Laikraksts Kurzemnieks

Pagātnes un tagadnes "radošanās"

Kurzemes cimdu izstādes atklāšana bija Druvas kultūras namā notikušā VIII Kurzemes rokdarbnieku salidojuma galvenais notikums, turklāt intriģējošs – dalībnieces kāroja redzēt, vai viņu adījumi iekļauti ievērojamāko paraugu izlasē un apceļos Kurzemi.

Cimdus vērtēja Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete, Tautas lietišķās mākslas studijas "Saldus" vadītāja Agrita Rimkus un tekstilmāksliniece Baiba Rītere no Saldus pagasta. Viņas kopīgā ceļojumā palaida gan etnogrāfiskus cimdus, gan mūsdienu tehnikās un materiālos realizētus oriģināldarbus. Žūrija radīja kolekciju, kas sniedz ieskatu latviešu rokdarbnieču gaumē, izdomā, radīšanas azartā, tehniskajā varēšanā, viņu zināšanās un attieksmē pret kultūras mantojumu.

Ne par kripatu bālāki nebija izlasē neiekļautie rokdarbi, tāpēc Z. Vārpiņa izlēma saietu kuplināt ar vēl vienu izstādi. Tās krāšņums ne vien cimdos, bet arī rakstainās zeķēs, gaumīgi raibās segās, tamborētā un adītā apģērbā un aksesuāros, rotaļlietās…

Neprofesionālam vērtētājam tauste palīdz atšķirt izcilu rokdarbu no laba, savukārt par etnogrāfisku pērli visbiežāk kļūst muzeju fondos glabātu cimdu paraugu vai to fragmentu precīzi atdarinājumi.

Vairākām meistarēm jautāju, cik daudz jaunrades pieļaujams etnogrāfiskā adījumā, lai tradīcija "neapvainotos"? Viņas iedrošina miksēt pēc sirds patikas, jo etnogrāfisks cimdu pāris arī ir autordarbs, tādēļ drīkst būt individuāli risinājumi. No bezgaumības palīdz izvairīties adītājas zināšanas, pietāte pret tradīciju, viņas iedzimtā gaume un izkopta skaistuma izjūta. Dažas adītājas atzina, ka viņām gadījies arī trāpīt šķērsām ar tradīcijas un mūsdienu "saradošanu", taču pašapzinīgai amata pratējai katra neveiksme ir laba mācība.

L. M. Ģibiete mudināja saieta dalībnieces iekļaut etnogrāfiskus elementus modernos tekstila un dizaina darbos, jo šajā virzienā Latvijā vēl daudz darāmā. Viņas stingra pārliecība: katram nav jāvalkā tautastērps, taču ikviens apģērbs ir piemērots etnogrāfiskiem elementiem. Šāda nostāja rada daudz sarežģījumu, taču uzdevums kopumā ir interesants, latvietēm pa spēkam.


Trīs uzdevumi

Izstādes atklāšanā Kapelleru namā Druvas amatnieku centra vadītāja pauda gandarījumu, ka sasniegti visi ceļojošajai kolekcijai izvirzītie mērķi. Tā palīdz saglabāt rakstaino cimdu adīšanas tradīciju – to apliecina vairāki izcili etnogrāfijas paraugi. Saņemtie darbi rada pārliecību, ka izpildīts arī otrs uzdevums, – ir noturēts rokdarbnieču azarts saglabāt savu meistarību un patiku pret jaunradi.

"Mūsu cimdu izstādes trešais uzdevums bija piesaistīt jaunus dalībniekus un popularizēt amatu. Arī tas ir izpildīts, jo Druvas amatnieku centra cimdu adīšanas darbnīcai jau pieteicies viens kolektīvs un vairāki individuāli adītāji. Pagājušajā ziemā cimdu adīšana bija pieklususi, jo šķita, ka Latvijas simtgades gaidās visi līdz apnikumam "izadījās" rakstainus cimdus. Izskanēja valstisks aicinājums adīt zeķes un vēl šo to, taču šogad jūtam, ka atkal jāatgriežas pie cimdiem, – kamēr Latvijā būs ziemas, tikmēr tie būs vajadzīgi," priecājās cildinātā cimdu adītāja Z. Vārpiņa.

