Laikraksts Kurzemnieks

Šoreiz projektā "Lai dzīve droša un cilvēks aizsargāts" pētījums: kas notiek tā sauktajās degradētajās, pamestajās teritorijās un ēkās. Vai ir cerība tās sakārtot? 
__________________________________________________________________________________________________
KULDĪGĀ

Izmēģinātas dažādas metodes

Graustu un degradēto teritoriju uzskaite Kuldīgā sākta 2009. gadā, kad izveidots novads.

Maigā pieeja

Kā stāsta pašvaldības administratīvās nodaļas jurists Uģis Gauja, kurš ar šo jautājumu strādā kopš 2013. gada, ja kāda ēka vai vieta tiek atzīta par degradētu, domes pārstāvji tagad sākotnēji tiekas ar īpašnieku. Ja redzējums vai pat gatavs projekts jau ir, tad tiek dots termiņš – aptuveni pusgads, lai sāktu darbu. Ja tas nenotiek, tiek rīkota ēkas ekspluatācijas pārbaude, īpašniekam tiek lūgts viedoklis par situāciju objektā. Ja tāds saņemts, būvvalde var no īpašnieka prasīt padziļinātās ekspertīzes atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli, ko dod sertificēts speciālists. Pēc tam būvvalde var izlemt, vai jānorobežo ēka pilnībā, lai tajā nevar iekļūt cilvēki no malas, vai tikai bīstamās daļas. Šādus lēmumus var pārsūdzēt, un tad tiek iedarbināts birokrātiskais mehānisms.

 
Piespiedu līdzekļi

Ja īpašnieks nereaģē, būvvalde īpašniekam ik pēc septiņām dienām var uzlikt naudas sodu. Par lēmuma nepildīšanu no fiziskām personām var pieprasīt 50–5000 eiro, no juridiskām – līdz 10 000 eiro.

„Savulaik strādāju Jūrmalā, un bija situācijas, kad ēkas īpašniekam piespiedu nauda bija noteikta desmit reizes,” atminas U.Gauja. „Visas desmit cilvēks šo lēmumu pārsūdzēja, visas reizes tiesā zaudēja, un desmitajā reizē tiesa pateica, ka šis piespiedu līdzeklis nepilda savu funkciju.”

Kad piespiedu nauda nelīdz, var noteikt aizvietotāja izpildi, proti, pašvaldība graustu sakārto vai nojauc par savu naudu, vēlāk to tiesas ceļā mēģina piedzīt no īpašnieka. Kuldīgā tas darīts vairākas reizes. Pēdējās divas – par īpašumu Jelgavas ielā blakus Vulkānam: tika nojaukts vecais veikals un klubs. Kā atzīst U.Gauja, ir tādas reizes, kad teju uzreiz skaidrs – izdoto naudu pašvaldība vairs neredzēs.

Bet ir arī labie piemēri. Lai garāmgājējus neapdraudētu īpašums Skolas ielā 2, tā sakārtošanai tika iztērēti 40 000 eiro. Ir palicis pēdējais maksājums no īpašniekiem – nauda būs atgūta. Bet pašvaldība nevar graustus sakopt par nodokļu maksātāju naudu. Turklāt process ir birokrātisks.

 
Bijusī slimnīca

Vecās slimnīcas lielākā ēka, kas cieta ugunsgrēkā, pašvaldībai vairs nepieder. 2004. gadā vairāku ēku komplekss Kalpaka ielā tika pārdots uzņēmējam Uģim Taboram. Kopš 2008. gada par degušā nama kritisko stāvokli būvinspektori bija nosūtījuši 11 atzinumus, regulāri uzlikts administratīvais sods, ko uzņēmējs ignorēja. 2014. gadā par pašvaldības naudu nostiprinātas konstrukcijas. Kad uzņēmēja parādu dēļ bankas šos īpašumus nodeva izsolē, pašvaldība atpirka. Mazākajā top Mākslas akadēmijas filiāle, bet lielākā ēka, kas nu ir teju pilnīgi iegruvusi, tika nodota Izglītības un zinātnes ministrijai Kuldīgas tehnikuma vajadzībām.

