Laikraksts Kurzemnieks

SLAVENI COPMAŅI MĀCA BĒRNUS

Tā kā tas bija pasākums ģimenēm uz makšķernieku laipas pie zivjumīļa Māra Oltes, pulcējās pārsvarā jaunākā paaudze. Pazīstamais dabas draugs un copes lietpratējs mācīja pludiņmakšķerēšanu. Ikviena noķertā zivs tika nosvērta, lai novērtētu lielāko lomu. Savukārt padomu teltī pieredzējuši copmaņi stāstīja un demonstrēja dažādus makšķerēšanas veidus un sniedza praktiskus padomus, kā copēt labāk.


VAIRĀK MAZIŅO

Markuss Merfijs, noķēris nelielu vīķi (14 g) atzīst, ka vispār jau ķeroties diezgan labi. Ir vīķes, brekši, manīti asari. Diemžēl pārsvarā maziņas zivtiņas. Markusam šī nav pirmā reize, kad viņš ir pie ūdeņiem ar makšķeri, arī mazajam brālim Dāvidam patīkot makšķerēt. Cepurīšu ģimene no Ventspils Nabītē iegriezušies pa ceļam uz Kuldīgu. Ar copi neaizraujoties, tomēr bijis interesanti pavērot, kas šeit notiek, kā arī pārbaudīt zināšanas ģimenes spēlē, piemēram, salikt 15 zivju nosaukumus vai izveidot origami zivtiņu (rotaļlietu). Visi dalībnieki varēja nogaršot zivju zupu, kas pagatavota no mencas un laša (ar burkāniem, kartupeļiem un sīpoliem).


TUR TAS ĀĶIS!

„Pārāk lielas zivis neķērām – tas būtu baigais sports pieredzējušiem makšķerniekiem,” teica M.Olte. „Mēs šoreiz devām iespēju mācīties. Zivis ezerā ir, bet tur ir arī zāles. Zivs pieķeras pie āķa, kamēr velk laukā, sapinas zālēs, noraujas un aizpeld. Tā mums ar lielu breksi gadījās. 2,5 kg karpa bija lielākā zivs, ko izdevās noķert līdz brīdim, kad vējš laipu piepūta pie krasta. Un to izvilka maza meitenīte! Tāpēc tā makšķerēšana patīk: vai bagāts tu esi vai nabags kā jods, tev makšķerēšana būs brīnišķīgs pods.”


VIDEI NESKĀDĒJOT

M.Olte pats arī labprāt gatavojot zivis, taču todien viņam nebija laika piedalīties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā Novada garša, kas Nabītē notika vienlaikus ar makšķerēšanas festivālu. „Gatavojot bieži vien var daudz uzzināt par zivi,” teica zivjumīlis. „Ko viņa ēd, kā viņa aug, kāpēc cita īsāka, garāka, tievāka vai resnāka. Zivīm pat esot katrai sava daba. Gadās, ka mazāka zivs ir niknāka pretiniece nekā lielā, jo tās ir rāmākas un nemāk kauties ar makšķerniekiem. Ja es savā zemē varu noķert asarīti, uzcept un paēdināt ģimeni, tad taču varu iztikt bez naudas. Tāda vietējās aprites ekonomika. Man neinteresē zivis, kas atvestas no svešām zemēm, lai cik tās garšīgas. Man svarīgi atrast, ko varu noķert šeit. Tas ir videi draudzīgs risinājums. Ezeros, upēs zivis ir. Ar jūru ir tā, ka nevaram prognozēt. Iepūš vējš un nevar to zivi dabūt, kurzemnieki to ļoti labi zina. Tāpēc jāpriecājas, ja var noķert. Ja nevar, tad jāsaņemas un jāgaida.”



Dainas Tāfelbergas foto
Māris Olte izglīto mazās meitenes: „Šīs nav akvārija zivtiņas, bet nupat ezerā saķertās. Redziet, katrai zivtiņai ir caurumiņš lūpā. Tas nozīmē, ka viņas bijušas drosmīgas un izdomājušas uzkost, tā uzķerdamās uz āķa. Tie strīpainie ir asarīši, plakanais ir plīķītis, bet tā ar sarkanajām actiņām – raudiņa. Redziet, cik zivis resnas, tātad viņām labi iet. Zivtiņas skatās uz mums, mēs uz viņām. Tā mēs paliekam gudrāki. Ezerā tā neredz, pat ja dzidrs ūdens, tur viņas zālēs noslēpušās.”



MAKŠĶERNIEKU ATSAUKSMES PAR LIELO NABES EZERU

• „Nakts copē bija pieci līņi, divi iegāja lēpenēs un norāvās.”
• „Copmaņu daudz, atskaites nevienas. Svētdien daudz mazo asarīšu, dažas ņemamas šīs sugas zivis.”
• „Sākumā pilnīgs tukšums, no vakara līdz rītam salasīju piecus mazus breksēnus. Citreiz bijis labāk.” „Par zandartiem runājot: kā teikuši vietējie copmaņi, tad to daudzums ezerā esot atkarīgs no ūdens līmeņa Ventā. Ja grib copēt Nabē, tad ir jāzina vietas, bet uz balto zivi praktiski visur var dabūt, taču vismaz vienu dienu jābaro, tad otrajā var kaut ko izvilkt. Zandartus copēt labāk no laivas. Barības bāze viņam ir liela, esmu mētājis un palicis bez zivs. Vispār zivis tur ir un ļoti labas.”
• „Septiņos vakarā biju ezerā, atradu smuku līcīti, kur netālu no krasta zivis lēkāja uz visām pusēm. Skats labs, mazās ganījās no vienas vietas. Līdz tumsai nosēdēju, visus savus mānekļus izprovēju, bet loma nebija.”
• „Bijām piektdienas vakarā, sēdējām līdz sestdienas pusdienlaikam. Citi jau naktī aizpērās prom, jo pilnīgi visu nakti ne copes, no rīta tikai četrus breksēnus ap 500 g uz vagleri dabūju, kā arī raudas.”