Laikraksts Kurzemnieks

Neizkāpjot no rāmjiem

Saprotot, ka telpas visām vajadzībām ir par šauru, arhitektu biroja lielākais izaicinājums ir paplašināt skatuvi un aizskatuvi, nepārkāpjot ēkas apjomu uz ielas pusi, kā arī pārbūvēt pagalmā esošās garāžas par labām mēģinājumu telpām, savienojot tās ar gaisa pāreju uz lielo ēku. Jau izsludinot projektu konkursu būvvaldes vadītāja, arhitekte Jana Jākobsone uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem aspektiem KKC pārbūvei ir tieši atbilstība Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas vadlīnijām: "Kuldīgas pieeja ir pēc iespējas izmantot esošās ēkas un apjomus, sakārtojot un piemērojot mūsdienu vajadzībām, tikai neizbēgamas nepieciešamības gadījumā būvējot kaut ko pilnīgi jaunu."

Vairāki Kuldīgas arhitekti ir pārliecināti, ka funkcionalitātes dēļ pieļaujamas arī atkāpes no stingrajiem saistošajiem apbūves noteikumiem. Piemēram, ka skatuves un aizskatuves paplašināšana uz pagalma rēķina, graujot sienu, lieki sadārdzina jau tā dārgo projektu. Tik ļoti vajadzīgo apeju skatuvei var gaumīgi veidot pa aklā, pret Alekšupīti pavērstā mūra ārpusi. Savukārt būvvalde šo mūri sauc par jūgendstila arhitektūras paraugu, uzskatot par neaizskaramu. Diskusijas ir arī par citiem risinājumiem, un tie arhitekti, kas no dalības konkursā atteikušies, neslēpj, ka viens no iemesliem ir "ne vienmēr pamatotās būvvaldes prasības".

Kur var, atgriezties pie sākotnējā

Darba grupas sanāksmes par projekta pilnveidošanu notiek regulāri, bet ir bijušas arī publiskās diskusijas. Pēdējā notika septembra beigās. Tajā SIA "MARK arhitekti" informēja par izstrādāto būvprojektu un atbildēja uz klausītāju jautājumiem.

"Projektēšanas mērķis ir pārveidot KKC ēku kompleksu, kurā ietilpst trīs ēkas un pagalms, tā uzlabojot tehnisko un funkcionālo stāvokli, vizuālo izskatu, izbūvējot papildu telpas, nodrošinot vides pieejamību, kā arī veicinot kultūras centra ēku pilnvērtīgu, mūsdienīgu un funkcionāli ērtu darbību," uzsvēra A. Eniņa.

Viņa pastāstīja, ka līdz 1936. gadam tagad apmestā nama fasāde bijusi no ķieģeļiem, kuri vēl aizvien saglabājušies zem apmetuma. Projektētāji iesaka nokalt fasādes apmetumu, atstājot tīru ķieģeli vietās, kuras gadu gaitā notikušajās KKC pārbūvēs nav skartas. Savukārt logailas, pilastrus un ugunsmūri atstāt apmestus un nokrāsot gaišākā tonī.

Stāstot par to, ko plānots mainīt katrā fasādē, arhitekte uzsvēra, ka uz Raiņa ielas pusi tā būtu logu forma un ieejas durvis, maksimāli atgriežoties pie pirmā arhitekta Aleksandra Vanaga stila. Virsskatuves, skatuves un zāles apjomu iecerēts pārvirzīt uz pagalma pusi, demontējot pagalma sienu. Pie šī risinājuma vēl tiek strādāts. Pagalmā tagadējām garāžām jeb staļļa mājai, kur paredzētas mēģinājumu telpas, tiktu atjaunots otrais stāvs. No L. Paegles ielas puses virs iebrauktuves pagalmā pavērtos pāreja uz lielo māju, veidota, imitējot tradicionālo malkas šķūņu otro stāvu.

