Laikraksts Kurzemnieks

Zaļie aktīvisti iesaka izvēlēties mencas no Norvēģu vai Barenca jūras, jo mūsējās izmirst. Bet zinātnieki iebilst, ka īstais izmiršanas cēlonis nav zināms un ar nepirkšanu situācija nemainīsies, ja reiz zivs nozvejota un sagatavota pārdošanai. Taču zvejas kvotas šai sugai gan varētu samazināt. Savukārt sabiedrība kampaņu sasaista ar Eiropas biznesa lobēšanu, lai mazos Latvijas  zvejniekus izspiestu no aprites, bet Zemkopības ministrija (ZM) prāto, kā glābt zvejsaimniecību, privilēģijas uz mencām neatdodot lielvalstīm.


Dārga un reta

Padomju gados mencu pie mums dēvēja par strādnieku lasi, jo veikalos tā bija nopērkama un lēta. Tagad šī zivs kļuvusi teju divreiz dārgāka par gaļu un svaigu to dabūt gandrīz nav iespējams. Baltijas mencu šovasar tirdzniecības vietās vispār neredzēt, jo Latvijas kuģiem noteikts šīs sugas zvejas aizliegums. Pamatojums: Baltijas jūras austrumu rajonā mencu ir maz, bet tās, kas spēj izaugt, nīkuļo un nepieaug.

Kuldīgas tirgū mencas tiešām nav, bet pārdevēji nezina iemeslus, kāpēc tā netiek piedāvāta. Savukārt lielveikalos var atrast saldētu tās mencas fileju, kas nākusi no tālām jūrām. Kā norāda  PDF, Baltijas mencai ir daudz alternatīvu, piemēram, aizvien plašāks kļūst citu tā saukto balto zivju sugu piedāvājums. Tāpat var nopirkt Barenca vai Norvēģu jūrā zvejoto mencu, kuras resursi nav tik kritiski.


Jājautā pārdevējam

Kampaņa ir daļa no trīs gadu projekta, kas veicinās sabiedrības izpratni par atbildīgu zivju patēriņu, norāda PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa. Tā nav vērsta  tikai uz mencu vai zušu populāciju, bet kopumā uz attieksmi pret ūdeņu ekoloģisko situāciju un zivju aizsardzību.

„Mencu par varoni izvēlējāmies tāpēc, ka šī suga ir viskritiskākajā stāvoklī,” teic E.Ozoliņa. 

„Aicinām izvēlēties citas zivis un ēdienkarti dažādot. Jau var novērot, ka par populārāko sugu uzturā kļuvis lasis, tam seko reņģes un brētliņas, bet menca ir tikai septītajā vietā, zutis vēl  zemāk. Tomēr arī mencu pērk, tāpēc vēlamies, lai cilvēki vispirms painteresējas, no kurienes tā nākusi. Ja iegūta legālā ceļā, jābūt norādītai izcelsmes vietai, vēl labāk, ja minēti arī zvejas rīki. Cilvēkiem nevajadzētu baidīties pārdevējam to prasīt. Bieži vien gadās, ka tirgotājs zivis nopircis no kādas firmas, ved uz tirgu, kur pārdevējs produkcijas izcelsmi nezina vispār – norādīts tikai nosaukums un cena. Jo vairāk tirgotājiem jautās, jo vairāk viņi būs spiesti informāciju paplašināt. Kampaņas mērķis ir visas sabiedrības uzmanību pievērst tam, kas mūsu ūdeņos notiek,  citādi nekas nemainīsies.”


Arī roņi vainīgi

Tikmēr zinātnieki mēģina noskaidrot, kas īsti apgrūtina mencu dzīves apstākļus, jo patēriņš neesot galvenais cēlonis.

Tiek uzskatīts, ka daļēji pie vainas roņu savairošanās – tiem šīs zivis ir galvenā barība, turklāt roņi izplata parazītus, kas iemājo mencu aknās. Savukārt augšanu varētu apgrūtināt Baltijas jūras piesārņojums. Agrāk četru gadu laikā menca izauga līdz 40 cm, tagad – līdz 20 cm. Zinātniskā institūta Bior zivju pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups atzīst, ka ar Baltijas jūras mencas austrumu populāciju ir slikti, un tas pēdējos gados zināms no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) sniegtā padoma, kura tapšanā piedalījies arī viņš. „Nevienā brīdī  zinātnieki nav teikuši, ka menca Baltijas jūrā izmirst, – to zaļajiem aktīvistiem aizrādīju jau pērn, bet netiku sadzirdēts,” norāda D.Ustups. „Nevienu brīdi nav teikts, ka mencu zveja būtu  jāapstādina jau šogad! Lielākā nozveja tradicionāli ir pirmajā pusgadā, un tad nārsta laiks jau beidzies. Pie pilnīgas zvejas slēgšanas otrajā pusgadā nārsta bars pieaugs tikai par 4%. Zinātnieki iesaka mencu zvejas liegumu noteikt no 2020. gada un pat tad nesola tūlītējus brīnumus.”


Mirst tik un tā

Pētnieks piebilst, ka zinātnieki gan konsekventi ieteikuši austrumu mencas nozveju samazināt. Lai arī kvotas tika noteiktas lielākas, būtībā tās gadu no gada samazinājās, jo netika izzvejotas. Faktiskais guvums atbildis ieteikumiem. „Tātad pēdējos gados zvejas ietekme ir samazinājusies būtiski, bet tas nav palīdzējis mencai atjaunoties, un dabiskā mirstība pieaug,” secina D.Ustups. „To nosaka izmaiņas Baltijas jūras ekosistēmā: roņu skaita pieaugums, bezskābekļa zonas jūras piegruntē, barības objektu nepieejamība (samazinās bentoss mencu mazuļiem, brētliņas  izplatās citos rajonos, kur mīt pieaugušās mencas). Tas viss noved pie tā, ka mencas ir kaulainas un sāk nārstot uz pusi mazākas (jau no 20 cm). Tātad ir mazāk ikru, un zivis ir tik vājas, ka nespēj nārstot katru gadu. Par labu nenāk arī eitrofikācija.”


