Laikraksts Kurzemnieks

Jo piesardzīgāki klienti, jo viltīgāki krāpnieki
Kopš senseniem laikiem krāpšana pazīstama kā viltus un ļaunprātīga uzticības izmantošana. Tā sastopama dažādās tautsaimniecības nozarēs – no nelielas spekulācijas tirgū līdz vērienīgām nelikumīgām finanšu operācijām ārvalstīs. Īpaši tā uzplaukusi, attīstoties tehnoloģijām. Krāpnieki izdomā arvien jaunus paņēmienus un stāstus, apmānot gan turīgus cilvēkus, gan trūcīgākus un maz aizsargātus, ielavoties pat intīmās jomās.

Apvārdotāju pašu neredz


Pēdējos gados krāpšana ir viens no izplatītākajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Cilvēki arī kļūst piesardzīgāki, tomēr viltnieki izdomā jaunus veidus, kā naudu izkrāpt, atzīst Valsts policijas Kuldīgas iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšniece Vita Maslobojeva.

Joprojām pa telefonu
Analizējot nelikumīgās darbības veidus, policijas pārstāve norāda, ka ļoti populāra joprojām ir telefonkrāpniecība. Tāpat kā visā valstī, arī Kuldīgas iecirknī no iedzīvotājiem bieži tiek saņemtas ziņas, ka kāds zvanījis, uzdodoties par bankas darbinieku. Blēdim nav noteiktas mērķauditorijas – viņš nezina, kam piezvanījis, jo telefona numurs izvēlēts nejauši. Par 28 gadījumiem, kas deviņos mēnešos reģistrēti Kurzemē, divi iesniegumi saņemti Kuldīgas iecirknī.

Specifiskos nodeva Rīgai
Vairāki gadījumi saistīti ar banku Luminor. Uzņēmumi, arī privātpersonas saņēma paziņojumu, ka internetbanka bloķēta. Lai atjaunotu piekļuvi, bija jāievada bankas dati, bet pēc tam uzņēmumi un cilvēki konstatēja, ka nauda no kontiem pazudusi, tai skaitā paprāvas summas. Specifiskie gadījumi nodoti krāpšanas izmeklēšanas nodaļai Rīgā. V.Maslobojeva piebilst, ka informācija tiek reģistrēta tajā novadā, kurā dzīvo tās sniedzējs, bet krāpnieka atrašanās vietu grūti noteikt – tā var būt visā Latvijā un arī ārzemēs, ja darījumi notiek internetā.

Zelta likums: ne bankas, ne policijas vai citas valsts iestādes darbinieks neprasīs bankas kontu.

Pērk, bet nesaņem
Izplatīts krāpšanas veids ir tirdzniecība internetā: populārās sludinājumu lapās, feisbukā vai citā platformā cilvēks izlasa, kas tiek piedāvāts, naudu samaksā, bet preci tā arī nesaņem. Kuldīgas iecirknī par tādiem nodarījumiem šogad sākti 11 kriminālprocesi, bet iesniegumu bijis daudz vairāk. Policijas pārstāve skaidro, ka, tos izvērtējot, vērā ņemts zaudējums un iespēja noskaidrot, kam nauda pārskaitīta. 13 gadījumos līdz summai 249,99 eiro izmeklēšana nav sākta. Vairākkārt krāpnieks ar apkrāpto izlīguši un nauda atmaksāta. Citkārt viltus pārdevējs izmantojis svešu vārdu un uzvārdu. Tāpat krāpšanā bieži izmantoti kurjeru (Omniva, DPD u.c.) pakalpojumi. Kurzemē reģistrēti 14 tādi gadījumi, un tos izmeklēt esot ļoti sarežģīti.

Ārvalstu kompānijas
Vēl mūspusē krāpnieki uzdevušies par ārzemju kompānijas finanšu brokeriem. Tad starp abām pusēm ilgstoša saziņa notiek speciālā datorprogrammā, cilvēkus apvārdojot, pamudinot savu naudu no kontiem pārvērst kriptovalūtā un tā to zaudējot. Kurzemē tiek izmeklēti 28 gadījumi, un četri kriminālprocesi sākti Kuldīgas iecirknī.