Pret to iebildes ir būvvaldei, kas uzsver – Kuldīgas pilsētvidē nav līdzīga analoga. A. Eniņa uzskata, ka būvvaldes prasība meklēt analogu ir visai utopiska.

Runājot par KKC galvenās ēkas iekštelpām, A. Eniņa skaidroja, ka, ieklausoties darbinieku vēlmēs, atteikušies no sākotnējās idejas pārcelt labi funkcionējošu kinozāli. Toties plānots paplašināt garderobi, pārvietot tualetes, veidot jaunu mazo zāli, foajē izbūvēt kafejnīcu. Par to, kur būs kases, vēl tiekot domāts. Pagalma ēkā iecerētas telpas administrācijai un tērpu uzglabāšanas specifikai atbilstošas noliktavas.

Jautājumu daudz

Iedzīvotāji, uzklausot arhitektus, satraucās, vai tiek domāts par akustiku zālē pēc pārbūves un skaņas izolāciju uz āru. Esot pieredze, ka apkārtējo māju iedzīvotāji nevar mierīgi gulēt, ja koncertā vai ballē tiek uzlikti basi. Neapmierinātība tika izteikta arī par galvenās ieejas durvju izskatu, kas esot pretrunā sākotnējai A. Vanaga iecerei. Kuldīdznieki satraucās, vai pēc gaisa pārejas izbūves būs iespējams iebraukt pagalmā smagajam transportam ar dekorācijām. Atbilde bija, ka 10 m augstas mašīnas cauri tiktu. Lai gan KKC saime savos izteikumos par projektu ir atturīga, direktore Inta Burnevica atzinīgi novērtēja ideju uz teātra izrādēm un koncertiem lielo zāli transformēt ar krēsliem uz paaugstinājumiem, pēc tam pat atrodot tiem vietu, lai nu jau uz līdzenas vietas varētu notikt korporatīvie pasākumi. Viņa arī atzina, ka gaisa pāreja ir ļoti vajadzīga, lai cilvēkiem pēc mēģinājumiem nebūtu jādodas uz galveno ēku pa atklātu pagalmu.

Par interjeru jautāta, A. Eniņa solīja, ka atsauces uz jūgendstilu būšot, bet netikšot taisīta parodija.

Viņa atzina, ka arī ēkas ārpusē pilnā apjomā jūgendstils nekad nav bijis, jo tā lipināta kopā pa gabaliņam. Uz to KKC projektu vadītāja Krista Karlsone bilda, ka šeit sanāk labs stāsts par Kuldīgas arhitektūras mainīgumu jau no seniem laikiem: ja kaut kas bijis par šauru, traucējis attīstībai, tad piebūvēts klāt. Tāpēc, viņasprāt, arī šis projekts varētu būt labs solis attīstības virzienā.

 

UZZIŅAI. Tagadējo KKC ēku kā Sadraudzīgās biedrības namu 1908. gadā sāka projektēt arhitekts Aleksandrs Vanags, nacionālā romantisma attīstītājs Latvijā, kura jūgendstilā radītie vairāk nekā 100 nami atrodami arī Rīgā, piemēram, tautā zināmā Stūra māja. Ēku Kuldīgā cēla biedri par saviem līdzekļiem. Jau to projektējot, tapis skaidrs, ka nams visām vajadzībām būs par šauru, tādēļ uz Alekšupītes pusi piepirkts vēl viens zemesgabals, bet 1915. gadā projekts papildināts. 1922. gadā ēkas būvniecība bija pabeigta, iekārtojot tam brīdim labāko skatuvi un zāli.

No centra pārbūves projekta izstrādes atteicās daudzi vietējie arhitekti, zinot būvvaldes stingro nostāju vēsturiskās apbūves saglabāšanā.


Strīdīgā gaisa pāreja, kas KKC funkcionālai darbībai ir ļoti nepieciešama, bet būvvaldei nešķiet īsti pieņemama.