Laikraksts Kurzemnieks

Pati sev saimniece

Irita Kalēja iepriekš bija Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas projektu vadītāja, Melngaiļskolas bigbenda un organizācijas "Liepaja Lake Music" pārstāve, bet nu viņai vienas aktivitātes nomainījušas citas.


Irita Kalēja kādā no "Liepaja Lake Music" pasākumiem vienā laivā ar apmeklētājiem un Makšķernieku namiņa īpašnieku – Nauri Vecpili.
Foto no Iritas Kalējas arhīva

Viņa atzīst, ka tagad tiešām sācies jauns un aktīvs radošās dzīves posms: "Mēs ļoti cītīgi ar jaunajiem projektiem strādājam jau no februāra, tas, ka martā iestājās krīze, neko īpaši nemainīja. Apstājās vienīgi publiskā darbība. Rakstījām daudz un dažādus projektus, man pat šodien jāaizstāv vēl kāda jaunuma prezentācija," tiekoties pastāsta I. Kalēja. Viņa stāsta, ka "Liepaja Lake Music" koncerti šogad noteikti notiks, lai gan to koncepcija izvērsta citādāk: uz skatuves pieaicinātas tikai lielas un labi atpazīstamas grupas, mākslinieki. Šāds lēmums pieņemts, jo iepriekšējos gados gūtā pieredze parādīja, ka labi zināmu mākslinieku koncerti ir pieprasītāki. Atšķirība būšot tāda, ka notiks viens koncerts nedēļā, toties vērienīgāks un nozīmīgāks.

Tomēr gatavošanās "Liepaja Lake Music" sezonai nav vienīgais, kas šobrīd nodarbina Iritas prātu. Tūlīt jau esot jāieraksta jaunās muzikālās apvienības "Liepaja Music Orchestra" mūzikas klips, kuram Ralfs Eilands uzrakstījis mūziku, Jānis Ivuškāns – aranžiju. Tāpat jauniešu iniciatīvu projektu konkursam iesniegti divi pieteikumi: viens būs sadarbībā ar Liepājas Valsts tehnikumu, otrs – ar Priekules vidusskolu. Irita plāno arī 25. jūlija pasākumu "Get up let's groove" Juliannas pagalmā, ko atbalstījusi Liepājas Kultūras pārvalde. Tajā plānots savā interpretācijā pasniegt visdažādākos mūzikas stilus, kas iecienīti pasaulē – fanks, regejs, džezs, grūvs, pops. Tiks pieaicināti arī tetovētāji, un  būs iespēja nogaršot kaut ko no street food. "Juliannas pagalms šobrīd ir viena no aktīvākajām Liepājas kultūrvietām. Arī mums tur ir telpas, mēs tās esam ļoti iemīlējuši, tur ir tik dzīva un radoša atmosfēra," priecājas I. Kalēja.

Bet kā centrālais projekts Iritai pašlaik ir iniciatīva "Kultūru VAIG?!?". Viņa stāsta, ka līdz šādam nosaukumam vienā nakts diskusijā kopā ar kolēģiem Ievu Dzintari un Jāni Ivuškānu nonākuši, atvasinot visiem zināmo saukli "Maisiņš vaig?". "Daudz nācies sastapties ar to, ka sabiedrība, arī valdības līmenī, īsti neizprot, kā notiek kultūras procesi, cik nenormāli liels cilvēkresurss tajā iesaistās. Tas nav tikai dziedātājs vai mūziķis, tā ir vesela industrija. Nē, mēs nesakām, ka mums kaut kas ir slikti, mēs vienkārši vēlamies veikt šādu izglītojošu kampaņu," skaidro I. Kalēja. Kā vēl viens izglītojošais pasākumu cikls plānots Maras un Kabiles muižās – tie būs seši koncerti ar nosaukumu "MARKABE".

