Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi Sandra Krastiņa, bet tās aversa plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. Sandra Krastiņa bijusi arī kolekcijas monētas Baltā grāmata dizaina autore, bet Jānis Strupulis veidojis dizainu zelta un sudraba monētām Gafelšoneris „Julia Maria”, kā arī ir plastiskā veidojuma autors vairākiem desmitiem kolekcijas un apgrozības monētu.
Monēta Janis Rozentāls izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande). Monētas aversā attēlota imitēta četros laukos sadalīta gleznas aizmugure ar Jaņa Rozentāla paraksta faksimilu un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmogu, bet reversā – Jaņa Rozentāla gleznas Princese ar pērtiķi (1913) reprodukcija. Gleznā uz ornamentāla fona attēlota grezni tērpta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries pērtiķītis.
Janis Rozentāls kļuva par 19. un 20. gs. mijas vispusīgāko latviešu mākslinieku, iecienītu un meistarīgu portretistu, modernu un aizrautīgu jauno estētisko principu aizstāvi, kura radošā darbība ietekmēja glezniecības, grafikas, grāmatu mākslas un lietišķās grafikas, mākslas teorijas un kritikas attīstību. Šogad ar daudziem pasākumiem plaši tiek atzīmēta izcilā mākslinieka 150 gadu jubileja, kas ir ierakstīta UNESCO svinamo dienu kalendārā, un īpašā dizainā, formā un izmērā veidotā sudraba kolekcijas monēta ir Latvijas Bankas veltījums šim nozīmīgajam notikumam.
Kolekcijas monēta Janis Rozentāls ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 7000 eksemplāru.
Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 130 eiro. Monētu no var iegādāties Latvijas Bankas kasēs K.Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, un to iespējams rezervēt Latvijas Bankas jauno kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu rezervēšanas sistēmā, kas pieejama Latvijas Bankas interneta vietnes www.bank.lv Monētu sadaļā (adrese: https://rezervetmonetu.bank.lv). Šīs sistēmas nozīmīgākā priekšrocība klientiem ir iespēja ērti un sev vēlamā laikā, kā arī bez gaidīšanas rindā iegādāties jaunas kolekcijas monētas un dažādus numismātikas produktus, ko piedāvā Latvijas Banka. Šī iespēja būs noderīga, piemēram, reģionu iedzīvotājiem, kuri aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt Latvijas Bankas kases pirmajās dienās pēc jaunas monētas izlaišanas.
Monēta arī būs nopērkama tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – numismātikas salonos, grāmatu un suvenīru veikalos un juvelierveikalos (https://monetas.bank.lv/images/stories/pielikumi/nauda/Monetu-tirdzniecibas-vietas.pdf). Latvijas Bankas kolekcijas monētas un citus numismātikas produktus iespējams iegādāties arī VAS Latvijas Pasts e-veikalā (adrese: https://old.pasts.lv/lv/veikals/).
Informāciju par Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://monetas.bank.lv/iegade. Te redzams, ka joprojām pieejams tematiski un mākslinieciskā izpildījuma ziņā plašs monētu klāsts.
Pielikumā – monētas apraksts (3. un 4. lpp.), kā arī papildinformācija par eiro kolekcijas monētām un piemiņas monētām (5. lpp.).
Latvijas Bankas preses dienests
Tālr. 67022594; 67022384
presesdienests@bank.lv
bank.lv | makroekonomika.lv | naudasskola.lv
JANIS ROZENTĀLS
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 62.00 g; forma: taisnstūris; izmērs: 80.00 mm × 38.00 mm
Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof; ar krāsainu uzdruku reversā
Kalta: 2016. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Sandra Krastiņa (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (aversa plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Imitēta četros laukos sadalīta gleznas aizmugure. Augšā pa kreisi Jaņa Rozentāla paraksta faksimils, zem tā nodalītā laukumā uzraksts Princese ar pērtiķi, izmēra norāde 147,5 × 71 un gadskaitlis 1913, pa labi – uzraksts audekls, eļļa. Lejasdaļā vertikāli vietots uzraksts 5 euro (pa kreisi) un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmogs (vidū un pa labi) ar uzrakstu LATVIJAS REPUBLIKA un gadskaitli 2016.
