Laikraksts Kurzemnieks

Mākslas darbs Atdzimšana simbolizē Ukrainas atdzimšanu. Autore Marija Tomčuka tic, ka ukraiņi brīvību nosargās, uzvarēs cīņu ar ļauno un varēs turpināt saimniekot paši savā zemē.


Uz Latviju Marija pārcēlusies 13 gadu vecumā. Toreiz meitenes gaitas sākušās Kuldīgā, kur viņa nodzīvojusi četrus gadus. „Sāku mācīties Kuldīgas mākslas skolā, kur man bija burvīgi skolotāji. Tas bija nozīmīgs laiks, jo tolaik es kā pusaudze veidojos par personību. Atmiņas par Kuldīgu ir ļoti mīļas,” atceras Marija. Ukrainā dzīvo viņas tuvinieki: mamma, tētis un omīte. Māksliniece atklāj, ka viņiem iet smagi, tāpēc sāp sirds vienam par otru un par dzimteni.

Starp paradīzi un elli

Marija dzīvo Rīgā un akadēmijā apgūst metāla dizainu. Konkrētā darba tapšana sākusies aptuveni divas nedēļas pirms iebrukuma Ukrainā. „Māksla manā dzīvē ir jau ilgi, bet tikai nesen sāku savā darbībā meklēt dziļāku jēgu. Vēlējos, lai šis darbs pauž manas pārdomas, novērojumus par pasauli, cilvēkiem, dabu, dzīves ritējumu, cikliskumu.

Galvenais tēls un tā elements ir cilvēks – tas ir cilvēces atspoguļojums, ap to rit pasaules notikumi, laiks, daba. Augšā ir debesis jeb cerība, paradīze, viss svētais, bet apakšā zeme – tā ir auglīga, bet pa to staigā cilvēks, tāpēc tā nes ne tikai labo, bet arī ļauno,” skaidro autore. Diemžēl tā bijis visos laikos:  kaut kur uz pasaules valda elle. „Šobrīd elle ir manā dzimtenē Ukrainā, bet tur ir arī paradīze – labsirdīgi cilvēki ar skaistu dvēseli. Viņi ir drosmīgi, spēcīgi, tur ir auglīga, bagāta zeme. Laikam ejot, pasaulē viss atkārtojas – novērojams cikliskums. Tāpat kā saule katru dienu uzlec un noriet, tā arī pastāv diena un nakts, paradīze un elle, labais un ļaunais. To visu sevī spēj ietvert cilvēks,” saka māksliniece un norāda, ka darbam ir daudz slāņu un tāda arī bijusi sākotnējā ideja.


Jāatdzimst!

Mākslas darbs jau bijis iesākts, kad situācija Ukrainā saasinājusies. Kopā ar akadēmiju nolemts radīt kādu plakātu šiem notikumiem, un Marija par to priecājusies. Viņai tā ir iespēja vismaz kaut ko darīt, ieliekot tajā savas domas, bēdas, dusmas un cerību: „Protams, man uzreiz bija skaidrs, ka iesāktais darbs iecerētajam plakātam būs ļoti piemērots, tāpēc gleznu turpināju digitāli. Darbs bija jāpabeidz vienā dienā, tāpēc nepārtraukti sēdēju pie datora, klausījos ziņas un sazvanījos ar radiniekiem.”

Marija stāsta, ka darbam ir vairākas saturiskas atsauces. Attēlotais cilvēks vidū atgādina gan Jēzu kā glābēju, gan Botičelli gleznu Veneras dzimšana, gan Bībelē minēto pirmo sievieti Ievu. Nosaukums Atdzimšana nozīmē piedzimšanu no jauna: „Arī es ceru, ka mana tauta aizstāvēs patiesību, izcīnīs uzvaru un atdzims. Protams, tas nenotiks bez upuriem, bet cik daudz to vēl vajadzēs? Skatītājs redz puskailu sievieti, kaut gan centos attēlot vienlaikus gan sievieti, gan vīrieti, jo kara traģēdija skar ikvienu. Nejauši ir iznācis vairāk attēlot sievieti. Iespējams, tā ir neapzināta sevis pārnešana notiekošajā.” Kailās krūtis simbolizē atklātu, gaišu, brīvu dvēseli, kas, pēc mākslinieces domām, ir gan cilvēka spēcīgākais rīks, gan vājākā vieta, jo tur ir sirds, kas jūt sāpes.

„Es ceru, ka šis darbs neatstās cilvēkus vienaldzīgus un skatītājiem ar to veidosies kāds dialogs. Kāds – tas atkarīgs no katra paša, jo arī cilvēks veido pasauli ap sevi. Varbūt ne ārējos apstākļus, bet iekšējo pasauli noteikti,” uzskata Marija.