Pieaugs atkritumi

Ņemot vērā pētījumus, zinātniekiem šīs kampaņas princips neesot īsti saprotams. D.Ustups: „Visas pasaules progresīvā daļa, it sevišķi vides organizācijas, cīnās par atkritumu samazināšanu. Manuprāt, šī akcija aicina atkritumus radīt – nevis ķert zivis mazāk, bet neēst pilnīgi legāli noķertās. Menca nav ķeblītis: ja to nenopērk, pēc pusgada var aizsūtīt uz citu veikalu. Akcija aicina nepirkt zivis, bet tās ātri sabojāsies un tiks izmestas. Tā nav dzīve bez atkritumiem. Jau tā mūsu mencu tagad pārsvarā pārdod poļiem – tad nu atvērtā tirgus situācijā neredzu jēgu apelēt pie pircēja sirdsapziņas. Vai nebūs tā, ka tās mūsu zivis, ko miskastē tomēr neizmetīs, apēdīs kāds cits?”


Pievērsties akvakultūrām

PDF atzīst: samazinot patēriņu vien, resursi neatjaunosies un ekosistēma jūrā neuzlabosies. Taču fonds nepiekrīt apgalvojumam, ka ar kampaņu tiek atbalstīti rietumu kapitālisti un iznīcināta vietējā ražošana. „Visi citi ceļi – diskusijas, ko darīt ar roņiem, kā laukus apsaimniekot videi draudzīgāk un kā mazināt cilvēces ietekmi uz klimata pārmaiņām, – ir daudz kompleksāki,” teikts PDF paziņojumā. „Neizvēloties Baltijas mencu, nav vajadzīgs sēdēt darba grupās, ieviest inovatīvas tehnoloģijas ražošanā, debatēt ar lielvalstu līderiem. Arī Latvijas zivsaimnieki ir norādījuši, ka piekristu mencu zvejas aizliegumam kopumā. Līdz ar to rodas jautājums, kas tad īsti vēl aizstāv mencu zvejas turpināšanu. Ne visu jūrā un iekšzemes ūdeņos nozvejoto zivju ceļi ir skaidri un saprotami. Līdzīgus aicinājumus vides organizācijas izplata arī citās Baltijas jūras valstīs. ES atbalstījusi akvakultūru un zivaudzētavu izveidi arī tāpēc, ka tā vienkārši ir ilgtspējīgāka  zivsaimniecība. Protams, arī zivaudzētavas var būt dažādas, taču Latvijā šāds uzņēmējdarbības veids attīstās. Nu aizvien pieejamākas ir Latvijā audzētās foreles, karpas, stores un citas zivis, jūrā joprojām ir reņģes un brētliņas. Palielinās invazīvās sugas – jūras grunduļa – izplatība, un tos zinātnieki aicina zvejot īpaši sirsnīgi.”


Trīs mēnešus vasarā

Zemkopības ministrija šogad zvejas lieguma periodus noteikusi, ņemot vērā ICES novērtējumu Baltijas jūras mencu saglabāšanas efektivitātei, Bior ieteikumus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, pēc kurām veido daudzgadu plānu mencu, reņģu un brētliņu krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas tos izmanto. Papildus noteikts mencu specializētās zvejas liegums
Latvijas kuģiem (ar 12 m garumu vai vairāk), zvejojot ar traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem rīkiem, kuru linuma acs ir 90 mm un vairāk. Tāpat aizliegums attiecas uz zveju ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs ir 90 mm vai lielāks, ar grunts āķu jedām, āķu jedām (izņemot dreifējošas āķu jedas), rokas āķu rindām un džiga inventāru. Saskaņā ar noteikumiem par darbības pagaidu pārtraukšanu zvejnieki var pretendēt uz kompensāciju.




JĀBŪT PAMATOJUMAM


Zemkopības ministrijas (ZM) zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs uzsver: PDF kampaņā bez papildu norādēm aicināts nepirkt tikai Baltijas jūras mencu. Sugas populācija pēdējos gados nav labā stāvoklī, tomēr jebkuram aicinājumam jābūt zinātniski pamatotam, kā arī jābūt skaidrībai par mērķi. ZM nav ziņu, ka kampaņa lobētu citu valstu zvejnieku intereses. „Gan mencu, gan jebkuru citu sugu nozvejas apjoms ik gadu tiek noteikts, pamatojoties zinātnieku pētījumos,” uzsver R.Derkačs. „Krājuma samazināšanos ietekmē ne tikai nozveja, bet arī dabīgā mirstība. Oficiālais Eiropas Komisijas priekšlikums par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020. gadam vēl nav izplatīts, un gala piedāvājums var atšķirties no iepriekšējiem  aprēķiniem. Tas var tikt publiskots augusta beigās vai septembra sākumā, pēc tam to apspriedīs Eiropas Padomes darba grupas. Šobrīd var iepazīties ar ICES padomu par zvejas iespējām nākamgad, bet tas diemžēl nav iepriecinošs. Latvija vienmēr iestājusies par saprātīgu krājumu izmantošanu, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz sociāli ekonomisko situāciju.”




Zveja aizliegta
no 1. jūnija līdz 31. augustam:

• jūnijā Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā,
• jūlijā 27.–32. apakšrajonā,
• augustā 25.–32. apakšrajonā.