Laikraksts Kurzemnieks

Kurzemnieks jau rakstījis, ka pērnā gada beigās viņi specoperācijā Kuldīgā arestēti un ir izdoti tiesāšanai ASV. Šajā rakstā izklāstām notikušo sīkāk, kā arī esam aptaujājuši cilvēkus, kuri abus kuldīdzniekus labi pazinuši. Visi nevēlējās runāt atklāti, nosaucot vārdu, bet vairāki, paužot bažas par savu drošību, atteicās runāt vispār.


„IENESĪGĀ AVANTŪRA IR GALĀ”

Februāra vidū Ņujorkas dienvidu apgabala prokurora Džefrija Bermana birojs izplatīja paziņojumu par desmit cilvēkiem, kuri aizturēti starptautiskā operācijā un kuriem inkriminēta bankas pārskaitījumu izkrāpšana un naudas atmazgāšana.


Arestē četrās valstīs

2. decembrī Ņujorkas rajonā Kvīnsā arestēti Jānis Berns, Raitis Grigorjevs, Agris Petrovs un Valters Volksons, kuriem apsūdzība tiesā nolasīta 3. decembrī. 21. decembrī Amerikā apsūdzēti I.Pirins un M.Apškalns (aizturēti Latvijā), 4. februārī – Sergejs Logins (Rīgā) un Diāna Maksimoviča (Viļņā), bet Vladislavs Zapoļskis Viļņā un Pāvels Berncs Somijā, Helsinkos, tobrīd izdošanu vēl gaidīja. Prokurora ziņojumā arī atgādināts, ka apsūdzētie uzskatāmi par nevainīgiem, kamēr vaina nav pierādīta. Lietu skatīs ASV apgabala tiesnesis Džese Metjū Fūrmans.


„Izsūknē nelikumīgu peļņu”

Saskaņā ar apsūdzībām vismaz no 2016. gada janvāra līdz 2018. gada decembrim darbojies krāpniecisks tīkls:

sazvērnieki internetā uzdevušies par dārgu auto tirgotājiem un kolekcionāriem. Kad upuri atsaukušies reklāmai un vienojušies par maksu, tostarp par avansu un piegādes izdevumiem, viņiem teikts, ka nauda jāpārskaita transporta firmām, kas pirkumu atgādās. Patiesībā tie bijuši pašu krāpnieku dibināti viltus uzņēmumi, kuru konti pēc tam iztukšoti. Vairāku banku filiālēs nauda bieži izņemta jau tai pašā dienā, kad cietušais to ieskaitījis. Tas darīts vairākās reizēs un tādās summās, kas, kā cerējuši krāpnieki, neradīs finanšu iestāžu aizdomas. Nelikumīgi iegūtie līdzekļi izsūtīti uz tām valstīm, no kurām nāk apsūdzētie un viņu daudzie līdzzinātāji, teikts prokurora paziņojumā.

Par cietušajiem atzītas kā ASV privātpersonas, tā bankas. Izsludināta vēl citu krāpšanas upuru pieteikšanās. Daudzi naudu neatgūs, bet dažiem vēl ilgi būs jāmaksā aizņēmums par neesošu mantu. „Ticot, ka norēķinās par retām automašīnām, cietušie milzu summas nosūtīja viltus transporta firmām, kas bija tikai līdzeklis, kā izsūknēt nelikumīgu peļņu. Bet, pateicoties likumsargiem Ņujorkā, Latvijā, Lietuvā un Somijā, ienesīgā avantūra ir galā,” sacījis Dž.Bermans. Divu gadu operācijā no ASV puses iesaistījies Federālais izmeklēšanas birojs (FIB), muitas un robežu kontrole un Ņujorkas policija.

 --------------------------------------



PĀRDOD TUKŠU GAISU UN IZTĪRA KONTUS

Krāpnieku izveidoto shēmu smalki atklāj apsūdzības.

 
Pieviļ ar neīstām mājaslapām

Izmeklēšanā iesaistītais FIB speciālais aģents ziņo, ka Amerikā un citās valstīs šī grupa darbojusies vismaz kopš 2015. gada. Lai it kā tirgotu automašīnas, motociklus, laivas un lauksaimniecības tehniku, radītas viltus mājaslapas, kurās izmantots īstu šīs nozares uzņēmumu nosaukums un ziņas par īpašniekiem, bet pievienots cits telefona numurs un e-pasts. Reklāmas ieliktas arī vietnēs Craigslist un eBay. Pircējiem nosūtīts rēķins un pārdošanas līgums, bet, tikko nauda ienāk viltus transporta uzņēmuma kontā, tirgotāji pārtrauc ar viņiem jebkādus sakarus un mājaslapas dzēš. Nauda no kontiem nekavējoties tiek izņemta, daļa izdalīta uz rokas, daļa pārskaitīta uz bankām Ņujorkā, daļa – uz Latviju, Lietuvu utt., izmantojot ātros pārvedumus, piem., Money Gram.

