jau trešo gadu mums palīdz arī daba, jo, kad sākas lašu nārsts, ūdens līmenis krietni ceļas un zivis vieglāk tiek virs rumbas. Noķert tās ir grūti.” Atskatoties uz rudeni, inspektors atzīst, ka no upes izņemto tīklu skaits ir gana liels – ap 80, bet lašveidīgo tajos bijis ļoti maz. Tātad varot teikt, ka rezultāti ir labi.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.