Saprata, ka viltus policists
Izplatījies jauns veids, ko var uzskatīt par krāpšanas mēģinājumu: piekļuvi norēķinu kontiem bankā krāpnieki mēģina iegūt, uzdodoties par policistiem. Kurzemes pārvaldē saņemtas ziņas par 65 gadījumiem, taču cilvēki bijuši attapīgi un sapratuši, ka zvanītāji ir viltvārži, jo likumsargi šādu informāciju nekad pa telefonu neprasa. Savukārt apkures sezonā notiek krāpšanās ar kurināmo: cilvēks pēc sludinājuma internetā pārskaita naudu, bet malku, briketes vai ko citu tā arī nesaņem. Kuldīgā sākti četri kriminālprocesi.

Sarežģīta izmeklēšana
Krāpšanas scenāriji ir līdzīgi: cilvēkam kāds vai nu zvana, vai sūta e-pastu, citreiz saziņa notiek sociālajā tīklā, visbiežāk uzdodoties par kādu citu. ,,Cilvēki tiek apvārdoti, izdomājot dažādas situācijas, nepatiesus faktus un viltus informāciju,” piebilst V.Maslobojeva.
,,Nav iespējams krāpnieku raksturot pēc izskata vai vecuma, jo pārsvarā tas notiek internetā, kur viltvārdis nav redzams. Bieži sarunas notiek krievu valodā, tāpēc mūsu iedzīvotājiem regulāri atgādinām, lai krieviski nesarunājas. Lielā krāpšanā vainīgie bieži atrodas ārvalstīs, tāpēc izmeklēšana ir grūta un ilga, jo vajadzīga starptautiska sadarbība. Tāpat saziņa ar internetbankām ir diezgan sarežģīta, tikmēr krāpnieki jau paspējuši nomainīt IP adreses. Nedaudz vieglāk ir izmeklēt vietējos gadījumus, piemēram, ar kurināmo, jo tie pārsvarā ir vietējie konti, uz kuriem nauda pārskaitīta.”

Vispirms pašiem jāuzmanās
No apkrāpšanas var izvairīties tad, ja cilvēks pats ir uzmanīgs un aizdomīgos darījumos, pat ne sarunās neielaižas. Svarīgi būt modriem un neatklāt svešiniekiem tādas svarīgas ziņas kā personas datus. Īpaši rūpīgi jāsargā bankas kontu piekļuves dati: kredītkartes numurs, CVC un PIN kods.
Krāpnieki aizvien uzdarbojas ne vien pa telefonu, uzdodoties par policistiem, portāla Google speciālistiem, banku darbiniekiem un citiem, bet arī e-pastā. Jāatceras zelta likums: ne bankas, ne policijas vai citas valsts iestādes darbinieks neprasīs bankas kontu. Uzmanīgi jāraugās uz sludinājumiem par kādas preces pārdošanu un jāpārbauda pārdevējs. Ja tas ir uzņēmums, internetā var noskaidrot, vai tāds pastāv, kādas par to ir atsauksmes.
Ja nauda izkrāpta, vispirms jāinformē banka, pēc tam jāraksta iesniegums policijas iecirknim. Savukārt ziņu par aizdomīgām darbībām internetā policijai nosūtīt var mobilajā lietotnē Mana drošība.

,,Lai izvairītos no apkrāpšanas, svarīgi pašiem vienmēr būt uzmanīgiem un neatklāt svešiniekiem tādu privātu informāciju, kā personas datus. Ne policijas, ne citas valsts iestādes darbinieks noteikti neprasīs piekļuvi bankas kontiem”, atgādina Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Vita Maslobojeva.

Pat ar Amora bultām


„Krāpnieki joprojām izmanto sociālo inženieriju jeb psiholoģisko manipulēšanu, lai iedzīvotājus apkrāptu, tā piekļūstot viņu personīgajai informācijai vai naudai,” atzīst bankas Luminor krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits.