Domē Kurzemniekam stāsta, ka ēkai, kurā savulaik atradās bērnu, dzemdību un terapijas nodaļa, jau pirms gada akceptēts būvprojekts, bet dažādu politisko peripetiju, it kā naudas trūkuma dēļ, process apstājies. No brīža, kad tiek apstiprināts būvprojekts, celtniecībai jāsākas piecu gadu laikā. Ja ne, būvatļauja jāizņem no jauna.


"Vulkāna" teritorija

Tur zeme pieder valstij, bet ēkām ir cits tiesiskais valdītājs – Valentīns Kokalis, ar kuru dome komunicē jau gadiem. Kāds varētu teikt, ka būvju tur vairs nav, jo tās ir nojauktas, bet U.Gauja skaidro, ka no reģistra tās izņem tikai tad, kad no zemes ir pazudis pēdējais ķieģelis, pamatu gabals jeb konstruktīvie elementi. To nosaka normatīvie akti. Kamēr teritorijā atrodas drupas, tikmēr ēkas skaitās, to tiesiskais valdītājs, pamatojoties uz nomas līgumu, ir beztermiņa zemes nomnieks jeb spēkā ir piespiedu noma. Kā atzīst domē, vietai jābūt nožogotai, bet tas izdarīts nav.

„Es varu nodemonstrēt saraksti ar akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi,” saka U.Gauja. „Arī tur atbild, ka ar šo nomnieku netiek galā un nezina, ko darīt. Vienvārdsakot atrakstās.”

Pašlaik ēku valdītājs apstrīd pašvaldības noteikto paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli, kas gadā ir vairāki tūkstoši eiro. Kā atzīst jurists, pašvaldība par savu naudu teritoriju nav sakopusi, jo tas izmaksātu ļoti daudz un tā būtu naudas iesaldēšana, jo tās piedziņa tiktu apstrīdēta tiesā un pašvaldības budžetā radītu pamatīgu robu.


Valsts vides dienests (VVD) par Vulkāna teritoriju skaidro, ka saimnieciskā darbība tur nenotiek, tāpēc pārbaudes pēdējā laikā nav rīkotas. Tur notikusi ēku un iekārtu demontāža, radušies būvgruži, kas nav izvesti un degradē vidi.


Kultūras šķūnis

Par Priedaines kultūras namu domei ar ēkas īpašniekiem – uzņēmumu DzKR „Kuldīga” – bijušas tikšanās. Jau pirmajā reizē īpašnieks par ēkas sakārtošanas termiņu neko nav varējis pateikt, un viņš informēts par sekām. Nu īpašniekiem pirmo reizi noteikta piespiedu nauda, sākotnēji 300 eiro. Ja darbs nesāksies, summa pieaugs.


Ne to labāko priekšstatu par Kuldīgu rada grausts, kas paveras to iebraucēju skatam, kuri ierodas no Jūrkalnes puses. Bijušās dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas jeb tā sauktais dzelžu kultūras nams.

 
Saraksts īsāks

U.Gauja atzīst: apskatot 2009. gada tabulas, kurās atzīmēti tālaika grausti, dzīvojamās ēkas, šķūnīši un citas ēkas, var redzēt, ka pilsētā aptuveni puse ir vai nu nojauktas, vai sakārtotas. Liela daļa ir atjaunoti, sakopti arī ar domes līdzfinansējumu, kam īpašnieki pieteikušies konkursā par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu restaurāciju un konservāciju Kuldīgas vēsturiskajā centrā, kā arī novadā.
_________________________________________________________________________________________________________
 
SKRUNDĀ

8888

Skrundā ­problemātiska ir teritorija pie dzelzceļa.

 
Datu nav

Viena no tām 2570 kvadrātmetru platībā atrodas pie dzelzceļa un pieder valsts akciju sabiedrībai Latvijas dzelzceļš (LDz). Novada vadība kopā ar Valsts vides dienestu (VVD) rīkojuši pārbaudi, ir panākts, ka teritorija ir ierobežota. Otra savulaik šim statusam atbilstošā vieta atrodas Kalna ielā 17, bet to pašvaldībai jau izdevies sakārtot, un tā tiek piedāvāta uzņēmējdarbībai.