Monētas aizmugure (reverss)
Jaņa Rozentāla gleznas Princese ar pērtiķi (1913) reprodukcija. Gleznā uz ornamentāla fona attēlota grezni tērpta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries pērtiķītis.
Monētas josta
Gluda.
Latvijas izcilā gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866–1916) 150 gadu jubileja ierakstīta arī UNESCO svinamo dienu kalendārā, jo Saldus pagasta kalēja dēls kļuva par vienu no nozīmīgākajiem nacionālās mākslas veidotājiem, modernizējot Baltijas mākslu un topot par Eiropas līmeņa mākslinieku un ievērojamu personību vietējā sabiedriskajā dzīvē. Latvijas kultūras kanonā kā spilgts latviešu mākslinieku nacionālās pašapzināšanās simbols ietverts viņa reālistiski veidotais Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas diplomdarbs Pēc dievkalpojuma (No baznīcas, 1894, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), kurā atainots dzimtā Saldus baznīcēnu straumes plūdums un kompozīcijas meklējumos izmantotas arī fotogrāfijas sniegtās iespējas.
Janis Rozentāls kļuva par 19. un 20. gs. mijas vispusīgāko latviešu mākslinieku, iecienītu un meistarīgu portretistu, modernu un aizrautīgu jauno estētisko principu aizstāvi, kura radošā darbība ietekmēja glezniecības, grafikas, grāmatu mākslas un lietišķās grafikas, mākslas teorijas un kritikas attīstību. Nemitīgi mainot un pilnveidojot māksliniecisko rokrakstu, sadzīves ainās, portretos, ainavās, reliģiskās, simboliskās un fantastiskās kompozīcijās pārradīti impresionisma, simbolisma, jūgendstila, nacionālā romantisma un citi iespaidi. Savu sievietes ideāltēlu, līdzgaitnieci un modeli gleznotājs sastapa somu dziedātājas Ellijas Forseles (Elli Forssell; 1871–1943) personā, tuvinoties arī somu kultūrvidei.
Gleznas Princese ar pērtiķi (1913) lielākā versija, kas kopā ar aptuveni 150 citām Jaņa Rozentāla gleznām un vairāk nekā 100 grafikām glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, ir viens no viņa pazīstamākajiem darbiem un zīmīgākajām simbolisma un jūgendstila sintēzes liecībām Latvijas mākslas vēsturē. 1913. gadā Princese ar pērtiķi vispirms eksponēta III Baltijas mākslinieku savienības izstādē Rīgas Pilsētas mākslas muzejā, bet pēc tam – starptautiskā mākslas izstādē Minhenes Stikla pilī (Glaspalast), un tās reproducēšanas tiesības iegādājās vācu izdevniecība Velhagen&Klasing. Kompozīciju gleznotājs atkārtojis vairākas reizes, variējot formātu un detaļas, bet pirmais uzmetums tapis kā ogles un zīmuļa zīmējums.
Ir dažādi gleznas Princese ar pērtiķi simboliskā vēstījuma tulkojumi. Dekoratīvi stilizētajā, vertikālajā gleznā uz ornamentāla fona attēlota vijīga, grezni tērpta un rotāta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries mazs pērtiķītis. Starp rudmatainās princeses tēla iedvesmotājām minēta latviešu aktrise Marija Leiko (1887–1938) un somu dejotāja Megija Gripenberga (Maggie Gripenberg; 1881–1976). Tomēr ticamāk, ka Janim Rozentālam pozējusi biedrības Kunstecke karnevālā pamanītā Goto fon Zeka (Gotho von Seck; 1891–?). Laikabiedri gleznu Princese ar pērtiķi uztvēra kā alegorisku līdzību mākslinieka atkarībai no sabiedrības vai mākslas, kas pavēlnieces lomā rotaļājas ar savu kalpu.
Latvijas Banka Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai velta unikālu sudraba kolekcijas monētu ar krāsainu populārās gleznas attēlu.
Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 16 eiro kolekcijas monētu. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā Gada monēta (Coin of the Year) Latvijas monēta saņēma galveno balvu nominācijā Gada monēta. 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta Baltijas ceļš.
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai Monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Pēc eiro ieviešanas topkolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.
Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.
Informāciju par Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://monetas.bank.lv/iegade.
Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.