Laikraksts Kurzemnieks

PĀRSTEIGTI GAN CIETUŠIE, GAN APSŪDZĒTIE

Nu jau pirms 11 gadiem notikušo lietu Kurzemes rajona tiesā Kuldīgā tiesnese Daina Alksne sāka skatīt 2017. gadā. Pēc daudzām sēdēm pagājušā gada augustā spriedumā abi apsūdzētie atzīti par nevainīgiem, un kriminālprocess nosūtīts prokuratūrai vēlreizējai pirmstiesas izmeklēšanai.

Pēc attaisnojošā sprieduma pasludināšanas ne tikai cietušās, prokurors un mediji (ziņas par spriedumu parādījās vai visos ziņu portālos Latvijā) bija neizpratnē par to, bet arī viens no apsūdzētajiem sacīja, ka ir pārsteigts. „Neesmu priecīgs. Cilvēki taču ir miruši,” Kurzemniekam pēc sprieduma nolasīšanas sacīja Nauris Ratnieks.

Apelācijas protestu iesniedzis prokurors Juris Siders, cietusī jeb nogalinātās sievietes māsa, kuru tiesā pārstāvēs valsts nozīmēta advokāte Gunta Laizāne, un viens no lietā apsūdzētajiem Aigars Jēkabsons. Viņa aizstāve Anita Kovaļenko skaidro, ka A.Jēkabsons lietā bija apsūdzēts pēc diviem pantiem. Viens par slepkavību, kurā attaisnots, otrs – par ieroču glabāšanu. Par to viņam piespriestais sods šķiet par bargu, tādēļ par to pantu iesniegts apelācijas protests. Lietu izskatīs trīs tiesnešu sastāvā, galvenais tiesnesis ir Krists Līcis.


PRASA MŪŽA IESLODZĪJUMU

Prokurors J.Siders apstiprina, ka iesniedzis pretenziju, jo uzskatot, ka spriedums ir nepamatots.

Apsūdzībā bija norādīts, ka abu apsūdzēto vaina ir pierādīta un kā soda mērs abiem piemērojams mūža ieslodzījums. A.Jēkabsonam apsūdzība izvirzīta par 57 gadus vecā Harija Austera un viņa 82 gadus vecās mātes Zelmas Voicehas nogalināšanu, N.Ratniekam – par uzkūdīšanu. Prokurors apsūdzībā norādīja, ka šaubu neesot, ka abi vīrieši izdarījuši noziegumu pēc kopīgas alkohola lietošanas. N.Ratniekam ar H.Austeru bijis strīds par gumijas laivu, tādēļ viņš uzkūdījis A.Jēkabsonu. Apsūdzībā norādīts, ka A.Jēkabsonam bijis nodoms abus nogalināt un viņš uz upuriem šāvis. Pēc tam mirušie ielikti N.Ratnieka automašīnā Mazda 323 – viens uz aizmugurējā sēdekļa, otrs bagāžniekā – un aizvesti uz mežu Padurē. A.Jēkabsona dzīvesvietā paņemta lāpsta, un mirušie aprakti.


GRIB, LAI VAINĪGIE SAŅEM SODU

Spriedumu pārsūdzējusi arī viena no cietušajām, kurai pēc viņas lūguma piešķirta valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, un tiesā viņas intereses pārstāvēs zvērināta advokāte Gunta Laizāne. Advokāte skaidro, ka šai lietai tāpat kā daudzi citi Kuldīgas novadā dzīvojošie esot sekojusi līdzi. Spriedums esot pārsteidzis, tomēr viņa kā praktizējoša juriste spējot tam rast skaidrojumu. „Es nevaru izvērtēt tiesas darbu, bet domāju, ka tāds rezultāts nav tiesas kļūda, bet tiesnesim ir apsvērumi, ka tie pierādījumi, kas lietā ir, nav pietiekami, lai nepārprotami pierādītu šo cilvēku vainu nodarītajā. Spriedumā bieži vien rezultāts nav tāds, kā gaidīts, ne tāpēc, ka cilvēks nebūtu to nodarījis. Spriedums tāds var būt juridisku apsvērumu dēļ,” saka G.Laizāne.

