Laikraksts Kurzemnieks

TOP JAUNS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

Nobeigumam tuvojas Kuldīgas novada Riežupes dabas parka aizsardzības plāns 12 gadiem, ko pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma izstrādā Daugavpils universitāte. Tā sauktie lauka darbi upē bija vajadzīgi tāpēc, lai precizētu ihtiofaunas pašreizējo situāciju. Jau drīz sabiedriskajai apspriešanai tiks nodota plāna otrā redakcija. Riežupe ir faktiski vienīgā vērā ņemamā ūdenstece šajā aizsargājamajā teritorijā. Tur ir arī atsevišķi grāvji un nelieli strauti vai upes, no kurām viena ietek Ventā, pārējās – Riežupē.


AR LIELU KRITUMU

Riežupes dabas parks atrodas Ventas lielbaseinā un ietilpst Austrumkursas augstienes upju hidroloģiskajā rajonā. Riežupes garums ir 42 km, bet plūdums cauri aizsargājamajai teritorijai – nepilni 5 km. Tā kā dabas parkā kopējā upes gultnes augstuma starpība ir 7,5 m un vidējais kritums – 1,53 m/km (dažviet pat 2,7 m/km), tā ir ritrāla jeb augsta krituma vidēji maza upe ar smilts, grants un akmeņu gultni. Tas arī nosaka Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu – upju straujteces.


IEPRIEKŠ PĒTĪTS MAZ

Līdz šim zinātnieki ar Riežupes zivju analīzi nav aizrāvušies. Upe gan iekļauta 2006. gada pētījumā par bioloģiskās kvalitātes raksturlielumiem, taču rezultāti atrodas Latvijas upju kopējā apskatā un atsevišķi nav norādīti. Dažas reizes kopš 2000. gada Riežupē zivis uzskaitījuši Bior pētnieki, bet tad dabas parkā pilnībā atradās tikai viens uzskaites parauglaukums, savukārt otrs – daļēji ārpus tā. Vairākas reizes uzskaitīti nēģu kāpuri.



Dainas Tāfelbergas foto
Ūdenstūrisma maršrutos Riežupe ir iekļauta, tomēr laivotāju vidū nav populāra, jo ir aizaugusi, ūdens līmenis vasarā ļoti zems.



NĀK NO VENTAS

Riežupē konstatētas 14 zivju sugas: akmeņgrauzis, asaris, baltais sapals, bārdainais akmeņgrauzis, grundulis, karūsa, mailīte, platgalve, rauda, sapals, spidiļķis, strauta forele, trīsadatu stagars, vīķe, kā arī nēģu kāpuri (upes vai strauta). Kāpuru stadijā droši noteikt nav iespējams, taču Riežupē, visticamāk, ir abu sugu nēģi. Vēl uz nārstu ienāk arī strauta foreles anadromā forma – taimiņš.

„Nēģi ir, un tie nāk no Ventas,” teic K.Abersons. „Pat īpaši nav jāpēta, jo par šīs sugas esamību liecina upē sabūvētie tači – citādi neviens laiku velti netērētu, riskējot tikt pieķertam maluzvejniecībā.”


VIETĒJĀS NOZĪMES

Vairākas minētās sugas iekļautas gan Latvijas, gan starptautiskajos aizsardzības aktos. Taču pēc zinātnieku secinājumiem zivju un nēģu sugu aizsardzībā Riežupes daļai, kas tek dabas parkā, ir tikai vietēja nozīme, piemēram, strauta nēģu, platgalves un strauta foreles atradnei, kā arī taimiņa un upes nēģa dabiskās dzimšanas vietai. Šīs sugas Latvijā ir izplatītas, tās sastopamas arī Ventā un citās tās baseina ūdenstecēs, tāpēc plašākā mērogā Riežupes dabas parka galvenajai upei nozīme ir maza. Savukārt spidiļķi un akmeņgrauži atrasti tikai lejtecē Ventas tuvumā, un šīs sugas, visticamāk, saistītas ar lielo upi.


LAŠVEIDĪGO MONITORINGS

„Tā kā Riežupe ir lašveidīgo upe, tai būtu vajadzīgs šo zivju sugu monitorings,” stāsta K.Abersons. „Vienlaikus ar uzskaiti, kas vajadzīga dabas aizsardzības plānam, arī turpmākajiem pētījumiem izraudzījāmies divus parauglaukumus – tā, lai tiem var piekļūt un tās vietas būtu piemērotas lašveidīgajām zivīm. Viens parauglaukums ir lejtecē kādus 300 metrus zem tilta, otrs – pie tā.”


TAIMIŅU UN FOREĻU VIETĀ

„Nav tā, ka neatradām nemaz, bet cerēju, ka lašveidīgo būs vairāk,” turpina pētnieks. „Lašu mazuļi pārsteidza, jo tik mazās upēs tie nemēdz būt. Riežupe vairāk piemērota tādiem kā taimiņš vai strauta forele. Izskatās, ka vietas tagad diezgan labas. Platgalves, akmeņgrauži – tie jau te ir.

Lai gan esmu dzimis kuldīdznieks, Riežupi pētīt īpaši nav nācies. Esmu bijis populārākajās vietās – lejtecē pie smilšalām, arī pie tilta, kas tagad pārbūvēts tikai gājējiem. Tie tādi smuki straujteces posmi, bet pa vidu ir arī palēnas, padziļas vietas, kurās mīt parastās upju un ezeru zivis: asari, raudas, sapali. Diezgan daudz, turklāt lielas un skaistas.”


