2019. gada 6. jūlijā, 00:00
Ir jūlijs, līdz ar to laiks, kad Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" zivju audzētavai "Pelči", pildot zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu, Sakas grīvā jāizlaiž ceļotājsīgu mazuļi, kuri sasnieguši divus gramus. Reti kurš Latvijas iedzīvotājs atpazīst šo reto zivju sugu.
Sīga (
Coregonus lavaretus (L.)) pieder lašveidīgo kārtas sīgu dzimtai. Sīga ir vai nu anadromas, vai saldūdens zivs. Latvijas ūdeņos sastopamas vairākas sīgu formas: jūru piekrastē nārstojošās, anadromās un saldūdens. Anadromā forma dzīvo jūrā, nārstot dodas uz upēm (mazuļi upēs pavada 1–2 gadus), savukārt saldūdens forma dzīvo ezeros. Jūras piekrastē nārstojošās un anadromās sīgas izplatītas Rīgas līcī un Baltijas jūras piekrastē. Sīgas saldūdens forma galvenokārt sastopama Latgales ezeros. Sīgu ķermenis ir slaids un samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz leju. Mugura zilganpelēka vai zilganzaļa, sāni un vēders – sudrabains. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa var izveidoties nārsta kārpiņas. Pieaugusi zivs sasniedz ap 30–40 cm un 3 kg. Pamatbarība ir bentoss*, planktons, retāk zivis. Kopš 1995. gada sīgas anadromā forma iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā sarūkošo sugu (2.) kategorijā. Sīgām nepieciešams kristāldzidrs, auksts ūdens. Līdz ar to Baltijas jūras ziemeļu daļas sīgu populācijas galvenokārt apdraud piesārņojums un tā radītās sekas. Pazūd, aizaug piemērotās nārsta vietas. Cilvēka darbības rezultātā tiek iznīcināti piemēroti biotipi nārstam, tāpēc ļoti svarīga ir šo zivju pavairošana audzētavās.
*Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.