Ietekmē ģeopolitika
Aktīvi ir telefonkrāpnieki, viltus brokeri un kurjerdienesti, kā arī negodprātīgi preču pārdevēji. Vienlaikus šogad audzis pikšķerēšanas gadījumu skaits, kad krāpnieki izveido finanšu iestāžu viltus internetbankas lapas, potenciālajiem upuriem e-pastā izsūta saiti uz tām vai datora meklētājprogrammās izvieto meklētāko rezultātu augšgalā.
Šogad populārākā ir krāpšana, kas pasaules notikumu dēļ saistīta ar lielo pieprasījumu pēc kurināmā. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, kad vislielākos zaudējumus klientiem radīja telefonkrāpniecība, šīgada pirmajā pusē tādu gadījumu skaits samazinājās. „Tas skaidrojams ar ģeopolitisko situāciju un tiem reģioniem, no kuriem pret Latvijas iedzīvotājiem notiek visaktīvākās krāpnieciskās darbības,” skaidro A.Šmits. „Vienlaikus saskaņā četru lielāko komercbanku statistiku šogad banku klientiem nosargātās naudas summa augusi līdz 50%, bet aizvadītajā gadā bija nedaudz virs 30%.”

Sadarbojas ar likumsargiem
Ziņas par krāpniecību bankās tiek saņemtas pa dažādiem kanāliem: brīdinājumi saņemti, izmantojot iekšējās sistēmas, arī klienti paši sazinās ar banku, ja radušās aizdomas, ka notikusi krāpšana vai tās mēģinājums. Banku novērojumi liecina, ka arī tiesībsargājošās iestādes darbojas preventīvi, rīko informatīvas kampaņas, tāpat notiek apjomīga un sarežģīta izmeklēšana. Ir aizturēti un pie atbildības saukti daudzi noziegumu organizatori un izpildītāji. Tomēr gadījumu skaits turpina augt, un, lai noziedzīgi iegūtu personu datus un naudu, krāpnieki izdomā arvien jaunus veidus.

„Iepazīstoties krāpnieku fotogrāfijas visbiežāk ņemtas no interneta, tādēļ pārbaudīt bildes un salīdzināt vārdu, uzvārdu ir viens no veidiem, kā to atklāt.”

Izmantoja ierobežojumus
Pandēmijas laikā uzplaukusi tāda krāpniecība, kas internetā izmanto iepazīšanos un vēlmi veidot romantiskas attiecības, jo ilgāku laiku iespēja satikties bija ierobežota. Lai uzturētu ciešākas attiecības ar draugiem un radiniekiem, sociālo tīklu lietotāju skaits būtiski pieauga, tādēļ arī krāpnieki savās shēmās arvien vairāk lietoja sociālos tīklus. Tas rosinājis arī viņu izdomu, un arvien biežāk banku redzeslokā nonāk situācijas, kurās viens no mīlniekiem attiecības izmantojis krāpniecībai. Pētījumi liecina, ka aptuveni trešdaļa jauno attiecību tiek dibinātas internetā un tam ir tendence strauji pieaugt. Bieži vien par iespējamo krāpniecību netiek ziņots, sargājot privātās dzīves neaizskaramību.

Gan sievietes, gan vīrieši
Sākoties pandēmijai, 2020. gadā romantiskās krāpniecības skaits palielinājās par vairāk nekā trešdaļu. 
Visbiežāk vietņu Facebook, Instagram un Tinder lietotāji saņem draudzības uzaicinājumu no svešinieka – ārvalstnieka. Saziņai attīstoties un šķietami veidojot kopīgu nākotni, pēc laika var nākt lūgums pārskaitīt naudu steidzamām vajadzībām. Tā par upuriem bieži kļūst sievietes. Bet pastāv arī tādas metodes, ar kurām viltnieču nagos nonāk vīrieši. Nereti daiļais dzimums meklē turīgos, lai iepazītos un maldinātu par patiesajiem mērķiem – izkrāpt naudu, iesaistot kādā darījumā un ieguldot naudu savās vajadzībās. Dažkārt šādās shēmās vienlaikus iesaistīti vairāki cilvēki un izkrāptās summas ir lielas.

