Laikraksts Kurzemnieks

Komentē Veselības ministrija

Kur ģeogrāfiski tuvāk

Jau tagad, plānojot veselības aprūpi, tās pieejamību Nacionālais veselības dienests vērtē reģionālā aspektā – konkrētos novados analizē iedzīvotāju skaitu un citus aspektus. Līdz ar to veselības pakalpojumu izvietojumu ATR neietekmēs.

Tāpat Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pacientu nogādā tajā ārstniecības iestādē, kas atrodas tuvāk un kurā atbilstošais pakalpojums ir, nevis ņem vērā pašvaldību robežas.

Lai situāciju izvērtētu detalizēti, VM ar padotības iestādēm izzināja dažādus aspektus. Jau tagad zināms, ka adrešu maiņas dēļ būs vajadzīgas izmaiņas nozares informācijas sistēmās, bet ietekmes uz veselības aprūpi tam nebūšot. Tas saistīts ar ziņām par pacientiem un iestādēm dažādos reģistros, jo mainīsies adrešu nosaukumi.

VM slimnīcu pakalpojumus pārskata neatkarīgi no administratīvi teritoriālajām pārmaiņām. Mērķis ir izveidot loģisku slimnīcu tīklu, kas neatliekamo, ambulatoro palīdzību un primāro aprūpi ļaus saņemt tuvāk pacientu dzīvesvietai, savukārt sarežģītākas operācijas un ārstēšanu saņemt lielākos centros – reģionālajās un universitāšu slimnīcās. 

VM ar Veselības inspekciju un Nacionālo veselības dienestu vairākās slimnīcās rīkojusi pārbaudes un analizējusi datus, ir notikušas diskusijas arī ar citiem nozares speciālistiem un pašvaldībām. Par iespējamajām izmaiņām sagatavots ziņojums, ko drīz izskatīs valdība. Tad plašāk tiks iepazīstināta sabiedrība.

Vienlaikus uzsvērts, ka slimnīcas netiks slēgtas. Tās turpinās sniegt tos pakalpojumus, ko var nodrošināt atbilstošā kvalitātē un apjomā.
__________________________________________________________________________________________
 


Bija tālu un būs

Katrā novadā ir tādi pagasti, kas atrodas vistālāk no centra. Līdz ar to ātra veselības aprūpe ne vienmēr ir pieejama. Situāciju, visticamāk, daudz nemainīs arī novadu reforma.

Cer, ka paliks pa vecam

Nīkrāce jau ir tālākais punkts no Skrundas, un tāds tas būs arī jaunajā Kuldīgas novadā. Pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Rītiņa ļoti cer, ka arī pēc apvienošanas ģimenes ārsti Skrundā darbu turpinās un Nīkrāces feldšerpunkts strādās. „Feldšerpunkts atrodas pagastmājā. Apzināmies, ka novadā esam vistālāk, tādēļ šie pakalpojumi cilvēkiem tepat ir ļoti vajadzīgi. Mums ir labs un zinošs feldšeris Juris Kaļiņins no Krotes, arī tur viņš strādā par feldšeri un vēl ir darba attiecībās ar neatliekamo palīdzību Liepājā.

Žēl, ka pirms trim mēnešiem slēgta aptiekas filiāle. Nevarējām atrast, kas strādās, bet aptiekas vadītāja no Skrundas nevarēja izbraukāt, lai tirgotos šeit. Ģimenes ārsts Covid-19 ierobežojumu dēļ pie mums nebrauc, bet aptieka nolēma nākt pretī, un iedzīvotāji zāles var pasūtīt pa tālruni. Tad kāds no pagasta pārvaldes aizbrauc pakaļ. Arī feldšeris iedzīvotājiem izpalīdz.

Jālūdz Dievs, lai jaunā vadība atstāj mums līdzšinējo sistēmu, jo izbraukāt uz Kuldīgu pie visiem ārstiem būtu liela problēma. Uz  Skrundu transports ir astoņos no rīta un piecos pēcpusdienā nāk atpakaļ. Uz Kuldīgu no Skrundas arī iet tikai divas reizes dienā,” teic I.Rītiņa. „Ātrās palīdzības brigāde ir Skrundā, bet nekad nevar zināt, no kurienes atbrauks – arī no Ezeres, Saldus vai Priekules. Manā ģimenē cilvēkam bija problēmas ar sirdi, saucām ātros. Šķita, ka paiet mūžība, bet viņi no Ezeres bija klāt 20 minūtēs. Tas ir tāpat kā policistiem – kura ekipāža tuvāk, tā brauc.”