"Jāsaka godīgi, šobrīd piedzīvoju tādu radošo uzrāvienu. Man ir laba komanda, brīnišķīgi kolēģi: Ieva, Jānis, Mārtiņš Zālīte. Rodas idejas, kas spridzina. Savā ziņā tas, ka šobrīd strādāju privātajā jomā, dod gan milzīgu radošo brīvību, gan uzliek lielāku atbildību. Pats sev esi saimnieks, ja kļūdies – pats esi vainīgs, ja kaut ko sasniedz – tad tas ir tikai tavs nopelns," pārdomās par jauno dzīves posmu dalās I. Kalēja.
__________________________________________________________________________________________________
 

Bez kosmētikas maciņa ārā iet nevar

Aktrise Ilze Jura pēc desmit gadus ilga darba Liepājas teātrī privātu apsvērumu dēļ no teātra aizgāja. Bet arī viņa apgalvo, ka tad ieraudzījusi dažādas jaunas iespējas, kur sevi pierādīt un apliecināt. "Piemēram, kino pasaule tagad man ir pieejamāka, nekā tas bija iepriekš. Varu doties uz kastingiem, piedāvāt producentiem savus video un foto ar cerību, ka mans tēls derēs lomai. Strādājot teātrī, man tam visam neatlika laika," paskaidro aktrise.

Pašlaik I. Jura sadarbojas ar Liepājas Leļļu teātri, kur nu jau bijusi redzama uz skatuves izrādē "Ucipuci meklē mājas". "Tā man ir jauna pieredze, par kuru esmu ļoti priecīga. Tur man ļauts uz skatuves dziedāt, dejot, spēlēt visas 40 minūtes, bez pārtraukumiem. Mierīgi aizeju, sagrimējos, sagatavojos iekšēji, uzpošu ķermeni lomai. Nospēlēju un jūtos padarījusi labu un lielu darbu. Nav tādu pārrāvumu kā lielajā teātrī. Man patīk iespēja būt uz skatuves nepārtraukti." No jūlija I. Jura Leļļu teātrī sāks darbu kā štata aktrise.

"Kamēr plosījās vīruss, viss bija mazliet pierimis, bet pirms pāris dienām vēl biju uz kastingu kino, tagad gaidu atbildi. Esmu filmējusies arī pie brāļiem Ābelēm. Šīs izmaiņas man vienkārši atļauj vairāk paņemt kādu papildu darbu. Teātrī strādājot, ne reizi vien nācās haltūriņas atteikt, jo tu vienkārši esi pārāk noguris. Ja ir ģimene, bērns, mājas un viss kopā, ir jāatrod laiks arī atpūtai. Tās man pietrūka, nevarēju enerģētiski atjaunoties," stāsta aktrise. Tomēr darbu teātrī viņa mīlot no sirds, šis vienkārši esot tāds posms. I. Jura pieļauj, ka pēc kādiem astoņiem deviņiem gadiem, kad atvase paaugsies un privātās lietas sakārtosies, viņa labprāt teātrī atgriezīsies, ja vien tas vēl būs abpusēji aktuāli.

Vēl I. Jurai jauns pavērsiens dzīvē ir pavisam nesen iegūtais maģistra grāds pedagoģijā Liepājas Universitātē. Turpmāk viņa pasniegs arī drāmas mācību tiem pedagogiem, kuri mācās par sākumskolas skolotājiem. Latviešu valoda, literatūra un kultoroloģija ir tas ceļš, kuru I. Jura apsvērtu iet un attīstīt arī nākotnē. "Tagad gan tās dienas iet ļoti neparedzami. Aizbraucu paciemoties pie radiem uz Vecumniekiem, te pēkšņi zvans no Rīgas – aicina uz kastingu. Neko, saorganizēju, kas pieskatīs bērnu, sataisos, noskaidroju, ar kuru autobusu līdz turienei veiksmīgāk var aizbraukt, un esmu ceļā. Šis posms ir tāds, kad bez kosmētikas maka nevar iziet no mājas, nevar zināt, kad nāks jauns izaicinājums," smaida I. Jura.


Pirmā loma Liepājas Leļļu teātrī aktrisei nu jau ir aizvadīta uzvedumā "Ucipuci meklē mājas". Attēlā Ilze Jura kopā ar skatuves partneri Pēteri Lapiņu.
Foto no Liepājas Leļļu teātra arhīva
_____________________________________________________________________________________________


Izgājis visus sērotāja elles lokus

Kuldīdznieka Jurģa Spulenieka vārdu plašāka sabiedrība iepazina laikā, kad jaunais aktieris uzsāka savu karjeru Latvijas Nacionālajā teātrī.