Daudzpakāpju hierarhija

Runājot FIB aģenta vārdiem, lomas bija sadalītas vairākās pakāpēs.

Viszemākie līdzzinātāji parasti bankā atvēra uzņēmuma kontu un noņēma naudu. Treneri zināja par pircējiem un to, kad nauda ienākusi, informēja pilienus un bieži gāja tiem līdzi, lai no konta noņemto summu ārpus bankas uzreiz savāktu, nelielu daļu atstājot tiem, kuri to izņēma. Savukārt treneri bija tiešā saziņā ar menedžeriem un citiem sazvērestības vadītājiem.


Līdzzinātājs nr.1

Svarīgi pierādījumi iegūti arestā Kuldīgā – vienam apsūdzētajam, kurš dokumentā nav minēts vārdā, bet ir nosaukts par līdzzinātāju nr.1, policija konfiscējusi mobilo telefonu. Atklājies, ka konspiratori sazinājās lietotnē ICQ. Šis kuldīdznieks pratināšanā atzinis, ka viņam bijuši dažādi uzdevumi, tostarp pašam no bankām izņemt naudu, informēt citus, savākt naudu arī no tiem un nodot pārējiem gan Amerikā, gan ārpus tās.

FIB aģents uzskata, ka līdzzinātājs nr.1 sadarbojies ar līdzzinātāju nr.2 jeb treneri, bet tas savukārt strādājis ar tiem, kuri shēmā ir zemāk. Pirmais numurs otro arī instruējis, kas jāsaka, „kad viņi prasīs par naudu”. Pilieniem, kurus bankas darbinieki iztaujās par naudas izcelsmi un izņemšanas nolūku, tas jāzina un arī jāatbild, ka tie grib pirkt laivu, taču pārdevējs pieņem tikai skaidru naudu.

 
Griežas simtiem tūkstošu

Pērn decembrī četri naudas izņēmēji Džona Kenedija lidostā Ņujorkā arestēti, pirms viņi atstāja valsti. Un tikai daži piemēri dažās novembra dienās raksturo milzīgās summas, kādas izkrāptas ASV iedzīvotājiem dažādos štatos.

Tā Jāņa Berna uzņēmums JNBR Services Inc. it kā par automašīnu Tesla saņēmis 78 000 dolāru, par Porsche – 30 000. Kopā 108 tūkstošus. Viņš atzinies, ka par šo pakalpojumu samaksāti desmit tūkstoši, un aresta laikā pie viņa atrasts ap 7000 dolāru skaidrā naudā. Raita Grigorjeva uzņēmuma Raits Laines Inc. kontā ieskaitīti 92 000 dolāru: 78 000 par Teslu un 14 000 par lauksaimniecības iekārtu. Aresta brīdī viņš atzinis, ka saņēmis desmit tūkstošus, bet skaidrā naudā atrasti četri. Agra Petrova uzņēmums PTRVS Laines Inc. it kā par auto Mercedes Benz saņēmis 55 000, bet pie paša atrasts ap 4000 dolāriem. Savukārt Valtera Volksona firma VLTS Line Inc. neesošu motociklu pārdevusi par 17 tūkstošiem, pie viņa atrasti pieci. Bet izmeklētājiem skaidrojis, ka parasti bankā izņem desmit tūkstošus un pats dabū vienu.

Arī par t.s. līdzzinātāju nr.1 no Kuldīgas apsūdzībās sacīts, ka ASV viņš bijis divreiz 2016. gadā (no janvāra līdz marta sākumam un vēlreiz martā), kā arī 2017. gadā (no janvāra līdz februārim). Pirmajā reizē 2016. gada 14. janvārī reģistrējis uzņēmumu. Pēc tam trijās bankās Ņujorkas centrā Manhetenā atvēris šī uzņēmuma kontus un pēc naudas ienākšanas nekavējoties to noņēmis – kopā vismaz 98,5 tūkstošus dolāru. FIB izmeklētājs pārliecināts: ja ne viss, tad ļoti daudz no tā iegūts, izkrāpjot labticīgajiem pircējiem.


