Laikraksts Kurzemnieks

Šoreiz Kurzemnieka rakstu sērijas Izpēti, izgaismo, risini! uzmanības centrā – mājokļu trūkums un tā ietekme uz citiem procesiem sabiedrībā.


______________________________________


Pārējiem jātiek galā pašiem


Viens no pašvaldības uzdevumiem ir palīdzēt ar īres dzīvokli, un likumā noteikts, kam tas jānodrošina neatliekami: tie ir sociāli mazaizsargātie, tie, kas atgriezušies no ieslodzījuma, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie. Kā atzīst Kuldīgas novada domes priekšsēdes vietnieks Artis Roberts, pārējiem vienkāršiem cilvēkiem jātiek galā pašiem.

Pašvaldības dzīvojamais fonds ir ļoti mazs, pat jau minētajiem nav īsti, ko ierādīt, jo brīvā platība nav tāda, kādu vēlētos kārtīga ģimene ar bērniem vai jaunais speciālists.

Tāpēc pašvaldība meklē citus veidus, sadarbojoties ar privātiem nekustamā īpašuma uzņēmējiem.


Paplašina loku

,,Likuma izpratnē ir ļoti šaurs tas loks, kam jāpalīdz noteikti,” saka A.Roberts. ,,Mēs ar saistošajiem noteikumiem to esam paplašinājuši, iekļaujot jaunos speciālistus atbalstāmajās nozarēs: ārstus, pedagogus un citus. Diezgan aktuāls ir jautājums par konkurenci un neitralitāti, kas attiecas uz valstiski svarīgām jomām, kur ir tirgus nepilnības un uzņēmējiem sava piedāvājuma nav. Par to diskutēts dažādās komisijās un forumos. Uzņēmēji saka, ka šo pieprasījumu aizpildīšot un pašvaldībai nevajagot iesaistīties. Nekustamā īpašuma un īres dzīvokļu apritei jānotiek pēc tirgus principiem. Jānosaka atbilstoša īres maksa, un uzņēmēji attiecīgi investēs. Bet dzīvē viss nav tik rožaini. Rīgā un tās tuvumā tirgus ir aktīvs, bet tālāk uzņēmēju aktivitāte tikai tagad sāk uzlaboties. Arī Kuldīgā īpašumu attīstība pamazām sākusies.”


Tuvu inženiertīkliem

Pie ievērojamākajām aktivitātēm A.Roberts min gan veco dzīvojamo fondu, ko Kuldīgā un Priedainē atjauno uzņēmējs Kaspars Bergmanis, gan jaunas ieceres. Pašvaldība pārdevusi zemi kokapstrādes uzņēmumam Stiga RM piecu stāvu daudzdzīvokļu nama būvniecībai. Dzīvokļi vispirms tiks uzņēmuma darbiniekiem, bet kāda daļa, iespējams, nonāks publiskā piedāvājumā.

„Ja šī iecere realizēsies, tas būs liels pienesums,”

atzīst priekšsēdes vietnieks. „Par pašvaldības ieguldījumu var uzskatīt zemes gabalu, sameklējot vietu, kur tuvumā ir inženiertehniskās komunikācijas. Ja būtu jāierīko tālu, būvniecības izdevumi pieaugtu. Salīdzinot ar kopējām izmaksām, tas varbūt ir nieks, bet šobrīd svarīgi taupīt, cik vien iespējams.”