Kā stāsta domes izpilddirektors Guntis Putniņš, ar teritoriju pie dzelzceļa ir interesanta situācija. Pēc izpētes noskaidrots, ka tuvākā aka ir 240 m attālumā, māja – 245 m, upe – 244 m, bet dīķis – 275 m attālumā. Un pašvaldībai nav nekādas informācijas, cik droša ir padomijas laikā uzbūvētā degvielas uzglabāšanas vieta, jo neviens nav pārbaudījis, vai naftas produkti neieplūst gruntsūdeņos apdzīvotā vietā. Domes bažas ir pamatotas, jo jau 2017. gadā TV3 raidījums Bez tabu no Skrundas iedzīvotājiem saņēma sūdzību, ka atvērtajās bedrēs naftas produktos iekrīt mājdzīvnieki, kuri mājās pārrodas smirdoši un noķēpāti ar nezināmu vielu.

 
Sarunas, pārrunas, atrunas

Sarunas ar VVD beigušās bez rezultāta, jo atbildēts, ka kāda kustība varētu sākties tad, kad izdotos tai atrast naudu. Vietas sakopšanas izmaksas tiek lēstas no viena līdz diviem miljoniem eiro. Vieta pieder LDz, un pašvaldība par savu naudu neko darīt nevar. Pēc sarunām ar uzņēmuma pārstāvjiem viss palicis karājamies gaisā.

„Es domāju, ka trūkst finansējuma, kā arī problēma ir tajā, ka valstī nav vienas struktūrvienības, kas rakstītu projektus Eiropas fondiem,” skaidro G.Putniņš.

Izpilddirektora ieskatā LDz attieksmi parāda cita situācija. Blakus sliežu ceļiem atrodas graudu terminālis. Kāds uzņēmums vēlējās paplašināt darbību un lūdza LDz atļauju. Valsts akciju sabiedrība atteica. Tad uzņēmējs lūdza palīdzību domē. Tā sazinājās ar LDz un uzklausīja solījumu, ka kādu izeju mēģinās atrast. Beigu beigās sekoja juridiska atrakstīšanās un viss palicis bez risinājuma. Arī uzņēmējs nekādu atbildi nav saņēmis.

 
Vides sargi uzrauga

VVD skaidro, ka viņu uzmanības lokā ir teritorija pretī dzelzceļa stacijai, kur bijusi Padomju armijas daļas bitumena stacija. Degviela tur nav tikusi uzglabāta, bet atrodas pazemes rezervuāri, kas daļēji piepildīti ar naftas produktus saturošu vielu, visticamāk, bitumenu. Teritorijā atrodas seši atvērta tipa betonēti baseini, pilni ar lietusūdeni, virspusē ir 10–15 cm bituma, naftas produktu slānis, un ir divi slēgti pazemes rezervuāri, piepildīti ar bitumenu. VVD to uzrauga, ir izdoti lēmumi par darāmo. Vieta ir nožogota,  izrakts nogrāvis, lai vajadzības gadījumā naftas produktiem būtu, kur uzkrāties, uzstumts māla valnis, lai piesārņojumu ierobežotu. Notiek gruntsūdens kvalitātes monitorings – pēdējās analīzes bijušas pērn 22. maijā. Analīzes norāda uz piesārņojumu, kas izveidojies vēsturiski. LDz uzdots izstrādāt sanācijas plānu un iesniegt VVD. Tas nav izdarīts. Ir sākta saziņa ar pašvaldību.

_____________________________________________________________________________________________________



___________________________________________________________________________________________________________



______________________________________________________________________________________________________

VIEDOKĻI


Vajag darīt!

Jānis Šalms, sakopis nolaisto tēva īpašumu Rendā:

– Mēs, atgriežoties mājās, kurās bija tikai četras sienas un skurstenis, sākām visu darīt pamazām, bet neatlaidīgi. Tā bija lielākā māksla – nezaudēt ticību. Finanses nebija noteicošās, lai bija jāiesaista smagā tehnika. Par pilsētas graustiem. Ja tas ir privātīpašums, tad sakopšanu regulē likums. Ja ar to netiek galā, pašvaldībai jāpieiet drastiski. Īpašnieks jāsauc uz pārrunām: vai nu rīkojies, vai, ja ēka ir avārijas stāvoklī, jauc nost! Ja kādam uz galvas uzkritīs ķieģelis, kurš atbildēs?