J.Kaļiņins: „Nīkrācē nodrošinājums ir pilnīgi pietiekams. Pietrūkst tikai ģimenes ārsts, jo ir daudzi cilvēki, kuriem vajag izrakstīt kompensējamos medikamentus, bet līdz Skrundai viņi netiek. Transporta problēmas Nīkrācē ir. Receptes var izrakstīt arī e-veselībā, bet vecie cilvēki nesaprot, kā to visu izdarīt, ja viņi nav klātienē. Toties elementāra pirmā palīdzība šeit ir pieejama. Cik varu, tik palīdzu. Bešā nīkrācnieki nepaliek, nevar cilvēkam pateikt nē.” Feldšeris smejas, ka pusgadu, ko strādā Nīkrācē, viņš tiešām strādā sirds darbu.

Pilsētā dzīvot nemācētu

Alsungā vistālāk no centra – 14 km – atrodas divas mājas. Domes priekšsēde Daiga Kalniņa atzīst, ka ilgi tās stāvējušas tukšas, bet pēdējā laikā vismaz vasarā cilvēki tur dzīvo.

Savukārt Marijas Ošes dzimtie Novadnieki paslēpušies mežā 11 km no centra. Pie viņas regulāri brauc dēls no Kuldīgas, ap Ziemassvētkiem – domes vadītāja ar dāvaniņu. Pirms diviem gadiem nomiris vīrs, un kopš tā laika Marijas kundze dzīvo viena. Esot gan divi suņuki, kas brīdina, ja kāds nāk pagalmā. Tuvākie kaimiņi – 5 km attālumā, tur arī pastkastīte.

Lai arī cienījamā vecumā, Novadnieku saimniece apkopj gotiņu, trušus, dārzu. Jākustas esot – citādi nevar. Pie ārstiem lieki nebraukājot un tagad no mājām ārā daudz neejot. Kad zāles beigušās, piezvanot māsiņai – tā izraksta e-recepti, ko Kuldīgā izpērk dēls. Neatliekamā palīdzība neesot bijusi vajadzīga. Vīram gan saukta un bijusi klāt ātri vien. Marijas kundze pasūrojas, ka kājas sāp, bet tām līdzot kastaņu ziediem uzliets šņabis. Viņa esot uz kārumiem – garšojot gan cepumi, gan kēksiņi, bet uz galda tiem līdzās stāv arī dzērvenes. Ja pati veselībai neko nedarīšot, nekā laba nebūšot.

Jautāta, vai negrib pārcelties uz centru vai pilsētu, Marijas kundze nosmej: „Tur es nemaz dzīvot nemācētu! Visu savu 180 eiro pensiju vienā dienā notērētu kārumos.” Pēc tam piebilst, ka tēva mājas, kurās piedzimusi, nekad neatstās.

„Jālūdz Dievs, lai jaunā vadība atstāj mums līdzšinējo sistēmu, jo izbraukāt uz Kuldīgu pie visiem ārstiem būtu liela problēma.”

 

 

 ___________________________________________________________________________________________

Komentē NMPD

Bez robežām

„Mums robežu nav – brauc tā brigāde, kura brīva un tuvāk,” skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Kurzemes reģionālā centra vadītāja Inese Ozoliņa, atbildot, ka pārmaiņas novados šo darbu neietekmēs.

„Arī pēc reformas paliks brigādes gan Alsungā, gan Skrundā, gan Kuldīgā. Lai uzlabotu operatīvos rādītājus un palīdzību cilvēkiem pietuvinātu, atvērām punktu Sabilē. Uz turieni pārgāja viena papildus izveidota brigāde no Kuldīgas. Pārklājums un rādītāji ir uzlabojušies,” secina I.Ozoliņa.

