Laikraksts Kurzemnieks

Kāpēc Latvijā tirgo zemākas kvalitātes pārtiku, kosmētiku un saimniecības preces nekā, piemēram, Vācijā? Ar ko mēs esam sliktāki par Rietumeiropu? Šādu jautājumu man ir uzdevis ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Kvalitātes atšķirības pamanījuši ne tikai pircēji, tās ir pierādītas arī nesen Latvijā un Eiropā veiktajos pētījumos. Pie mums nopērkamajos viena zīmola produktos bieži ir mazāk augstas kvalitātes sastāvdaļu nekā tajos, kas paredzēti Rietumeiropas tirgum.

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvija ir daļa no ES vienotā tirgus. Tas nozīmē, ka preču aprite notiek tikpat brīvi kā vienas valsts teritorijā, tāpēc arī preču kvalitātes standartiem visā Eiropā jābūt vienādiem. Tādēļ vēl jo vairāk izbrīna, ka viena zīmola precēm ar vienādu iepakojumu ir kvalitātes atšķirības. Visbiežāk šo atpazīstamo zīmolu produktu reklāmas pie mums ir tieši tās pašas, kas Rietumeiropā, arī iesaiņojums – identisks. Tad kādēļ pie mums nopērkamajos produktos ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas? Izskatās, ka šī starptautisko uzņēmumu prakse ir slēpta patērētāju krāpšana lielākas peļņas nolūkos.

Arī pati esmu pārliecinājusies par šādām atšķirībām. Piemēram, mūsu veikalos nopērkamajai kafijai ir īss derīguma termiņš (dažkārt atlikuši vien pāris mēneši), tikmēr tieši tāds pats produkts Rietumeiropā ir uzglabājams krietni ilgāk. Vācijā pirktā kafija turklāt ir aromātiskāka un garšo labāk. Pēdējā laikā esmu ievērojusi, ka cilvēki īpašu uzmanību pievērš, piemēram, augļiem un to kvalitātei. Par cenu šoreiz nerunāsim, tā bieži pie mums ir pat augstāka. Rietumeiropas veikalos nopērkamie augļi bieži ir krietni sulīgāki un svaigāki.

Sabiedrībā ir pamatots sašutums pret šādu ražotāju un tirgotāju rīcību, šim jautājumam pievēršas arī eksperti. Lūk, viens piemērs. Nesen Latvijā veiktais pētījums produktu kvalitātes salīdzināšanā atklāja, ka Latvijā nopērkamā margarīna Rama ar sviesta garšu sastāvā sviesta nav vispār (!), bet Vācijā nopērkamajā ir – tā, kā apgalvots reklāmā. Savukārt Vācijā nopērkamās šokolādes Milka ar veseliem lazdu riekstiem sastāvā ir vairāk riekstu nekā produktos, kas nonāk līdz mūsu reģionam. Zemākas kvalitātes sastāvdaļas ir arī tādos populāros produktos kā šokolāde Twix, TUC krekeri, Danone jogurti un Nutella šokolādes krēms. Kvalitātes atšķirības konstatētas arī Coca-cola, Nestle un Tchibo produktos. Atšķirības nav nejaušas, bet gan apzināta rīcība. To apliecina produktu salīdzināšana, piemēram, Horvātijā un Vācijā: atšķirības konstatētas vairāk nekā 50% gadījumu, turklāt 60% produktu Horvātijā bija dārgāki nekā Vācijā. Tātad, par mazāk kvalitatīvu produktu jāmaksā dārgāk!

Jau 2014. gadā sāku aktīvi iesaistīties problēmas risināšanā, jo, galu galā, tā tieši skar arī manu dzimto zemi – Latviju un tās iedzīvotājus. Strādājot Eiropas Parlamenta (EP) Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, domubiedrus atradu starp Centrāleiropas valstu kolēģiem. Kopīgi izmantojām teju visus iespējamos politiskos instrumentus, lai par šo divējādas kvalitātes produktu problēmu pārliecinātu Rietumeiropas kolēģus un Eiropas Komisiju (EK). Pēc ilga un neatlaidīga darba pūliņi atmaksājās pērn, kad no ES budžeta izdevās piešķirt EK0,8 milj. eiro, lai izstrādātu vienotu metodoloģiju un salīdzinātu produktus, kas nopērkami dažādās ES valstīs. Šāds pētījums ir ļoti svarīgs, lai pierādītu patiesību un apgāztu lielo koncernu nepatiesos apgalvojumus, ka atšķirības rada tikai patērētāju dažādā gaume Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīs.

Aprīļa beigās EP organizēju konferenci Divējādās kvalitātes produkti ES vienotajā tirgū: kas sekos tālāk. Pieņemot manu aicinājumu, konferencē piedalījās Eiropas Komisijas komisārs Tibors Navračičsun prezentēja metodoloģiju, pēc kuras tiks izvēlēti un salīdzināti dažādās ES valstīs nopērkamie produkti. Testēšana tiks veikta, salīdzinot vispirms jau produktu sastāvu un iepakojumu, ķīmisko sastāvu, kā arī šo produktu garšu un smaržu. Arī Latvijā ir kompetenti speciālisti un laboratorijas, tādēļ ļoti ceru, ka viņi atsauksies uz Komisijas aicinājumu pētījumā iesaistīties. Cerams, ka nebūs tāpat kā pirms pusgada, kad acīmredzot bez pētījumiem un slinkuma dēļ viena no Latvijas atbildīgajām iestādēm paziņoja, ka produktu atšķirības ir nebūtiskas. Pirmos pētījumu rezultātus varēsim sagaidīt jau šī gada nogalē.

Lai uzzinātu, kādēļ daudzās valstīs, tajā skaitā Latvijā produktos ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas, piedalīties konferencē uzaicināju arī ražotājus un pārdevējus. Ražotāju pārstāvji nu jau vairs nav tik kategoriski noskaņoti. Agrāk viņi spītīgi apgalvoja: produktu sastāvs atšķiras tikai tādēļ, ka tas tiek pielāgots konkrētās valsts patērētāju garšas īpatnībām. Ar šādu argumentu netapa skaidrs, kā tiek novērtētas, piemēram, zīdaiņu garšas īpatnības, Austrumeiropā tirgojot zemākas kvalitātes zīdaiņu barību... Un vai patiešām Baltijas valstīs cilvēki vēlētos mazgāt veļu ar pulveri, kas to dara sliktāk?

Šāda negodīga tirdzniecība, muļķojot un šķirojot patērētājus, nav pieļaujama. Patiesi, pirktspēja un garšas īpatnības dažādās Eiropas valstīs atšķiras, bet to ir iespējams atspoguļot citos veidos un godīgi – piemēram, radot jaunu, lētāku produktu līniju vai mainot iesaiņojumu, nevis izmantojot jau esošā zīmola tirgus atpazīstamību.

Esam paveikuši lielu darbu, lai preces, kas nonāk veikalu plauktos, būtu drošas, kā arī, lai tās būtu iespējams izvēlēties, pamatojoties uz skaidru, precīzu un konsekventu informāciju, piemēram, norādēm par preču izcelsmi un sastāvu. Tas ir mūsu pienākums – garantēt patērētājiem tiesības uz vienādu un nediskriminējošu piekļuvi augstas kvalitātes precēm visā Eiropā. Lai to panāktu, ir jāaizliedz tirgot tādus produktus, kuru dizains un iepakojums ir identisks, bet saturs – pilnīgi cits, ar atšķirīgu kvalitāti un īpašībām.


Prof. Inese Vaidere,
Eiropas Parlamenta deputāte, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja