„Ulmaņlaikā celta māja, pamatu nemaz nav – tikai akmeņi, kas vietām izgruvuši. Tur visur nāk iekšā sals. Sienas ir izpuvušas. Es vietām ar sūnu esmu nopakojis,” teic Aleksejs Didžus.
Foto: Antra Grīnberga
Mazi ienākumi un dzīve uz nabadzības sliekšņa, nepieejams ārsts, pasts, citi pakalpojumi, normāla mitekļa trūkums, slikta transporta satiksme, slikti ceļi. Dažādi ir cilvēku likteņstāsti, dzīvojot gan attālos lauku apvidos, gan sastopoties ar sociālām problēmām. Par to būs jaunajā rakstu ciklā „Lai lauki nepaliek bez cilvēkiem”, ko „Kurzemniekā” publicēsim līdz gada beigām. Šoreiz stāsts par Didžu ģimeni, kura jau septiņus gadus dzīvo nepiekurināmā mājā bez grīdas un ar jumtu, kuram uzkritis koks. Vairāk lasiet 14. jūnija „Kurzemniekā”.
Lūdzu autorizējies, lai komentētu.