Vienu ēku pārbūvēs

Arī pašvaldība ķērusies pie dzīvojamā fonda palielināšanas. Kapitālsabiedrībai Kuldīgas komunālie pakalpojumi nodota ēka Vakara ielā 6, un jau ir projekts, lai to pārbūvētu par dzīvojamo māju. Šī divstāvu ēka 70. gados celta kā bērnudārzs, pēc tam tur atradās Kuldīgas bibliotēka, līdz tika pārbūvēta sinagoga 1905. gada ielā. Tagad Vakara ielā telpas vēl izmanto Kuldīgas Centra vidusskola, jo ieildzis remonts Mucenieku ielā. Kad tas beigsies, varēs sākties pārbūve par dzīvojamo māju. Paredzēti 14–16 dzīvokļi. ,,Ēka uzturēta pienācīgi, stāvoklis labs,” teic A.Roberts. ,,Tiks saglabāts pamatplānojums un kāpņu telpas, pārbūvēs tikai sienas, lai izveidotu dzīvokļus. Māja tiks siltināta, tiks mainīts jumts.”


______________________________________


Nav izdevīgi


No pašvaldībām lielas atsaucības izmantot Ekonomikas ministrijas atbalstu vēl nav. Arī uzņēmēju domas ir pretrunīgas.
Par iespēju izmantot šo programmu pagaidām izteikusies Valmieras novada dome, kurai dzīvojamo namu būvniecībā jau ir laba pieredze. Bet, kā norāda A.Roberts, daudzas pašvaldības par nosacījumiem šaubās. Kritēriji nav labvēlīgi, lai saņemtu atbalstu tādas ēkas pārbūvei kā Vakara ielā 6. Pārāk augstas ir prasības: lai pārbūvētu par nulles enerģijas ēku, jāiegulda nesamērīga summa, un grants nosegtu tikai daļu. Iespējams, ka ministrijai vajadzēs kritērijus pārskatīt.
Būvuzņēmējs Kaspars Bergmanis iepriekš izteicies, ka programmas izstrādē nav ņemti vērā uzņēmēju kā konsultantu praktiskie apsvērumi. Privātajā sektorā zemās īres nosacījumi noteikti nav izdevīgi, ņemot vērā būvniecības izmaksu straujo kāpumu. Tāpat uzņēmēji kritiski skatās uz Mājokļu fondu, kas tiek dibināts līdztekus programmai, jo tas var biznesam traucēt.
Arī Stiga RM šo ministrijas palīdzību neizmantos, jo nosacījumi neatbilst piedāvājumam. Iespējams, atbalsts izdevīgs sociālajai uzņēmējdarbībai. Īpašnieks Andris Ramoliņš stāsta: ,,Kuldīgā gatavojamies celt daudzdzīvokļu māju ar prioritāti mūsu strādniekiem. Kamēr nav gatava, precīzi nevar pateikt, bet plānoti 50–70 dzīvokļi ar 40–50 kvadrātmetru platību. Sākotnēji tos varēs īrēt, vēlāk varbūt iegūt īpašumā. Tas ir kā burkāns, lai mūsu ražotnei piesaistītu speciālistus. Pašvaldībai vēl neko neesam solījuši. Mūsu bizness nav nekustamā īpašuma attīstīšana. Ilgi esam runājuši ar uzņēmējiem, kas ar to nodarbojas, vērojuši tirgu, arī paši mēģinājām kādu projektu iesākt, bet piedāvājumam nav bijusi saprātīga cena un nosacījumi.
Situācija kļuva arvien kritiskāka: virkne labu darbinieku ar augstāko izglītību atnāca, pastrādāja dažus mēnešus, bet neatrada dzīvokli par saprātīgu cenu un aizgāja uz citām pilsētām. Galu galā nonācām pie šāda risinājuma.

Mūsu namā būs uz pusi mazāki komunālie maksājumi nekā citur Kuldīgā.

Tie atsvērs iespēju ar laiku dzīvokļus izpirkt. Būtībā plāns ir ilgtermiņam vairākās kārtās. Ja viss noritēs labi, nams būs gatavs nākamā gada beigās vai aiznākamā sākumā. Pēc pieciem septiņiem būvēsim nākamo, jo notiek darbinieku paaudžu maiņa. Ar vienu namu dzīvokļu problēmu Kuldīgā neatrisināsim, pat ne sava uzņēmuma darbiniekiem.”


