Laikraksts Kurzemnieks

IZPILDA EIROPAS REGULU


Latvija šo aizliegumu pieņēmusi, izpildot Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes deklarāciju par Eiropas zuša atjaunošanās stiprināšanu.

Kā norāda Zemkopības ministrijas (ZM) zivsaimniecības departamenta vietnieks Ričards Derkačs, katrai ES valstij, izvērtējot konkrētu zivju krājumu un zvejas iespējas, no šīgada 1. augusta līdz nākamā gada 29. februārim jāizvēlas trīs mēneši pēc kārtas, kad jebkāda specializēta un nejauša zušu zveja ir aizliegta Starptautiskā jūras pētniecības padomes apgabala ūdeņos un iesāļūdeņos, piemēram, piekrastes lagūnās, pārejas ūdeņos. Šajā laikā visi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē nejauši noķertie zuši būs dzīvi jāatlaiž atpakaļ.


NENOZĪMĪGS PERIODS

Zvejniekiem attiecīgais laika posms noteikts, ņemot vērā zinātniskā institūta Bior datus par zušu nenozīmīgo piezveju jūras piekrastē rudenī, kad tiek iegūtas citas zivju sugas. Turklāt specializētā zušu zveja Latvijas piekrastē vispār nenotiek. Tāpat ņemts vērā apstāklis, ka tāds aizliegums bija pērn, un tas saskaņots ar pārējām Baltijas jūras valstīm, līdz ar to iespējama gan labāka zvejas kontrole, gan tirgus piedāvājuma uzraudzība.


SAREŽĢĪTS DZĪVNIEKS

Pēc PDF informācijas, Eiropas zušu skaits 30 gados samazinājies par 95%. „Ir izplatīts viedoklis, ka, ēdot zušus, kas nāk no audzētavām, nekāds ļaunums nevar tikt nodarīts,” teikts fonda paziņojumā. „Tomēr tas ir sarežģīts dzīvnieks, un to nevar pavairot mākslīgi. Audzētavas iegūst stikla zušus jeb mazuļus, noķerot tos pie Eiropas krastiem, kad jaunie atgriežas mājās no Sargasu jūras. Tā ir vienīgā vieta pasaulē, kur Eiropas zuši nārsto, un zinātnieki pagaidām nezina, kādu apstākļu dēļ tiem jādodas daudzu tūkstošu kilometru ceļojumā, lai nārstotu.”


NE PIRKT, NE ĒST

Lai Eiropas zuti saglabātu nākamajām paaudzēm, PDF aicina sabiedrību pievienoties kampaņai Lai jūra čum un mudž, un tāpat kā mencas, arī zušus veikalos un citur nepirkt. Fonds kopā ar ES vides organizācijām arī aicinājis Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ierobežot apdraudēto sugu nozveju, bet Eiropas zuša zveju apturēt pilnībā.

------------------------------------------------------------------------------------



USMAS EZERĀ DRĪKST


Zvejnieki un makšķernieki sākumā par aizliegumu bijuši neizpratnē, līdz noskaidrots, ka tas attiecas tikai uz jūru un piekrasti, stāsta biedrības Usmas krasts pārstāvis Atis Maldonis.

Usmas ezerā zušus drīkstēs ķert arī turpmāk, tikai jāiegādājas atļauja, jo tur jau vairākus gadus ieviesta licencēta makšķerēšana. Uz šo sugu tā īpašus ierobežojumus nenosaka – jāvadās pēc Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem. Lomā drīkst atstāt trīs zušus, ja tie ir vismaz 50 cm gari.


CEĻ EKONOMISKO VĒRTĪBU

Jau sen Usmas ezers atzīts par labu dzīves telpu tādai sugai kā Eiropas zutis, jo tajā ir optimāla barošanās un ziemošanas vide. Zutis pieprasīts gan zvejotāju, gan patērētāju vidū, tā palielinot ezera ekonomisko vērtību un pievilcību. Licencētās makšķerēšanas uzskaite un zvejnieku novērojumi liecina, ka šajā ūdenstilpē zuši joprojām ir, lai gan populācija kļuvusi mazāka.



