Laikraksts Kurzemnieks

Izstādes ietvaros arī būs iespējams noklausīties tematiskas lekcijas vai pētnieku stāstījumus par meteorītu tēmu šādos laikos:
26.04. plkst. 16.45 Kosmosa termini latviešu valodā, Anete Ūdre;
27.04. plkst. 12.15 Meteorīti pasaulē un Latvijā, Kārlis Bērziņš;
27.04. plkst. 14.35 Meteorītu ekspedīcijas un ieguvumi, Jevgeņijs Suhanovs.

Cilvēkus vienmēr interesējušas pārdabiskas un kosmosa parādības, cilvēka prātam neizprotami notikumi un lietas. Gadu simtiem meteori un meteorīti bija šādi neparasti jautājumi, par kuriem stāstīja paaudzēs un kuri apauga ar dažādām leģendām. Šodien daudzas ir dokumentētas un pētītas, un tomēr neatstāj gandrīz nevienu vienaldzīgo.

Meteorīts ir materiāls priekšmets, kas pārdzīvojis sadursmi ar atmosfēru un nokritis uz zemes virsmas, kamēr meteors ir gaisma, kuru izstaro dabiskas izcelsmes kosmosa objekts (asteroīds vai meteoroīds), lidojot atmosfērā.

Daudzas tautas meteoru uzskatīja par dievišķu zīmi: šveicieši pat par dievu, švābi ticēja, ka krītošā zvaigzne vēsta par veiksmīgu gadu, bet ja kāds vienā naktī redzēja trīs meteorus, tam bija lemts mirt. Čīlē bijis jāsatver akmens, redzot meteoru. Filipīnās jāpaspēj iesiet kabataslakatā mezgls, pirms gaisma nodziest. Centrāleiropā cilvēki ticējuši, ka katram ir sava zvaigzne, kas, krītot apliecina Dieva norādi par tālāk ejamo ceļu vai nāvi. Svētās Romas imperatora Maksimiliāna padome akmens meteorīta nokrišanu Elzasā iztulkoja kā labu zīmi karos ar frankiem un turkiem. Daudzi grieķu un romiešu tempļi kā dārgumu uzglabāja meteorītus kā no debesīm nokritušus simboliskus priekšmetus. Mekā Melnais Kaabas akmens ar meteorītisku izcelsmi kalpo par Allaha pielūgsmes objektu.

Lielākais meteorīts Ukrainā nokrita 19.gs. 70.gados netālu no Augustīnovkas ciema Zaporožjē. Ciemā bija vislielākais veco cilvēku vecumā virs 85 gadiem īpatsvars, vēl šodien klīst nostāsti par to, ka ciema puiši bijuši plašā apkārtnē pieprasīti precinieki, jo tie līdz ilgam vecumam saglabājuši potenci. No Sīriusa nokritušais Likteņa akmens saskaņā ar leģendu no Atlantīdas valdniekiem nonāca Zālamana rokās. Akmeni noglabāja Šambalas tornī Tibetā, jo tas izstarojis viļņus, kas ietekmēja pasaules likteņus.

Meteorīti daudzkārt minēti kā kulta akmeņi, kas gan pielūgti, gan skarti, lai nestu veiksmi un panākumus, no tiem izgatavoja visdažādākos amuletus, talismanus, dievišķīgo kulta rituālu priekšmetus. Jāpiezīmē, ka to kosmisko izcelsmi cilvēks pieņēma pretrunīgi un tikai kopš 18.gs. otrās puses, attīstoties dabas zinātnēm. Bet arī ilgi pēc tam meteorītu nokrišana tautā simbolizēja debesu dieva un zemes dievietes savienošanos un jaunas dzīvības rašanos.

Ķēniņam Zālamanam bijis no meteorīta metāla izgatavots gredzens, Maķedonijas Aleksandram – kronis, no kuriem abi valdnieki nekad nešķīrās. Seni debesu izcelsmes ieroči bijuši Atilam, Tamerlānam, karalim Artūram, Tutanhamonam un Krievijas imperatoram Aleksandram I.

Valdnieki un tauta ticēja, ka meteorītiem piemīt brīnumainas un īpašas īpašības. Par to pārliecināties ar savām acīm un izjūtām Jūs varat tepat Latvijā, Kurzemē – atbraucot uz Ventspils Augstskolas radioteleskopu kompleksu Irbenē

Pieteikšanās ekskursijām:
·       apmeklējumi gida vadībā tiks plānoti tikai saskaņā ar iepriekšēju pieteikšanos (kārtību organizējot pieteikumu iesniegšanas secībā);
·       Savlaicīgi saskaņojot, papildus iespējams pieteikt arī pastāvīgo ekspozīciju apmeklējumus (radioteleskops RT16 un pazemes tunelis) (https://virac.eu/ekskursijas/);
·       Pieteikšanās, sūtot e-pastu uz infovirac@venta.lv;
·       Dalības maksa par meteorītu izstādes apmeklēšanu (cenā neietilpst pastāvīgās ekspozīcijas apmeklējums): skolēniem, studentiem un pensionāriem EUR 1,50; pieaugušajiem EUR 4,00.


Informācijai
Inta Ozola
Ventspils Augstskolas
Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos
e-pasts inta.ozola@venta.lv, tel. 63629303
Ventspils Augstskola, Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3601