Par šībrīža situāciju viņa smejas: „Mēs strādājam miera laika režīmā. Darbinieki, paldies Dieviņam, neslimo, personāla netrūkst. Reizēm samulsumu rada tas, ka brigādi sūta uz Rīgu pēc mūspuses pacienta, tā darba organizāciju mainot. Bet tas tāpēc, lai brigādes nemiksētos. Kopumā turpinām darīt to, ko darījām.”



Ģimenes ārsti

Jādomā par pēcnācējiem

Lai gan ģimenes ārsta praksē optimāli būtu 2000 pacientu, Nacionālā veselības dienesta ziņas liecina, ka visos trīs mūsu apvienojamajos novados sadalījums ir ļoti nevienmērīgs. Pie vieniem pierakstījušies mazāk par tūkstoti cilvēku, citi strādā ar vairāk nekā 2000 pacientiem.

Daktere Gita Cakule ārstē 2270 pacientus, ieskaitot 178 bērnus. Viņa smejas, ka tas nav nekāds rekords: Vidzemē kādai ģimenes ārstei piecos pagastos esot pāri 5000. Turklāt šī daktere katru dienu pa stundai paspējot būt katrā pieņemšanas vietā.

„Man jau arī visu laiku bija ap 1000, kamēr nepielika dakteres Laimas Briškas praksi. Tagad strādāju Kuldīgā, Rendā un Rumbas pagastā. Slodze dubultojās, bet ar attālināto medicīnu, e-receptēm un kopā ar divām māsām kaut kā galā tiekam. Protams, iznāk strādāt katru dienu – sāku pirms astoņiem rītā un beidzu dažkārt pēc astoņiem vakarā. Covid-19 neatceļ citas slimības: ir temperatūra, muguras sāpes. Vienīgi, ja zvana cilvēks ar temperatūru, pirmām kārtām jāizslēdz kovids,” teic G.Cakule.

Par jaunajiem ārstiem daktere nav pārāk pesimistiska: „Pamazām jau viņi nāk. Daktere Vaģele strādā Kuldīgas slimnīcā, bet vienlaikus pie ģimenes ārsta, kurš pensijā taisās pēc gadiem diviem, un tad viņa praksi pārņems. Īstenībā jaunajiem tagad labi maksā, tikai vecajiem laikus par tiem jādomā. Man līdz pensijai ir astoņi gadi – jāmeklē, kurš nāks vietā. Valdība maksā gan vecajam, gan jaunajam, tikai jāsagatavo pēcnācējs. Bieži gan tie vecie turas pie krēsla. Bet nevajadzētu strādāt, līdz nāve paņem.”

 


____________________________________________________________________________________________
Viedokļi

Kā ikvienam iedzīvotājam ir pieejama veselības aprūpe? Kas pēc novadu reformas būtu maināms?

Svarīgi labi ceļi

Loreta Robežniece, Skrundas novada domes priekšsēde:

– Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts ir arī Skrundā, bet, kā zinām, šī palīdzība strādā centralizēti. Speciālisti izrēķinājuši, cik ilgs laiks vajadzīgs, lai kādā vietā nokļūtu. Mums, pašvaldībai, ir svarīgi labi ceļi, lai ātrajai palīdzībai nav problēmu līdz klientiem nokļūt. Tas ir būtiskākais, par ko jādomā visiem.

Nākamais – arī jaunajā novadā jābūt labam pārklājumam, lai cilvēks ar ģimenes ārstu vai feldšeri var operatīvi sazināties, kad tas vajadzīgs. Skrundas novadā strādā divi feldšeri: Nīkrācē Juris Kaļiņins un Rudbāržos Marija Lākute KUR TREŠAIS??. Ļoti labi, ka viņi ne tikai dara medicīnisko darbu, bet arī palīdz veciem cilvēkiem, neprasot, kāpēc tas jādara.

Latvijā ģimenes ārstu trūkst. Skrundā tā vēl nav problēma, bet nākotnē būs. Apzināmies, ka vairums šo ārstu ir tajā vecumā, kad ir tiesības izvēlēties, vai ārsta praksi saglabāt vai iet pensijā. Cilvēku skaits Latvijā samazinās, bet ne tik strauji, lai laukos strādājošie ģimenes ārsti varētu tikt galā.

