Laikraksts Kurzemnieks

Līdz 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī Kurzemnieka rakstu sērijas Izpēti, izgaismo, risini! uzmanības fokusā – politika. Proti, kas vēlētājiem būtu jāzina, lai mēs kopā uz četriem gadiem ievēlētu iespējami labāko likumdevēja varu. Kurzemnieks stāsta par deputātu kandidātiem no tām partijām, kurām socioloģiskās aptaujas paredz 5% barjeras pārvarēšanu. Viņi startē Kurzemes vēlēšanu apgabalā un ir no Kuldīgas novada.


_____________________________


„Daudzas lietas jādara citādi”

Kuldīgas uzņēmējs Gatis Rozenfelds Saeimas vēlēšanās Kurzemes apgabalā partijas Latvija pirmajā vietā sarakstā startē ar 15. numuru.
Viņš darbojas uzņēmumu HRG-Lux, Rožu nami un Pārsa valdē. Startēt no šīs partijas izvēlējies tādēļ, ka uzskati saskan ar tās prioritātēm: „Domāju, ka visi esam kolēģi un nav svarīgi, kādā partijā esi. Galvenā ir vēlme uzlabot dzīvi.” Viņa misija esot palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem, daloties pieredzē, tos iedrošinot.
Aizsardzības ministrijas plānu par obligāto Valsts aizsardzības dienestu vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem G.Rozenfelds atbalsta. „Svarīgi, lai jaunieši nesabītos. Man šķiet, ka viņiem tās lietas patīk. Kad man bija jāizvēlas – dienēt vai mācīties, izvēlējos otro. Esmu no skolas piedalījies militārajās mācībās. Kaut kādai sagatavotībai jābūt. Pats neesmu dienējis, neesmu arī Zemessardzē.”
Partijas programmā vairākkārt minēts kovids un potēšana. Secināms, ka valdība visu darījusi aplami. Jautāts, vai tā ir arī viņa pārliecība, G.Rozenfelds atbild: „Slimības vienmēr bijušas, un šī nebija ārkārtēja situācija. Cilvēki mira jau pirms kovida. Viņi tika baidīti – tūlīt nāks briesmonis. Daudzi aizgāja ar insultu. Arī mani šī slimība skāra, prasīju dakterim, kā ārstēt: „Iedzeriet siltu tēju un uzvelciet zeķes!” Kas tā par ārstēšanu? Jāsoda par to, ka cilvēkus neārstē pienācīgi. Vajag nevis baidīt, bet reāli palīdzēt.”
G.Rozenfelda sieva Šarlote Kaminska vīru raksturo kā sirsnīgu un prasīgu cilvēku, labu un mīļu tēti. Vīra lēmumu startēt vēlēšanās viņa atbalsta: „Visās jomās viņš iedziļinās, lai izprastu un varētu sasniegt vēlamo. Viņam rūp cilvēki, ģimenes vērtības, apkārtējo veselība un labklājība. Gatis mīl Latviju.”
Daina Jēkabsone jau desmit gadus pie G.Rozenfelda strādā veikalā Planīcas ielā 1: „Gatis ir saprotošs, pretimnākošs, atrod risinājumu, kāds izdevīgs visiem. Viņš ir visur un paspēj visu. Nesaprotu, kā tam atrod laiku. Ar darbu un neatlaidību viņš sasniedzis daudz – varbūt iznāk arī kļūt par deputātu.”