______________________________________


Pārdod vecos, bet rindai patur


Kamēr top lieli objekti, pašvaldība savu fondu regulāri pārskata. Domei pieder ap 1000 dzīvokļu.
Kā stāsta nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, ik pa brīdim vecpilsētā tiek pārdoti dzīvošanai nederīgie mājokļi, kuriem vajadzīgs pārāk liels ieguldījums, lai tajos varētu dzīvot. Privātpersonām ir lielākas iespējas tos atjaunot – tā liecina pieprasījums. Tāpat tiek pārdota zeme dzīvojamajai apbūvei, un var redzēt, ka liela daļa māju jau uzcēlusi vai vismaz sākusi. Dažkārt uz vienu apbūves gabalu izsolē piesakoties pat vairāki pretendenti.
,,Tā sauktajās jaunajās mājās (daudzstāvu – red.) pašvaldības dzīvokļus atstājam īpašumā,” piebilst K.Svilpe. ,,Tajos nav vajadzīgs tik liels ieguldījums kā vecajās mājās. Dzīvokļu rinda joprojām ir ļoti liela, tāpēc nedrīkst visu izpārdot, citādi nespēsim izpildīt likumu. Ir ilgstoši izīrēti un tādi, kuros īrnieku maiņa notiek biežāk. Piemēram, izīrējam jaunajam speciālistam, līdz viņš tiek pie sava mājokļa: nopērk no privātā vai uzbūvē sev māju.”
Iedzīvotāju skaits turpinot samazināties, bet dzīvokļu trūkums pastāv joprojām, jo aug prasības pret kvalitāti. Cilvēki vairs nevēlas komunālos dzīvokļus ar virtuvi un vannas istabu vairākām ģimenēm. Aug pieprasījums pēc lielākas platības un centralizētas apkures. Bieži vien ģimene nopērk divus blakus dzīvokļus, lai pārbūvētu par vienu. Tā dzīvojamais fonds nav samazinājies, bet ir kļuvis nepieejamāks. Kuldīgas vecpilsētā daudzi tiek pārbūvēti par apartamentiem.
Runājot par cenu, speciālisti atzīst, ka tā ir augsta, bet nav ievērojami lielāka kā citur. To nosaka tirgus. Cilvēkiem svarīgi, lai mājoklis būtu energoefektīvs, drošs, pietiekami liels, – tad viņi ir gatavi maksāt.


______________________________________


Jauns solījums


Arī Ekonomikas ministrijai (EM) ir pētījumi, ka dzīvojamais fonds būtiski novecojis, īpaši novados privāto ieguldījumu daudzdzīvokļu māju celtniecībā ir maz, bet pieprasījums pēc cenas ziņā pieejamiem mājokļiem – liels.

To apliecina arī OECD pirms diviem gadiem publicētais sadarbības projekts Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā. Ministrija jau ilgstoši meklē, kā veicināt novadu attīstību un darbaspēka kustību, ko mūsdienu prasībām atbilstošu mājokļu trūkums ierobežo. Tiek solīts, ka jau drīz īpašumu attīstītāji varēs pieteikties jaunai valsts atbalsta programmai zemu izmaksu īres namu būvniecībai novados. Līdz 2026. gadam plānots ap 700 jaunu dzīvokļu. Ar šo atbalstu mājokļi tiks izīrēti tiem, kuri nespēj tos iegādāties tirgū, un tā valsts cer palielināt ekonomisko aktivitāti ārpus Rīgas un Pierīgas, kur šis atbalsts nav paredzēts.