 
Turpinās iesākto

Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēde:

– Novadu reforma nekādas izmaiņas veselības aprūpē neieviesīs. Slimnīca paliek, ģimenes ārsti un feldšerpunkti arī. Jaunais Kuldīgas novads pārņems arī pārējo saistības.

Jau tagad cenšamies mediķus piesaistīt ar stipendiju programmu. Nesen parakstījām līgumu, man e-pastā ir rakstījis vēl viens ieinteresēts topošais mediķis. Slimnīca un pašvaldība palīdz ar dzīvojamo platību – uzņemam jauno speciālistu dzīvokļu rindā.

Domāju, ka arī pēc apvienošanās šo darbu turpināsim. Grūti pateikt, vai jauno mediķu vēlme būs strādāt arī Skrundā un Alsungā, un tas pats attiecas uz pagastiem, bet uz to būs jāmudina. Jau tagad ģimenes ārsti ar pamata praksi Kuldīgā izbrauc arī uz laukiem. Protams, laikus jāmeklē vietā, ja kāds darbību pārtrauc. Bet tā ir vispārēja problēma.

Runājot par mūsu slimnīcu, šķiet, ka situācija ir laba – noturējāmies. Ceru, ka tas izdosies arī smagajos kovida apstākļos, jo Veselības ministrijas uzstādījumi mainās pa dienām. Dzemdību skaits tuvojas 500, rehabilitācija darbojas. Ļoti labi, ka mediķu algas tiek paaugstinātas.

Jā, jādomā, kā cilvēki no jaunā novada attālākajām vietām varēs atbraukt uz izmeklējumiem Kuldīgā un tikt atpakaļ. Autotransporta direkcija jau ir sākusi kaut ko darīt. Ja cilvēku maz, jāorganizē nevis regulāri reisi, bet pēc pieprasījuma, jāmeklē netradicionāla pieeja. Mūsu novadā palīdz pagastu vadītāji – aizved tos cilvēkus, kuri citādi netiek.


Jādomā par mazaizsargātajiem

Daiga Kalniņa, Alsungas novada vadītāja:

– Primāri nepieciešamais mums jau ir. Apvienojoties ir svarīgi neaizmirst par sociāli mazaizsargātajiem cilvēkiem – arī viņiem jānokļūst pie ārsta. Sabiedriskais transports ne vienmēr ir noteicošais. Mums ir cilvēki, kuri slimo ar vēzi, kuriem ir redzes problēmas. Bija gadījums, kad senioram jānokļūst Ventspilī. Viņam nav bērnu, nav sava transporta. Skaidrs, ka aizbraukt līdz Kuldīgai, pārsēsties Ventspils autobusā, saprast, kā ar nonākt līdz medicīnas iestādei, viņam sagādā lielu stresu. Tad pašvaldība transportu organizē.

Nav loģiski katrā ciematā nodrošināt pilnu medicīnas pakalpojumu spektru, bet jādomā par tiem lauku cilvēkiem, kuriem līdz ārstam jānokļūst. Arī par tiem, kuriem, iespējams, nauda ir un kuri gatavi samaksāt par benzīnu, bet nezina, kur meklēt palīdzību. Pirms vairākiem gadiem Lūgšanu brokastīs izveidojām datu bāzi – tajā apvienoti tie cilvēki, kuri braukā strādāt citur un ir gatavi kādu aizvest uz pilsētu. Ja konkrētā laikā neviens nebrauc, tad palīdz pašvaldība, jo mūsu funkcija ir gādāt, lai veselības aprūpe ir pieejama.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna Alsungas novadā ir, bet jau gadus divus dienests te strādā tikai no 8.00 līdz 22.00. Ir bijis gadījums, kad naktī ātrā palīdzība no citurienes nav paspējusi atbraukt – cilvēks to nesagaidīja. Kā saka: ja dzīvo laukos, pats vainīgs… Esi gatavs, ka māja nodegs un ka ātrie nepaspēs. Gribi, lai paspēj, pārvācies uz pilsētu!

Pārsvarā mājas mums ir piebraucamas, bet gadās cilvēki, kuri neievēro saistošos noteikumus un ceļu galos neizliek māju zīmes. Pieraduši, ka ātrajos šoferi ir vietējie – visu zina. Bet tagad brauc no citurienes un nākas meklēt. Neesmu gan dzirdējusi nevienu gadījumu, ka neatrastu vai nevarētu iebraukt ceļa kvalitātes dēļ. Cits jautājums – cik ilgi jābrauc.