_____________________________


Bez garām runām pie darbiem

14. Saeimas vēlēšanās Progresīvo sarakstā startē arī kādreizējais kuldīdznieks Jurģis Kūliņš (ar 14. numuru Kurzemē). Viņš nav partijas biedrs, bet tās programmu uzskata par atbilstošāko saviem uzskatiem un progresīvas valsts veidošanai.
,,Joprojām esmu kuldīdznieks sirdī un tāds arī būšu, bet darba gaitas liek dzīvot Rīgā,” atzīst J.Kūliņš. Mācījies toreizējā V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā vienā klasē ar Dāvi Lodziņu – tagad Progresīvo valdes locekli un Saeimas deputāta kandidātu. Skolas gados abi ar labiem rezultātiem spēlējuši šahu. Pensionētā trenere Tamāra Vilerte abus atceras no pirmās klases. Bijuši centīgi, talantīgi, mērķtiecīgi. Šahs klasesbiedrus sadraudzējis. Pēc ģimnāzijas 2008. gadā dzīve vedusi katru savā virzienā, bet draudzība saglabājusies. D.Lodziņš atzīst, ka skolas un šaha biedrs būtu labs partneris arī parlamentā, kur varētu likt lietā zināšanas ekonomikā un loģistikā. Mamma, arhitekte Inguna Kūliņa teic: ,,Jurģis jau no mazotnes ir darbīgs, arvien paplašinājis redzesloku. Neesam viņu virzījuši – pašam savi mērķi, kurus atbalstām.”
Latvijas Kultūras akadēmijas starpkultūru katedrā J.Kūliņš ieguvis bakalaura grādu Latvijas–Dānijas apakšprogrammā. Diplomdarbam izvēlējies gana sarežģītu tēmu: Dāņu rakstnieces Helles Helles „Eksempel på liv” tulkojums un ar to saistītie jautājumi. Studentu apmaiņas programmā dzīvojis Dānijā un mācījies Grundtviga tautskolā. Ik pa laikam atsvaidzina zināšanas dāņu valodā, kaut darbs sen citā jomā. Varējis strādāt par tulku, tomēr izvēlējies mārketingu un loģistiku. Darbā kā nozīmīgāko viņš min laiku, kad strādājis par degvielas piegādes plānotāju. Tagad J.Kūliņš ir SIA Monetic pārdošanas speciālists. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā iesaistījies brīvprātīgo darbā bēgļu centrā, organizējot humāno palīdzību.
Šī pilsoniskā aktivitāte nostiprinājusi vēlmi iet politikā. ,,Vēl šodien atceros citātu, ko pirms gadiem kā mantru skaitījām šaha nometnēs Īvandē: ,,Ja ne es, tad kurš; ja ne tagad, tad kad?” Nolēmu kandidēt. Atbalstu to politisko spēku, kas ir par godīgu finansējumu un pret naudas ietekmi politikā; kas krīzē sniegs konkrētu atbalstu; kas ir par taisnīgiem, nevis regresīviem nodokļiem; kas iestājas par Valsts aizsardzības dienestu; kas ieguldīs energoefektivitātē un realizēs zaļo kursu.”
Kā prioritāti izvirzījis vajadzību palielināt aizsardzības budžetu, attīstīt armijas infrastruktūru un veicināt interesi iestāties Zemessardzē, profesionālajā dienestā un karavīru rezervē. ,,Man vissvarīgākā ir valsts drošība, kas aktualizējusies pēc Krievijas izraisītā kara Ukrainā. Saeimai būs jāpieņem ārkārtīgi svarīgi drošības lēmumi, bet tas jādara balansēti, lai nav tā, ka viss pakārtots militārajām vajadzībām. Esmu par obligāto dienestu, bet tas jādara pārdomāti.” Pats J.Kūliņš pēc mācībām Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā augustā nodevis zvērestu un ir pilntiesīgs rezerves karavīrs.


_____________________________

No 11. saraksta jeb Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK uz Saeimu kandidē divi kuldīdznieki: KRISTĪNA ANSONE (ar 4. numuru) un DZINTARS RUŠMANIS (ar 11.).


Tiks vai netiks – turpinās strādāt

„Kandidēt Saeimas vēlēšanās likās loģisks turpinājums iesāktajam,” tā par savu izvēli saka DZINTARS RUŠMANIS, pašvaldības uzņēmuma Kandavas komunālie pakalpojumi vadītājs.