„Ja tiekat steidzināts pārskaitīt naudu, tā ir diezgan droša pazīme, ka kāds vēlas jūs apkrāpt.”

Ar svešu seju
Eksperts iesaka rūpīgi izvērtēt, kādas personīgas ziņas ievietojam sociālajos tīklos, īpašu uzmanību pievēršot fotogrāfijām un videoierakstiem, kuros var redzēt seju, arī balss ziņām un dokumentiem, jo nereti sociālajos tīklos iegūto krāpnieki izmanto tam, lai uzdotos par citu cilvēku un iemantotu nākamā upura uzticību, nosūtot viltus balss ziņas vai video. Parasti sociālajos tīklos ziņas par svešinieku ir ļoti ierobežotas, un visbiežāk fotogrāfijas ņemtas no interneta, tādēļ pārbaudīt bildes un salīdzināt vārdu, uzvārdu ir viens no veidiem, kā krāpniecību atklāt. Cilvēki ar negodīgiem nolūkiem atsakās no videozvaniem, minot dažādus iemeslus.
Kā populārāko nodarbi krāpnieki parasti norāda aizsardzību, apsardzi, jūrniecību, finanšu nozari un aizbildinās ar aizņemtību, lai tiktos tiešsaistē. Tā ir vēl viena zīme, kad jākļūst piesardzīgam. Tas nozīmē, ka krāpnieks nevēlas, lai tiktu redzēta viņa seja un dzirdēta balss, jo tas var palīdzēt vieglāk atklāt viņa personību.
Tāpat viņi mēdz uzdoties par militāristiem, slepenajiem aģentiem vai ārstiem, stāsta par savu turību, pat vilto personas dokumentus, atskaites un bankas kontu izrakstus.

Nepaļauties uz sajūtām
Visbiežāk it kā netieši tiek lūgts pārskaitīt naudu, jo pēkšņi vajag steidzami: ģimenē notikusi nelaime, vajag ārstniecībai vai jāiegādājas aviobiļetes, lai ātrāk satiktos. Parasti jāiemaksā citas personas kontā, turklāt ļoti ātri, lai nepaspētu neko pārbaudīt. Eksperts brīdina, ka nekad nevajag pārskaitīt naudu cilvēkam, kuru neesat redzējuši, turklāt uz kontu ārvalstīs. Lai gan šķiet, ka ir uzzināts pietiekami, uz izjūtām nedrīkst paļauties. Ja tiekat steidzināts, tā ir diezgan droša pazīme, ka jūs vēlas apkrāpt. Var tikt izmantotas arī psiholoģiskas metodes: draudi attiecības pārtraukt, šantāža, iebiedēšana.

Gan bankas, gan tiesībsargājošās iestādes rīko informatīvas kampaņas, tomēr krāpšanas gadījumu skaits turpina augt, un tiek izdomāti arvien jauni veidi, kā noziedzīgi iegūt personas datus un naudu, secina bankas Luminor krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits.

Var mulsināt pat finansistus      


Ziņas par gadījumiem, kad nauda jau izkrāpta vai ir mēģināts to darīt, regulāri saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tāpat kā Valsts policija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, bankas un citi. „Krāpnieki kļūst aizvien izveicīgāki un uzstājīgāki, izmantojot tādas metodes, kas var samulsināt pat finanšu jomā zinošos,” saka FKTK licencēšanas daļas galvenais juriskonsults Ingus Valtiņš.

Uzķeras uz brīnumveiksmes
Arvien biežāki esot gadījumi, kad cilvēks pats izdarījis visu, lai savu naudu vai datus nodotu krāpniekam. Pēdējos gados būtiski vairojušies digitālas krāpniecības veidi, jo arvien vairāk maksājumu notiek internetā un klientus attālināti apkalpo gan finanšu iestādes, gan uzņēmumi. Izteikta tendence ir ar cilvēku manipulēt, kad krāpnieks uzdodas par kādu citu un lūdz maksājumu kartes datus vai mudina ar PIN kodu maksājumus apstiprināt. Joprojām novērojama investīciju krāpniecība, proti, reklāmas sociālajos medijos sola ļoti izdevīgus ieguldījuma nosacījumus, cilvēki uzķeras un naudu pārskaita krāpniekiem, cerot uz lielu peļņu. Parasti brīnumveiksmes solītāji runā krieviski, to norādītie uzņēmumi reģistrēti ārpus Latvijas un ES un nav tiesīgi šeit ieguldījumu pakalpojumus sniegt.