Viņa turpina: „Iespējams, izmeklēšanā kaut kas nav bijis precīzi noformēts un izdarīts, apsūdzība var būt neprecīzi celta. Dažādu iemeslu dēļ rezultāts var būts tāds, kā ir šajā reizē. Visi tiesvedībā iesaistītie varēja gaidīt vienu rezultātu, bet rezultātā ir cits. Skatoties spriedumā tiesneša apsvērumus, manā skatījumā attaisnošana nav tāda, kas liek saprast, ka nebūtu bijusi tāda rīcība un tas nebūtu izdarīts, bet attaisnošana ir juridisku apsvērumu dēļ. Līdzīgi kā būtu gadījumā, kad visi zinām, ka viens ir vainīgs, bet kāds cits protokolā ir kļūdījies, nav kaut ko precīzi pierakstījis vai kāds pierādījums pazaudēts. Gala rezultātā tas strādā par labu tam, kurš to nodarījis. Viņš tiek attaisnots ne tādēļ, ka nebūtu to darījis, bet tāpēc, ka kāds nav precīzi izdarījis savu darbu. Tam, kurš noziegumu izdarījis, tas tajā brīdī ir ļoti labi, bet mēs katrs varam nonākt arī tādā lomā, kad kaut kas nodarīts mums vai mūsu tuviniekiem, un tad sašutums par netaisnību ir liels.

Pēc šī sprieduma neizpratnē palika cietušie. Viņi nav mierā ar to, īpaši nonāvētās sievietes māsa. Lai arī tik daudz gadus pēc notikušā, bet, ja nu reiz uzzināts, kuri cilvēki nobendēja viņas māsu un māsas dēlu un tādos apstākļos, kā lietā aprakstīts, viņai liekas, ka jābūt taisnīgākam iznākumam. Ka tiem cilvēkiem kaut kāds sods ir jāsaņem. Jo viņas tuvinieku nāve bijusi briesmīgi nežēlīga un bezjēdzīga.

Cietušais krimināllietā var pieteikt materiālu un morālu kompensāciju. Cietusī ne uz ko tādu nepretendē. Viņa grib, lai lietu izskata pēc būtības un nonāk pie rezultāta, ka vainīgie, ja tiešām viņi tādi ir, par nodarīto saņem sodu.”


UZSKATA, KA IZMEKLĒŠANA VEIKTA LABI

Tūlīt pēc nozieguma krimināllieta uzsākta Kuldīgā, 2016. gadā to pārņēma Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes kriminālizmeklēšanas pārvaldes slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļa. Tās galvenais inspektors Jānis Kāpostiņš par spriedumu, kurā norādīts, ka lieta jāatgriež prokuratūrā vēlreizējai pirmstiesas izmeklēšanai, esot pārsteigts. Tas esot bijis negaidīts. J.Kāpostiņš uzskata, ka izmeklēšanu viņu nodaļas darbinieki veikuši kvalitatīvi. „Pārņēmām lietu no Kurzemes reģiona 2016. gadā, uzsākām izmeklēšanu,” stāsta J.Kāpostiņš. „Divus gadus izmeklēšanā tika ieguldīts ļoti apjomīgs darbs. Neskatoties uz to, ka jau bija pagājuši septiņi gadi kopš dubultslepkavības dienas, mēs sadarbojāmies ar citām tiesībsargājošām iestādēm un veicām apjomīgu izmeklēšanas darbību kompleksu. Rezultātā mums izdevās atrast nogalināto personu mirstīgās atliekas meža masīvā, kur viņi bija aprakti. Identificēt, izņemt slepkavībai izmantoto rīku – šaujamieroci. Noskaidrot slepkavības apstākļus, motīvus. Ieguvām un nostiprinājām pierādījumus. Ņemot vērā šo visu, aplūkojot visus kriminālprocesā iegūtos faktus, pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, uzskatām, ka izmeklēšanā ir savākti pietiekami pierādījumi, lai personas sauktu pie atbildības par divu citu personu slepkavību.”