Trīs vietas ir jāsakārto

Guntars Reķis, Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs:

– Mūsu pusē visas šīs teritorijas un grausti ir privātīpašums. Bijušā kolhoza Dzintarkrasts vistu fermas ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Īpašniecei zeme nepieder, un ar tās īpašnieku viņa nevar atrast kopīgu valodu, jo jātaisa nojaukšanas projekts, bet, kamēr nav vienošanās, darīt neko nevar. Bijusī robežsargu bāze stāv neizmantota. Trešā ir bijusī raķešu bāze; palicis angārs, kas ir izmantojams. Daudzi grausti – veikals, pirts, oficieru ēka – ir nojaukti; visu paveica īpašnieks.


Graustu ir daudz

Jānis Zālītis, Saldus novada būvinspektors:

– Kompleksas degradētās teritorijas mums vairs nav, ja nerunā par Zvārdes poligonu, kas nu ir sadalīts starp privātpersonām un Latvijas Valsts mežiem. Bet graustu ēkas gan ir. Reģistros iekļauts ap 70 ēkām, bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo, ja ņem vērā Ministru kabineta noteikto graustu statusu, tas būtu jānosaka arī ekspluatācijā nenodotām mājām, pilsētvidei neatbilstošām, noplukušām fasādēm. Mums lielākās problēmas ir ar vecajām fermām. Vēl problēmas rada tās ēkas, kurām ir kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, piemēram, Ezeres centrā. To uzturēšana automātiski sadārdzinās. Tāpat Šķēdes muiža, kas privatizēta 90. gados un netiek uzturēta. Nereti īpašnieki atrodas ārzemēs un ar mums sazinās tikai viņus pārstāvošie advokāti.

 _______________________________________________________________________________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Kāpēc pašvaldība netiek galā ar degradētām teritorijām?


Linda Paulauska, dekrēta atvaļinājumā:
– Īpašniekiem nav motivācijas, nav, kas uzspiež, jo, ja privātajiem uzliktu par pienākumu īpašumu sakārtot, viņiem to nāktos darīt vai arī pārdot kādam, kurš to izdarītu. Ja būtu iespēja šādus īpašumus atsavināt un nodot citam…

 
Aija Veckunga, pensionāre:
– Bet arī Ventas rumbu nevar sakopt – viss aug ciet. Es domāju, ka pašvaldībai jābūt stingrākai. Iespējams, vajadzētu būt tādai kārtībai: ja pašvaldība netiek galā, tad šo problēmu risina valsts līmenī.


Aiga Cimermane, strādā novada sporta skolā:
– Acīmredzot īpašnieku tiesības ir aizsargātas vai arī ir slikta komunikācija ar cilvēkiem. Pieļauju, ka vienkāršāk ir to visu neredzēt, pievērt acis. Nodoklis graustiem ir paaugstināts, bet tu nevari neko izdarīt, ja tas nav saskaņots ar pilsētu. Es arī dzīvoju mājā, ko daļēji var uzskatīt par graustu.

 
Inta Lagzdeniece, pašnodarbinātā:
– Lai īpašumu sakārtotu, ir vajadzīga nauda. Kur to dabūt? Pašvaldībai būtu jāpalīdz. Ja tā nevar ieguldīt savu finansējumu, tad, iespējams, var palīdzēt naudu atrast dažādos projektos, lai grausti pilsētvidi nebojātu.

 
Inese Cīrule, mājražotāja:
– Vecās ēkas Baznīcas ielā arī būtu jāsakārto. Jā, arī grausti. Vai tad Vulkāna teritorijai nav īpašnieka? Ir. Es domāju: ja viņš neprot apsaimniekot, tad jāatsavina. Tā ir liela platība, kur varētu uzbūvēt, piemēram, kārtīgu lielveikalu, kāda Kuldīgā nav. Jāmaina likums, jo piespiedu sakārtošana par pašvaldības naudu, ko pēc tam mēģina piedzīt, nav efektīva.

 
Ginta Laizāne, strādā lombardā:
– Es dzīvoju Priedainē pretī kādreizējam kultūras namam.  Iespējams, Kuldīgas domei nav intereses, lai šie īpašumi tiktu sakārtoti. Vai kaut kas nav pareizi normatīvo aktu bāzē.