TRAUCĒ CAURTEKA

Viens no lietderīgākajiem darbiem būtu pārbūvēt caurteku pie dabas parka robežas, jo tā ietekmē zivju kustību starp Ventu un Riežupi. Caurteka atrodas tikai ap 50 m no ietekas Ventā un būtiski ierobežo taimiņu un upes nēģu iespēju sevi atražot visā Riežupē. „Nēģi pāri tiek, citādi augšpusē neviens nebūvētu tačus, bet migrējošām zivīm tā būve ļoti traucē,” norāda eksperts.



Dainas Tāfelbergas foto
Nēģi šo caurteku vēl spēj pārvarēt, citādi augšpusē to ķeršanai nebūtu sabūvēti nelegāli tači, tomēr zivju migrācija no Ventas ir ļoti apgrūtināta.



MELIORĀCIJA, BEBRI UN CITI ŠĶĒRŠĻI

Sugu daudzveidības izmaiņas, iespējams, veicinājusi ūdens kvalitāte. Riežupē gan dabas parkā, gan augšpus tā ievadīti meliorācijas grāvji, kas drenē virszemes ūdeņus. Līdz ar mākslīgi veidoto noteci upē var nonākt apkārtnes piesārņojums. Nelabvēlīgus apstākļus sargājamajām zivīm rada bebru aizsprosti un citi šķēršļi. Pavasara palos ūdens līmenis strauji un ievērojami var celties pat par 8–11 m virs vasaras līmeņa, kad upe viegli izstaigājama (neņemot vērā akmeņaino grunti).


LAIVOTĀJUS NEINTERESĒ

Gan Riežupe, gan Venta tajā posmā, kas tek gar dabas parku, ir iekļauta ūdenstūrisma maršrutos. Tomēr Kurzemes laivu nomu uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka Riežupe laivotāju vidū nav populāra. Laivošanai piemērots tikai rudens un pavasaris, kad ūdens līmenis augstāks. Turklāt upe vairākās vietās aizkritusi ar kokiem. Arī Ventā pie dabas parka salīdzinājumā ar citām vietām laivotāju nav daudz, jo aiz Kuldīgas upe ir plata, bieži sastopams pretvējš. Tādējādi aizsargājamajā teritorijā ūdenstūrisms lielu slodzi un piesārņojumu nerada.

Daži laivu iznomātāji ierosinājuši Riežupi no sagāztajiem kokiem iztīrīt un sakopt arī apkārtni, izveidojot pastaigu takas, padarot šo vietu aktīvā tūrisma cienītājiem pievilcīgāku. Attīstot šīs iespējas, dabas aizsardzības plānā būs iekļauti nosacījumi, kā uz dabu neradīt negatīvu ietekmi.


VISI KOKI NAV JĀNOVĀC

„Vispār tas ir mīts, ka katrs koka gabals no upes jāizrauj,” piebilst Bior pētnieks. „Interesanti, ka tieši sagāzumos ir daudz zivju. Ja upe lašveidīgajiem patīk, 90% būs atrodami koku zaru čupā, ja apakšā ir izskalojumi un straumītes. Protams, milzīgi sagāzumi nav vēlami ne no zivju aizsardzības, ne citiem aspektiem.”


NAV ZIŅU PAR LOMIEM

Zveja ar rūpnieciskajiem rīkiem Riežupē tāpat kā lielākajā daļā upju nav atļauta. Savukārt makšķerēšanu regulē Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi, jo Kuldīgas novada pašvaldība Riežupei nav pieņēmusi atsevišķus saistošos noteikumus. Makšķernieku sarunu forumi internetā liecina, ka šeit copētāji orientējas galvenokārt uz strauta forelēm un sapaliem. Par nomakšķerēto un nelegāli nozvejoto zivju daudzumu oficiālas informācijas nav, tāpat kā par tā ietekmi uz taimiņa vai strauta foreles un upes nēģa populāciju. Citas aizsargājamo sugu zivis dabas parkā parasti netiekot makšķerētas, lai gan Riežupe no Kuldīgas nav tālu un tai viegli piekļūt.

--------------------------------------------------------



DABAS PARKS RIEŽUPE

• Dibināts 1977. gadā. Programmas Natura 2000 teritorija, platība – ap 450 ha.
• Nozīmīga nogāžu un gravu mežu, upju straujteču un smilšakmens atsegumu aizsardzības vieta. Tajā atrodas ģeoloģiski objekti – Riežupes ūdenskritums, atsegumi un smilšu alas, kas Latvijā ir visgarākās.

RIEŽUPE

• Saukta arī Reža, Režupe, augštecē – Mizas grāvis, vidustecē – Rimzātupe, lejtecē – Liekne.
• Ventas labā krasta pieteka Rumbas pagastā. Sākas pie Kabiles. Garums – 42 km. 5 km lejtecē plūst cauri īpaši aizsargājamajai dabas teritorijai.
• Lielākās pietekas: Veldze, Mērgava, Rūpjupe, Ozolvalks un Lībvalks.
• Atklātas 14 zivju sugas: akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis, asaris, sapals, baltais sapals, grundulis, karūsa, mailīte, platgalve, rauda, spidiļķis, strauta forele, trīsadatu stagars, vīķe, nēģu (upes vai strauta) kāpuri.
• Zveja ar rūpnieciskajiem rīkiem nav atļauta. Jāvadās pēc Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem.
• Daudzie tači pie ietekas Ventā un augšpus tās liecina, ka nēģi ir un notiek maluzvejniecība.