Pikšķerēšana un investīciju viļņi
Bieži krāpnieki pieprasa virtuālās valūtas maksājumus it kā investīcijām. Pēdējā laikā ir dažādi pikšķerēšanas veidi, kas ievilina viltus interneta vietnēs, kurās cilvēks ievada maksājumu kartes vai internetbankas piekļuves datus. Pašlaik jāuzmanās arī no mēģinājuma izkrāpt priekšsamaksu par it kā izdevīgu piedāvājumu iegādāties malku vai briketes. Jāuzmanās no tiem, kas uzdodas par kurjeriem (kā DPD, Omniva) un pieprasa kartes datus vai lūdz par piegādi maksāt papildus.
Salīdzinājumā ar pagājušo vasaru un rudeni būtiski samazinājusies telefonkrāpniecība. Savukārt viltus investīciju piedāvājums turpina viļņveidīgi parādīties. Parādās arī tādi veidi, ka digitāli pasūtīts pakalpojums netiek izpildīts vai ir izrakstīti viltus rēķini.

„Jāuzmanās no mēģinājuma izkrāpt priekšsamaksu par it kā izdevīgu piedāvājumu iegādāties malku vai briketes. Arī no tiem, kas uzdodas par kurjeriem.”

Jāpārbauda licence
Ziņas par krāpniekiem un nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem FKTK saņem, uzraugot finanšu tirgu, sadarbojoties ar tiesībsargājošām un citām iestādēm, arī no iedzīvotājiem. ,,Arī mēs sniedzam partneriem informāciju, lai nepieļautu nelicencētu uzņēmumu darbību, piemēram, informējam organizāciju CERT.lv par tīmekļvietnēm, kas jābloķē,” stāsta jurists. „Savukārt iedzīvotājus aicinām rūpīgi pārliecināties, vai finanšu pakalpojumu sniedzēji ir saņēmuši atļauju Latvijā to darīt. Parasti licences tiem nav, un no tādiem nav iespējams pārskaitīto naudu atgūt.”

Palīdz un konsultē
Ar tiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kurus komisija uzrauga, var iepazīties lapas www.fktk.lv sadaļā Tirgus dalībnieki. Var nosaukumu ierakstīt interneta meklētājā. Komisijas mājaslapā ir plaša informācija par krāpšanas un nelicencētu pakalpojumu veidiem un to, kā rīkoties, ja krāpnieks sastapts un ja esat jau cietis.
FKTK izstrādājusi jaunu kārtību sūdzību izskatīšanai, padomdošanai un izveidojusi speciālu e-pasta adresi: nelicencets@fktk.lv. Konsultē arī pa tālruni.
Izveidota valsts mēroga darba grupa, kurā piedalās FKTK, Valsts policija, Latvijas Finanšu nozares asociācija, kredītiestādes un Finanšu izlūkošanas dienests. Svarīgākais ir nelikumīgo rīcību analizēt un mazināt.
,,Krāpniecība nav tikai Latvijas izaicinājums – tā skar arī citas Eiropas valstis. Krāpnieki, kas zvana citu vārdā vai piedāvā viltus investīcijas, atrodas ārpus Latvijas un pat Eiropas Savienības. Tiesībsargājošo iestāžu darbība tiek koordinēta, un tās dara visu, lai laikus informētu un uz krāpnieku piedāvājumiem cilvēki neuzķertos.”

,,Finanšu krāpnieki kļūst aizvien izveicīgāki un uzstājīgāki. Steigā rīkojoties nepārdomāti, cilvēkiem ir liels risks zaudēt naudu bez cerībām to atgūt,” brīdina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas juriskonsults Ingus Valtiņš.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla saturu atbild laikraksts Kurzemnieks.