Specifiski noteikumi

Noteikts, ka jaunajiem īres namiem jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām, dzīvokļiem – ar pilnu iekšējo apdari, iebūvētu virtuvi un santehniku. Vidējai platībai jābūt 52 m2. Īres maksa būs līdz pieciem eiro par kvadrātmetru, un katru gadu to varēs palielināt atbilstoši inflācijai. Būvuzņēmējs īres ieņēmumus sākotnēji novirzīs aizdevuma atdošanai, pēc tam 50% no iekasētā jāiemaksā Mājokļu pieejamības fondā. Vienas istabas dzīvokļi paredzēti tiem, kuru ienākumi uz rokas nepārsniedz 980 eiro mēnesī, divistabu dzīvokļi – tiem, kam ienākumi ir līdz 1635 eiro, trīs un vairāk istabu – līdz 2450 eiro. Arī ienākumu kritēriji katru gadu tiks palielināti atbilstoši inflācijai.


Konsultē un piedāvā

Programmu ieviesīs finanšu institūcija Altum, un jau tagad var saņemt konsultācijas par projektu. Kopējais finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda ir 42,9 miljoni eiro. Attīstītājiem īres namu būvniecībai piedāvāts aizņemties līdz 30 gadiem. Aizdevumiem kapitāla atlaide jeb daļēja slēgšana būs līdz 25% vai 30% no attiecināmajām izmaksām atkarībā no mājas nodošanas termiņa. Pašu komersantu līdzdalība būs no 5% no attiecināmajām izmaksām.
Altum valdes priekšsēdis Reinis Bērziņš uzsver, ka jau tiek sniegta palīdzība, lai pie mājokļa tiktu jaunie speciālisti un ģimenes ar bērniem, kuru ienākumi ļauj uzņemties kredītsaistības, taču nepietiek pirmajai iemaksai bankā. Dati rāda, ka ģimenes ārpus Rīgas un Pierīgas aizdevumus izmanto mazāk: jauno speciālistu programmā mājokļus iegādājušies 15% klientu, ģimeņu programmā – 22%.


______________________________________


VIEDOKĻI


Vai, jūsuprāt, Kuldīgā dzīvokļu pietiek?


Silga Sproģe, mājsaimniece:
– Pati dzīvoju privātmājā, taču šķiet, ka Kuldīgā atrast dzīvokli ir grūti. Cenas ļoti augstas, taču tas atkarīgs no stāvokļa dzīvoklī. Domāju, ka labāk, izdevīgāk pirkt, nevis īrēt, jo tad ir ilgtermiņa ieguvums. Ja es meklētu Kuldīgā dzīvokli, droši vien sludinājumus meklētu mājaslapā Ss.com. Citu reizi redzu, ka feisbukā arī kāds ielicis. Paskatot komentārus, šķiet, ka pieprasījums ir ļoti liels, pārsvarā no jauniešiem. Zinu daudzus jauniešus, kuri dzīvokļus īrē. Kuldīgai cenas ir par augstu. Cik zinu, divu istabu dzīvokli var noīrēt aptuveni par 270 eiro.


Rita Papēde, pensionāre:
– Dzīvoju privātmājā ārpus Kuldīgas. No cilvēkiem, kas meklējuši dzīvesvietu šeit, esmu dzirdējusi, ka ar dzīvokļiem ļoti grūti. Kuldīga ir viena no tām pilsētām, kur īres dzīvokļi ir ļoti dārgi un tos iegādāties arī ir diezgan grūti. Saka, ka Kuldīga ir skaista pilsēta un šeit ir daudz iespēju, taču nav, kur palikt. Dažkārt arī jaunie nozaru speciālisti pie mums uz dzīvi nepārceļas tāpēc, ka nevaram piedāvāt mājvietu, un tas ir skumji. Kuldīga patīk ļoti daudziem, sevišķi rīdziniekiem, kuri nolēmuši dzīvesvietu mainīt un gribētu šeit pārcelties, sākt savu biznesu. Arī jaunajiem mediķiem šī ir problēma. Par īres maksu gan nemāku teikt, taču zinu, ka Kuldīgā dzīvokļi ir dārgāki nekā Ventspilī. Man vairāki paziņas gribējuši dzīvokli pirkt, taču nav neko atraduši. Arī prasītā cena nav bijusi adekvāta dzīvokļa stāvoklim. Es nezinātu, pie kā vērsties, ja gribētu īrēt. Meklētu caur paziņām. Zinu, ka ļoti daudzi, kas pārdod un izīrē, sludinājumu nemaz neliek, bet piedāvā paziņu paziņam, kas ieteikts kā uzticams un atbildīgs cilvēks.