Foto no www.usmasezers.lv
Usmas ezerā lomā drīkst atstāt trīs zušus, ja tie ir vismaz 50 cm gari.



DRAUDS IR KLIMATA MAIŅA

Rendas zemnieku saimniecība Zāgkalni viena no pirmajām gan pati ķēra zušus un citas zivis, gan piedāvāja to citiem. „Ierobežojumi ir tikai tie, kas makšķerēšanas noteikumos, jo zuši pie mums nevairojas – tik vien, cik tiek ielaisti mākslīgi atražotie mazuļi,” norāda saimnieks Ernests Bušers. „Periods, kad ķeras vislabāk, nav garš – no brīža, kad ezerā iziet ledus, līdz Jāņiem. Ja labs rudens, arī tad vēl kaut ko var dabūt. Viss atkarīgs no laika apstākļiem. Šogad nozveja nav tik laba, jo pavasaris bija auksts. Maijā, kad bija mīnusi, vispār neko nevarēja noķert. Zivju krājumus apdraud izmaiņas dabā, ne jau zvejnieki. Manuprāt, aizliegt Usmas ezerā ķert zušus nebūtu pareizi, jo liela daļa licenču naudas aiziet resursu atjaunošanai.”


DIEZ VAI AIZLIEGS

Usmas krasta pārstāvis A.Maldonis piekrīt, ka jautājums nav vienkāršs. „Ierobežojumi jūras zvejai mums ne traucē, ne arī palīdz. Kāpēc neķert, ja noteiktā daudzumā tas nav aizliegts? Tas, kas tiek iegūts no Usmas ezera, populāciju kopumā neietekmē, tāpēc diez vai zvejas aizliegums būs. Nebūtu jēgas arī noteikt lomu, kas mazāks par trim zušiem, – to atzīst zinātnieki. Kad tie sasniedz tādu vecumu, lai dotos uz jūru, tad visi ķēdītē pa Engures upi aizpeld prom mums nezināmu iemeslu dēļ. Nevaru apgalvot, ka tā tiešām ir, jo neviens to nav pārliecinoši izpētījis. Mums atliek tikai atražot mākslīgi, turklāt pašu spēkiem.”



Foto no www.usmasezers.lv



ATJAUNO PAR SAVU NAUDU

Pēc ZM ziņām, saskaņā ar zivju resursu atražošanas plānu 2017.–2019. gadā Latvijas ūdenstilpēs ielaisti 2,4 miljoni stikla zušu, izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu. Diemžēl Usmas ezers šajā programmā nav iekļauts, jo no tā vienīgais ceļš uz jūru ir Engures upe, uz kuras atrodas tači un divas mazās hidroelektrostacijas. Tāpēc atražošanas vēriens un stratēģija pilnībā ir apsaimniekotāja pārziņā.

Pirms diviem gadiem biedrība atradusi naudu, lai ielaistu vairākus tūkstošus zušu, – tas nebija darīts 30 gadus. „Ķeram, kūpinām un ēdam, vienlaikus domājot, kā ielaist mazuļus, lai būtu nākamajām paaudzēm. Zuši aug diezgan ātri un dzīvo ilgi. Runā, ka te, Usmā, esot arī ap 30 gadu veci,” tā A.Maldonis.




EIROPAS ZUTIS

• Aizsargājama suga, populācija ir kritiski maza.
• Uzturas vienatnē. Nenobrieduši īpatņi sastopami saldūdeņos un jūras piekrastē. Dienā mēdz ierakties dūņās, palīst zem akmeņiem vai siekstām. Aktīvāks ir tumsā, ziemā – mierīgs, parasti ierokas dūņās.
• Nārstot dodas uz Sargasu jūru 4000–7000 km prom no Eiropas. Pārvietošanās ātrums – 63 km diennaktī. Kāpuri 1,5–3 gados ar Golfa straumi tiek atnesti līdz Eiropas krastiem. Pārvērtušies par stikla zušiem, kas līdzīgi pieaugušajiem, taču caurspīdīgi, tie ienāk Eiropas saldūdeņos. Daļa sasniedz arī Latvijas piekrasti.
• Sasniedz 35 gadus (akvārijā – 88), Latvijā – vidēji 23.

(Avots: www.latvijasdaba.lv)