Viss vēl nav pateikts

Apsūdzībās, kas izvirzītas konkrēti kuldīdzniekiem, teikts, ka M.Apškalns 2016. gada 20. janvārī Manhetenā t.s. čaulas uzņēmuma vārdā atvēris bankas kontu, bet 3. februārī izņēmis naudu. To pašu tur 1. februārī izdarījis I.Pirins, naudu noņemot 29. februārī. Summas nav nosauktas.

FIB pārstāvis norādījis, ka publiskotajos dokumentos nav minēti visi fakti, kādi izmeklēšanā noskaidroti. Plašās shēmas darbību apliecinot gan sadarbība ar ASV Iekšzemes drošības dienestu, muitas un robežu kontroli un policiju, gan banku informācija, gan cietušo un apsūdzēto liecības, gan lietiskie pierādījumi. Daudz atklājot paši apcietinātie – cerībā, ka tā sev būtiski samazinās sodu.

 
Sakritība vai ne, bet internetā joprojām redzams, ka 2016. gada 14. janvārī (dažas dienas pirms kāda bankas konta atvēršanas) kuldīdznieks Mārtiņš Apškalns Ņujorkā reģistrējis uzņēmumu Kasis Corp – bez adreses, e-pasta un telefona.


 

------------------------------------

KOMENTĒ LATVIJAS LIKUMSARGI

 

Iesaistās policija, prokuratūra un tiesa

Valsts policija apstiprina, ka dalība operācijā sākta pēc Amerikas kolēģu lūguma.

Tā bijusi kārtējā sadarbība starp ASV un Latvijas tiesībsargājošajām un tiesu varas iestādēm, kas sekmīgi beigusies ar aizturēšanu un izdošanu. Aizdomās turētie un viņu dzīvesvieta noskaidrota jau pagājušā gada vidū. Līdztekus pārbaudēm Latvijā tās notikušas citās valstīs, un, tiklīdz visās radušies piemēroti apstākļi, rīkots arests. Decembrī Kuldīgā tajā iesaistīti Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki no starptautiskās sadarbības pārvaldes un kriminālizmeklēšanas pārvaldes, kā arī VP pretterorisma vienība Omega.

Par pilsoņu izdošanu citām valstīm lemj Ģenerālprokuratūra. Tā organizē tiesas sēdes, lai tiesa nosaka izdošanas apcietinājumu, un tad pieņem lēmumu izdot. Tā kā šajā gadījumā tas netika pārsūdzēts, Ģenerālprokuratūra uzdeva VP starptautiskās sadarbības pārvaldei organizēt to, ka aizturētie tiek nodoti ASV konvojam. Par pārvešanu maksā pieprasītājvalsts. Ja konvoju uz ārvalstīm organizē Latvija, tad ceļa un uzturēšanās izdevumi tiek segti no policijas budžeta, informē VP sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Gžibovska.


Cilvēkiem nav jādzīvo bailēs

 
Jautāts, vai ASV izdotie kuldīdznieki agrāk bijuši policijas redzeslokā, Kuldīgas iecirkņa priekšnieks Normunds Aleckis saka: „Nevaru šobrīd komentēt par tiem mūsu iedzīvotājiem, kuri nonākuši ASV jurisdikcijā.”

Bet pēdējos piecos gados, kopš N.Aleckis esot amatā, sūdzības par šiem cilvēkiem neesot ienākušas. „Ar noziedzīgu darbību strādājam, situāciju visu laiku pētām, un daudz no tā, ko darām iekšienē, kādus līdzekļus izmantojam, sabiedrībai nedarām zināmu, kamēr darbs ir procesā, jo tas var kaitēt policijai, lai mērķi sasniegtu līdz galam. Vajadzīgs liels darbs, lai noziedzīgus nodarījumus atklātu, bet pēdējā laikā Kuldīgas iecirknī ļoti daudz ieguldīts tieši noziegumu novēršanā, lai noziedzības līmeni samazinātu.”