Rokdarbnieku saietu apmeklēja arī Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Viņu aizkustināja tikšanās mērogs, jo izstādei darbus iesniedza un Druvā ieradās arī rīdzinieces, vidzemnieces un zemgalietes, pavisam 68 kolektīvi un individuālas rokdarbnieces. "Latvijā nav nekā, kas līdzinātos Kurzemes rokdarbnieku saietam, un šodien Druvā, šķiet, brīvībā ticis liels bišu spiets. Te ir tāda rosība! Manuprāt, visvērtīgākā būs pieredzes apmaiņa. Cilvēki šo tikšanos gaida, tai gatavojas. Esmu pārliecināta, ka saiets ceļ kurzemnieču kopējo izglītības līmeni, tehnisko un māksliniecisko varēšanu," piebilda eksperte.

Saieta tālākās viešņas bija no Gulbenes novada Lizuma. Amatnieku kopas "Laipas" vadītāju Līgu Ozoliņu interesēja Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijas "Liepava" vadītājas Smaidas Rubezes pieredze rokdarbu ekspozīcijas veidošanā. "Vajadzīgas nopietnas zināšanas, lai saprastu, kā labāk parādīt rokdarbus. Neder, ja visu saliek vienā rindā vai pēc kārtas," sacīja L. Ozoliņa.

S. Rubezes ieskatā izstāžu veidotājs jeb kurators ir režisors, viņš rada izstādi pēc tiem pašiem nosacījumiem, kas būtiski ikviena jaundarba tapšanā. Māksliniece uzsvēra, ka līdz oriģinalitātei aizved spēja veiksmīgi atrisināt katru uzdevumu, nevis impulsīvi lēmumi. Viņa aicināja ar pietāti uztvert katru nejaušību, kas rodas izstādes tapšanas procesā, jo tā mēdz ieceres aizvirzīt pa negaidītiem ceļiem.


Cimdu pieteikums

Ģibuļu pagasta Spāres muižas tautas lietišķās mākslas kolektīva "Nāmetiņš" vadītāja un tautas daiļamata meistare Māra Mertena atklāja, ka rokdarbnieču saiets ir lieliska ideju krātuve. Viņa zināšanas par cimdiem ieguvusi no Talsu pusē leģendārām daiļamata meistarēm Maigas Trukmanes un Ilgas Madres, kā arī no spārenieces Mirdzas Strazdiņas.

"Pateicoties savām trim darbaudzinātājām, drīkstu izteikties par rokdarbiem. Kolektīvā cenšamies ievērot etnogrāfiju (to prasa daudzu izstāžu rīkotāji) un arī tikt līdzi laikam," stāstīja "Nāmetiņa" vadītāja un piebilda, ka etnogrāfija nopietni pārbauda pat pieredzējušas adītājas. Vēl viņa dalījās savos novērojumos, ka etnogrāfiskus cimdus iecienījuši jauni vīrieši. Talseniece domā, ka interesi izraisīja Latvijas valsts lielā jubileja. M. Mertena par muzejos saglabātiem Talsu cimdu paraugiem saka: "Tie ir krāšņi, pretstats Vidzemei raksturīgajiem zemes toņiem."

Mūsu sarunu pārtrauca kādas rokdarbnieces jautājums M. Mertenai: "Vai anketu izpildīji?" Jautātāju interesēja, vai Spāres muižas rokdarbnieces atbalsta tautastērpu centra "Senā klēts" speciālistes Ziedītes Muzes nodomu gatavot pieteikumu nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, ko iesniegt Latvijas Nacionālajā kultūras centrā. Viņa ierosina etnogrāfiskos cimdus ierindot starp 19 citām unikālām latviešu tradīcijām, tādām kā nēģu ķeršana, knipelēšana, Rucavas, suitu un lībiešu kultūrtelpa u.c.

 

Kurzemes ceļojošā cimdu izstāde pirmos soļus spēra Saldus novada Saldus pagastā, tādēļ tās stendi darināti bišu kāres formā – lai sasaucas ar Saldus nosaukumu.


Zinta Vārpiņa (no labās) kļuva par Kurzemes rokdarbnieku saieta namamāti.


Izstādē katra adīšanas lietpratēja atrāda savus amata knifus, tāpēc no šīs ekspozīcijas ikviens var arī ko jaunu iemācīties.