2019. gada 24. augustā, 00:00
Pēdējā laikā lašu ēdēji bieži jautā par hiperpigmentētiem laukumiem jeb melniem plankumiem zivju gaļā.
Pētījumi rāda, ka cilvēkiem tie nav kaitīgi un tos var vienkārši izgriezt, bet komerciālajā akvakultūrā tā ir liela problēma, jo Atlantijas laša filejas kvalitāti tie pasliktina.
Melno plankumu izplatība Norvēģijas jūrā audzēto lašu filejā palielinājusies no 7% 2003. gadā līdz 20% 2015. gadā. Izmaksas par papildu darbu (tumši iekrāsoto filejas vietu izgriešanu) un gaļas brāķēšanu pārsniedz 100 miljonus eiro gadā.
Lašveidīgajām zivīm ir tumšie pigmenti (ieskaitot melanīnus). Cilvēkiem melanīni ādu padara tumšāku sauļošanās laikā, un tā ir organisma aizsargreakcija pret saules staru iedarbību. Zivīm plankumi veidojas muskulatūrā, parasti ribu apvidū. Šai zonai raksturīga melanomakrofāgu (pigmentu veidojošo imūno šūnu) uzkrāšanās. Imūnsistēmai mijiedarbojoties ar pigmentu saturošajām šūnām, veidojas patoloģiska muskulatūras melanizācija (hiperpigmentācija). Parasti melni plankumi rodas hronisku iekaisumu vietās.
Ir veikti vairāki pētījumi, kāpēc šādi plankumi veidojas. Par cēloni var būt komplikācijas pēc vakcinācijas (īpaši smoltifikācijas laikā), inficēšanās ar zivju reovīrusu, lašu alfavīrusu 3, aizkuņģa dziedzera slimība, kā arī citi neinfekciozie ierosinātāji. Izmeklējumi par plankumu cēloņiem un iespēju no tiem izvairīties turpinās.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.