Māris, uzņēmējs:
– Pats esmu kuldīdznieks, taču šeit diezgan ilgi vairs nedzīvoju. Tagad esmu Mārupē. Dzirdēju, ka ar dzīvokļiem te ir problēma. Manuprāt, tā ir lieta, kas pilsētai jārisina. Pats gribētu nākotnē šeit ko attīstīt – doma ir par īres namu. Par dzīvokļu cenām neesmu interesējies. Ir paziņas, kas šeit tos ir nopirkuši.


Daiga Krēte, strādā restorānā Jēkaba sēta:
– Nemāku teikt. Domāju, ka cītīgi jāmeklē, tad var ko atrast. Kolēģi nesen dzīvesvietu meklēja internetā un avīžu sludinājumos. Teica, ka par brīnumu atraduši, taču meklēt nācies ilgi. Cik dzirdēju, 190 eiro īre jaunajā mājā par vienistabas dzīvokli vēl ir lēti. Esot ļoti dārgi. Ja var nopirkt, tas, protams, ir labāk un izdevīgāk nekā īrēt. Cilvēkiem Kuldīgā nav tik daudz naudiņas, lai augsto īres maksu spētu samaksāt, ja arī kāds brīvs dzīvoklis uzrodas.


Igors Miņenko, treneris Kuldīgā:
– Tikko tieši ar šo jautājumu saskāros: draugs zvanīja, jautāja, vai nevaru palīdzēt kādu dzīvokli atrast. Ar tiem Kuldīgā diezgan grūti. Ja arī ir, tad kosmiski augstās cenās. Cik skatījos, dzīvokli labā stāvoklī ar trīs istabām var noīrēt par 800 eiro. Mazāki dzīvokļi – vienas, divu istabu – iet par 300–400 eiro. Pats esmu no Saldus. Tur cenas līdzīgas: 250, 300, 350 eiro. Tas atkarīgs no tā, kādā stāvoklī dzīvoklis ir. Kuldīga, šķiet, pēdējos gados kļuvusi par tādu kā ekskluzīvu pilsētu, tādēļ arī cenas tādas. Taču vidusmēra cilvēks, kurš strādā algotu darbu un saņem 500 eiro minimālo algu, dzīvokli šeit noīrēt nevar. Ja īre ir 300 eiro plus 150 eiro komunālie maksājumi, ēšanai paliek vien 50. Protams, labāk dzīvokli pirkt, nevis īrēt. Tikko paši vienistabas studijas tipa dzīvokli pārdevām par 55 tūkstošiem. Atsaucība bija liela. To nopirka kāds jelgavnieks. Vasarā dzīvokļus aktīvāk meklē feisbukā, tagad tik daudz nemanu.


Nora, pensionāre:
– Noīrēt droši vien var. Nopirkt – diezin vai. Bijušas tādas situācijas: ja dzīvoklis atbrīvojies, tad ir cilvēki, kas to zina un tūlīt arī nopērk. Tāda dzīvokļu fonda mums Kuldīgā nav – žēl. Grūtības atrast mājvietu ir ļoti lielas. Esmu ievērojusi, ka pilsētā ir vairāki tukši dzīvokļi, kurus neviens ne izīrē, ne pārdod. Acīmredzot īpašnieki paši nezina, ko darīt. Vienistabas dzīvokli vēl nesen varēja noīrēt par 200 eiro mēnesī. Lielākoties dzīvokļi jau nopirkti un pārtaisīti par apartamentiem tūristiem. Tas nav pareizi.


______________________________________





______________________________________