No likumpārkāpumu viedokļa raksturojot gaisotni Kuldīgā, tostarp bāros u.c. populārās atpūtas vietās, N.Aleckis atgādina, ka noziedzīgi nodarījumi notiek katrā pilsētā un Kuldīga nav izņēmums. „Bet es neteiktu, ka situācija te ir ļoti kritiska. Noziedzības līmenis samazinājies, un mēs ļoti strādājam, lai cilvēki justos droši. Ir vietas pilsētā – tie ir bāri, tā ir Klondaika –, kur pulcējas tāds kontingents, kam patīk naktīs atpūsties, un šos objektus esam iekļāvuši patrulēšanas maršrutos. Jo visur klāt būt nevaram un visu pēc labākās gribas zināt nevaram.” Tāpēc noteikti vajadzīgs sabiedrības atbalsts, uzsver N.Aleckis.

Jautāts, vai ir pamats bažām, ka arī par abiem minētajiem cilvēkiem daudzi baidās izteikties atklāti, policijas priekšnieks saka: „Tas nav normāli, ja cilvēkiem jābaidās. Attiecībā uz aizturēto kaimiņiem jāsaka, ka tas no daudz kā var būt atkarīgs, arī no iepriekšējām attiecībām. Ja vīrietis ir spēcīgas miesas būves un notetovējies, tad vizuālais tēls atstāj iespaidu, ka tiek darītas netīras lietas, un rodas arī maldīgs priekšstats.

Es gribētu kliedēt arī mītu, ka noziedzīgā pasaule saistīta ar spēka sporta veidiem. Mums ir pretēji piemēri, piemēram, policijā strādā bokseris Mairis Briedis. Bet, ja ir kādi draudi vai mājieni par tiem, kaut vismazākās bažas drošībai, ja ir informācija par šīm personām vai par jebkuru citu, lai nāk un mums saka, lai mēs varam informāciju apstrādāt, cilvēkiem paliekot anonīmiem. Varam reaģēt uzreiz, sadarbojamies ar pašvaldības policiju, mums ir uzreiz gatavi izbraukt bruņoti darbinieki. Iedzīvotājiem nav jādzīvo bailēs – tā nedrīkst būt, ka kāds jūtas apdraudēts! Un agrāk vai vēlāk tie, kuri pelnījuši, sodu saņems.”

 

__________________________

KOMENTĒ SPORTA PASAULE

Met ēnu uz pārējiem

Kurzemnieks ne reizi vien rakstījis par Kuldīgas pauerliftingistu labajiem rezultātiem Latvijā un ārpus tās. Gan Mārtiņš Apškalns, gan Igors Pirins darbojās klubā Evolution. Tā pārstāvis, abu minēto atlētu treniņu biedrs Viesturs Eidemanis saka: „Biju ļoti neapmierināts, kad rakstā avīzē bija minēts, ka abi nodarbojās ar pauerliftingu un bijuši arī sporta laureāti. Kam tas bija vajadzīgs? Tas met ēnu uz citiem šī sporta veida pārstāvjiem. Zināju vai nezināju par abu darbībām – tam nav nozīmes. Varbūt man šī ziņa bija pārsteigums. Kā cilvēki abi ir ļoti labi. Katrs pelna, kā māk. Tikpat labi var paskatīties augšup – uz Saeimu, deputātiem, ministriem. Viņi visādi darās.”

 
Rīcība pārsteidz

Ilggadējais Kuldīgas novada sporta skolas futbola treneris Gvido Treimanis: „Pie manis trenējušies ļoti daudzi, teju visa Kuldīga. Arī Mārtiņš Apškalns un Igors Pirins. Futbolā supertalanti nebija, bet attieksme pret treniņiem bija ļoti laba, īpaši Apškalnam. Kādam audzēknim rezultāti bija labāki, bet tāds paiet garām nepasveicinot, bet Igors un Mārtiņš bija no tiem, kuri satiekot vienmēr pasveicināja un apjautājās, kā klājas. Nerunāju par abu nodarījumu, bet gan par cilvēcisko attieksmi – šajā ziņā varu viņus tikai slavēt.

Brīnos, kā abi rīkojušies tik bezprātīgi. Cilvēks pēc būtības ir raksturā pavājš. Nereti izvēlas, pēc viņa domām, vieglāko un labāko ceļu, cerot, ka nekad neuzķersies. Vairumam pietrūkst mērķtiecības, lai gūtu panākumus. Treniņos puišiem stāstu: ja grib labi spēlēt, jāstrādā nopietni. Tā jārīkojas visās dzīves jomās.”

 

Nejaukt sporta veidus

Spēkavīrs Māris Rozentāls ir sašutis: „Vairākās vietās esmu lasījis, ka sporta veidi tiek jaukti, bet spēkavīri un pauerliftings ir divi dažādi.” Savulaik viņa svaru zāli Piltenes ielā apmeklējis gan M.Apškalns, gan I.Pirins. „Pēdējos sešus gadus te nav bijuši, neesmu arī viņus saticis. Par pārējo komentāru no manis nebūs.”


