2019. gada 6. jūnijā, 00:00
Kopš 20. gadsimta 70. gadiem lašu audzēšana saimniecībās ir strauji palielinājusies Norvēģijā, Skotijā, Kanādā, Čīlē un Īrijā. Lašu audzētavās izaudzēto zivju skaits pieaudzis no dažiem tūkstošiem tonnu 1980. gadā līdz aptuveni 2,5 miljoniem tonnu 2014. gadā. Latvijā nonāk Norvēģijas un Skotijas audzētavu laši.
Pieprasījums pēc Atlantijas laša turpina augt visā pasaulē. Bet diemžēl cenu samazinājums nav gaidāms, tieši otrādi – tuvākajā laikā gaidāms cenu kāpums. Galvenokārt to ietekmē slimību izplatīšanās lašu ražotājvalstīs. Slimību dēļ iet bojā miljoniem zivju, radot milzīgus ekonomiskus zaudējumus lašu akvakultūras nozarei. Visaktuālākās problēmas ir lašu utis un aļģu ziedēšana, kuru izplešanos vairs nav iespējams kontrolēt.
Lašu utis (
Lepeophtheirus salmonis) ir airkājvēži ektoparazīti, kas barojas ar zivju gļotām, asinīm un audiem, izraisot bojājumus, kam pievienojas sekundāra infekcija un seko zivju bojāeja.
Pēdējos gados šie parazīti kļuvuši par ekonomisko un ekoloģisko katastrofu nozarei. Tie var izplatīties starp saimniecībām un no tām uz savvaļas lašiem, apdraudot to populāciju.
Laša utu apkarošanai pielieto veterinārās zāles (terapeitiskās vannas vai barības piedevas). Papildus šiem līdzekļiem mūsdienās ir plaši izplatītas nemedikamentozas aizsardzības metodes: utu bioloģiskā kontrole ar zivju-tīrītāju palīdzību, saldūdens dezinsekcija, termāla terapija (zivju apstrāde ar silto ūdeni) un uzlabotas formas sprosti, kas ļauj samazināt infekcijas risku. Laša utis nav bīstamas cilvēkiem, un, par laimi, pagaidām Latvijā ūdens un klimata apstākļi nav labvēlīgi šo parazītu attīstībai.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.