Šobrīd Jurģa ikdienu aizņem maģistra studijas humanitārajās zinātnēs – audiovizuālajā un skatuves mākslā Latvijas Kultūras akadēmijā. "Būtībā šajā kursā vienā katlā salikti dažādu nozaru pārstāvji – dramaturgi, teātra un kino režisori, operatori, līdz ar to kādā brīdī mēs mēģinām nojaukt disciplinārās robežas, lai iegūtu kādu papildu komunikāciju, kas citos mācību veidos nebūtu pieejama," skaidro J. Spulenieks. Lai arī lielākais mērķis šo studiju finiša taisnē J. Spuleniekam esot izmēģināt savus spēkus teātra režijā, vilkme kāpt uz skatuves nekur nav pazudusi, lai arī Nacionālais teātris no viņa izlēmis šķirties.

"Tā tomēr ir mana pirmā profesija, un, neskatoties uz situāciju, esmu gatavs kāpt uz skatuves un darīt savu pamatdarbu. No Nacionālā teātra skatuves neaizgāju brīvprātīgi, tā sanāca pēdējos mēnešos radušās situācijas dēļ, ka tika samazināts štats. Paliku tur kā ārštata aktieris. Lai arī pārdzīvoju, nekādā ziņā neesmu aizvainots no teātra vadības puses, viņi vienkārši nodarbojās ar krīzes menedžmentu. Manī neizpratni raisa vienīgi Kultūras ministrijas pozīcija. Ja par aizsargmehānismiem sāk runāt tikai tajā laikā, kad ārkārtas stāvoklis būtībā ir beidzies, man rodas jautājums – kāpēc reakcija ir tik novēlota? Vai ministrijā nav cilvēku, kuri pārzinātu šo nozari? Protams, teātris ir plūstoša nozare, tomēr šajā krīzes brīdī vajadzēja atrast līdzekļus, ko iepludināt kultūras jomā. Ja pārzina kultūras sfēras darbinieku algas, būtu jāsaprot, ka tā nauda nemaz nav tik liela. Tas liek aizdomāties, vai valstij šāda nozare vispār ir vajadzīga? Jā, man tā ir traģēdija, un, piedzīvojot to visu, esmu izgājis visus sērotāja elles lokus, tomēr apzinos, ka tas nav stāsts tikai par mani, tas ir stāsts par visu kultūras nozari."

Jurģis novērojis, ka kultūras telpā šobrīd notiek lielas izmaiņas: Jaunais Rīgas teātris pārorientējies uz seriāla filmēšanu, Latvijas Nacionālais teātris atklājis jaunu spēles laukumu e-teātri "Baltais kubs". "Tas iezīmē plašāku bildi, jo būtībā šie kultūras fenomeni, kas tiek radīti, vairs nav nosaucami par teātri. Runa ir par cita veida mediju. Akadēmiķiem būtu jādefinē, kas tas īsti ir, lai cilvēkiem būtu skaidrs, jo neviena elementārā teātra definīcija tam vairs neatbilst. Teātrī nepieciešama klātesamība," pārdomās dalās aktieris.

Pārmaiņu laikā viņš spēkus izmēģina arī pedagoģijā, jo šogad sācis strādāt Rīgas Horeogrāfijas skolā par 1. kursa aktiermeistarības pasniedzēju. Tāpat viņš gatavs arī jauniem izaicinājumiem kino jomā. Daži projekti esot padomā, tomēr jānogaida, kāda būs tālākā situācija kultūras jomā. "Neziņa, kas šobrīd valda, ir tā, kas buksē attīstību," piebilst J. Spulenieks.


Kuldīdznieks Jurģis Spulenieks Latvijas Nacionālā teātra uzvedumā "Visas manas vājības ir tavas lūpas".
Foto no Latvijas Nacionālā teātra arhīva