Bija sportisti ar nākotni

Pasaules pauerliftinga komitejas (GCP) prezidents Latvijā Andis Kaspars saka: „Kuldīdznieki pauerliftingā ir spēcīgi. Spiešanā izcēlās Igors Pirins, Mārtiņš Apškalns un Viesturs Eidemanis. Apškalnam bija vieni no labākajiem rezultātiem Latvijā. Arī tagad jums ir spēcīgs atlēts trīscīņā – Edgars Peterlevics.

Par Apškalnu mūsu aprindās runāja jau pirms kāda laika, kad viņam bija nepatikšanas Anglijā. Kamēr viņš tur atradās apcietinājumā, Pirins tikmēr braukāja uz sacensībām. Pēc tam parādījās Apškalns, nostartēja vienās sacensībās, un tas arī bija viss. Tā ir paša cilvēka vēlme – kā izsisties. Kāds smagi strādā, kāds to dara ar prātu, bet kāds vēlas nopelnīt, neko nedarot. Viss ir cilvēka paša ziņā. Šajā situācijā man ir žēl Pirina.” 


Sabojā vieglā nauda

Kāds pauerliftinga pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms: „Kuldīga ir maza pilsēta, un ziņas izplatās ātri. Jau agrāk kuluāros bija izskanējusi informācija par iespējamām pretlikumīgām darbībām. Pārsteigumu radīja šīs lietas plašais apmērs.” Tas, ka apsūdzētie dzīvo pāri saviem līdzekļiem, bijis redzams, īpaši pēdējā gada laikā.

Kā cilvēki abi kuldīdznieki bijuši draudzīgi un patīkami. Sports kā nopietnāka ikdienas daļa bijusi M.Apškalnam. Viņam arī savā laikā bijuši augstvērtīgi sasniegumi  - sportam piegājis nopietni un darījis to no sirds. Kāpēc abi aizgājuši pa noziedzības ceļu? Viegla nauda vienmēr ir vislielākais stimuls.

 

------------------------

KOMENTĒ KLASESBIEDRI UN SKOLOTĀJI

Bijis pieklājīgs

V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas kādreizējie skolotāji un klasesbiedri I.Pirinu atceras kā labu puiku. „Bija ļoti pieklājīgs jauneklis,” saka latviešu valodas skolotāja Borghilde Sokolovska. „Nemācījās izcili, taču centās gan. Mums bija labas attiecības. Par to Amerikas lietu biju jau dzirdējusi no citiem avotiem, bet runām var ticēt un var neticēt, kamēr nav notiesāts.”

Nevarēja iedomāties

Līdzīgi saka Igora agrākais klasesbiedrs Gatis Rožkalns. Viņš nedaudz pazīst arī M.Apškalnu, kurš spēlējis viņa izveidotajā futbola komandā. Igoru Gatis raksturo kā sirsnīgu, atsaucīgu cilvēku – sadzīviskās situācijās citiem palīdzējis. Mārtiņš varbūt ne tik ļoti, bet pēc futbola treniņiem vien daudz spriest nevarot. „Mēs jau nevaram ne savu, ne citu nākotni paredzēt. Kādu ceļu iet, tas atkarīgs no katra paša izvēles. Kļūdas ir visiem: citiem pamanāmākas un ar jūtamām sekām, citiem mazākas. Nevarēju iedomāties, ka Igors spers tādu soli.”

 

Arī Amerikā jāstrādā

I.Pirina klasesbiedrenei, Saeimas deputātei, bijušajai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai bija maz ziņu par šo lietu un to, ka iesaistīti arī kuldīdznieki. „Skolā Igors bija aktīvs puisis, izpalīdzīgs. Man tas ir pārsteigums, ka iekļuvis aizdomās turamo lokā. Mums bija pozitīva, spēcīga klase, visi labi mācījāmies. Noziedzīgā pasaule arī meklē gudras smadzenes, tomēr negribētu to sasaistīt ar šo lietu, jo man par to nav zināms. Amerika kādam droši vien saistās ar filmās iegūtiem sapņiem, taču tur tāpat jāstrādā, lai dzīvotu bagāti un bez kājas paslīdēšanas. Arī Latvijā var atrast labas darbavietas gudriem cilvēkiem.”

 

___________________