 


VARAM un izdevniecības Jāņa sēta izveidotā karte (https://atr.kartes.lv/ sadaļā Uzņēmējdarbība/Citas nozares/Veselība un sociālā aprūpe).


________________________________________________________________________________________________

Aktuālais jautājums

Kā vērtējat medicīnas pakalpojumu pieejamību?

 
Veronika Gintere, pirmsskolas pedagoģe:
– Es pie ārsta eju reti un tikai tad, ja ir liela vajadzība. Nekad nav bijis ilgi jāgaida rindā, jo vizīti vienmēr piesaku laikus. Kovida laikā nemaz neesmu mēģinājusi pie ārsta tikt – labāk pieciešu kādu sāpi, kas man ir. Par zālēm sazvanos ar ģimenes dakteri, un viņa elektroniski izraksta recepti, tāpēc jāiet nekur nav.

 
Alfrēds Grundmanis, pensionārs:
– Pie ārsta tikt nav vispār nekādas problēmas, īpaši, ja naudiņa ir. Arī par valsts naudu var tikt, bet tad drusku ilgāk jāpagaida atkarībā no kaites. Man tepat, Kuldīgas slimnīcā, bija neliela operācija vēderam – apkalpoja kā kungu! Esmu ļoti apmierināts ar visu personālu, jo tā sirsnīgi bija. Kad gribēja taisīt ciet dzemdību nodaļu, tas man šķita absurds. Sievai pa reizei nākas iet pie ārsta. Nedod Dievs, ja dežūrārsts ķirurģijā vajadzīgs, – maz kas var gadīties! Vienreiz aizvedu kaimiņu uz Bauskas slimnīcu, bet tur dežurējošais ķirurgs kaut kur apkārt blandījās un attieksme bija briesmīga – tik ap naudu viss grozījās.


Harijs Lakševics, pensionārs:
– Nav bijusi tagad vajadzība iet pēc ārsta, tāpēc neesmu mēģinājis tikt. Bet nekad problēmas ar garām rindām nav bijušas. Es tikai dakterim uzzvanu un palūdzu izrakstīt zāles, un, tā kā tas viss notiek elektroniski, tad uz doktorātu jāiet nav.

 
Dzintra Kozira, pensionāre:
– Ja vajag, var tikt, bet pie ārsta sen neesmu gājusi. Turos pagaidām. Ja laicīgi pierakstās, tad jau mierīgi var tikt. Man ir ļoti laba daktere – zāles izraksta pa telefonu. Sen atpakaļ man bija operācija, bet tā notika Rīgā.

 
Viktorija Upīte, pārdevēja veikalā Rimi:
– Tagad nav bijusi vajadzība. Ja vajag kādu recepti, tad vienīgais kontakts ir ar reģistratūru. Pandēmijas laikā pie ārsta neeju, bet pirms tam vienmēr tiku, ja vajadzēja. Pati rūpējos par veselību, tāpēc man bieži pie ārstiem iet nevajag. Vajag profilaktiski rūpēties par sevi, piemēram, daudz pastaigāties svaigā gaisā. Pavasarī lietoju svaigu priežu skuju novārījumu – braucu uz mežu salasīt, tad sablendēju un, atšķaidot ar ūdeni, dzeru. Tā kā es skaitos riska grupā, jo esmu pārdevēja, man pašai par sevi jāparūpējas.

 
Inga Šlisere, pastniece:
– Ja ir vajadzība tikt pie ārsta, var tikt pavisam vienkārši un bez garām rindām. Vīram bija ilgi jāgaida operācija – pāris mēnešu, jo sākās kovids un visas slimnīcas aiztaisīja ciet, operācijas nenotika. Mēs gaidījām valsts apmaksātu, bet arī par maksu vajadzēja gaidīt tikpat ilgi. Bija bail operāciju gaidīt, jo situācija diezgan nopietna, bet, paldies Dievam, viss beidzās veiksmīgi.

Elisas Rudzītes foto


#SIFMAF