Stiprās puses: enerģētika un infrastruktūra

Kandidāts uzsver, ka ir aktīvs gan politikā, gan saimnieciskajā darbā: „Ar savu pieredzi un idejām esmu dalījies dažādos kompetenču semināros. Es un arī partijas biedri sapratām, ka mūsu sarakstā es varētu būt labs papildspēks. Neatkarīgi no tā, vai tikšu Saeimā vai ne, turpināšu strādāt. Nacionālās vērtības un intereses bijusi mana prioritāte vienmēr. Bet politikā aktīvi iesaistos divus gadus. Esmu arī nodaļas vadītājas vietnieks. Pirms tam partijā Kuldīgas novadam vairāk biju kā biedrs, nevis darbojos partijas virzienu noturēšanā. Tad sapratu, ka Nacionālā apvienība man tuvāka.” Kandidāts esot zinošāks enerģētikā, infrastruktūrā, tajā skaitā mājokļu jautājumos, un tieši šīs tēmas būs Dz.Rušmaņa prioritātes ievēlēšanas gadījumā.

Rīgas puika izvēlas Kurzemi

Dz.Rušmanis ir rīdzinieks, beidzis Rīgas 5. vidusskolu, mācījies Policijas akadēmijā, ko gan nav pabeidzis, bet strādājis Iekšlietu ministrijas iestādēs un pašvaldības policijā. 2005. gadā pārcēlies uz dzīvi Kurzemē. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguvis vides inženiera kvalifikāciju. Rīgas Tehniskajā universitātē maģistrantūru beidzis kā nekustamā īpašuma ekonomists. SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi bijis īpašumu apsaimniekošanas daļas vadītājs. Agrākajai kolēģei Dzintrai Strazdai nav pārsteiguma, ka Dzintars kandidē uz Saeimu: „Viņš zina savus mērķus un uz tiem arī iet. Kā kolēģis vienmēr bija izpalīdzīgs.”
Pašlaik Dz.Rušmanis vada SIA Kandavas komunālie pakalpojumi: „Pēdējie sasniegumi sabiedrības labā, ar kuriem varētu lepoties, bija pirms pāris gadiem, kad uzņēmums ieguva ilgtermiņa līgumu par elektrību, līdz ar to Kandavas iedzīvotājiem ir lētāka apkure un ūdens. Toreiz man Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) aizrādīja, ka tā nu gluži nedrīkstot, jo tas nesot riskus, bet jau pēc pusotra gada pati rekomendēja slēgt ilgtermiņa līgumus, tā iegūstot labāku cenu. Mums cena ir 4,5 centi par kilovatu. Enerģētikā redzu, ka virzāmies pareizajā virzienā uz Latvijas pašpietiekamību un neatkarību.”
Taču bez kļūdām neiztikt: „Kļūdīties gadās diezgan bieži, it sevišķi profesionālajā darbībā. Mainīgajos apstākļos situācija dažkārt nav prognozējama. Ir inflācija un cenu svārstības. Neveiksmīgs iepirkums bija šķeldai tāpēc, ka ietiepos un līgumā neko nemainīju. Līdz šim līgumi bija izdevīgāki pircējiem, bet šobrīd situācija ir otrāda – mums nosacījumi jāmīkstina, lai vispār kāds ko piegādātu, jo ir šķeldas deficīts. Esam ciešā komunikācijā ar SPRK. Uzskatām, ka tarifa maiņu vajadzētu mazliet ātrāk nekā tajā termiņā, kā to paredz likums, un nosauksim tos par kara apstākļiem. Ir jāpielāgojas; ja ne, gadās kļūdīties.”
Dz.Rušmanis lepojas, ka iesaistījies Zemessardzē: „Tas man rada godu. Jūtos kā labs piemērs dēliem, kuriem ir septiņi un desmit gadi.”
Uzņēmējs Aigars Zvingulis viņu dēvē par aktīvu cilvēku: „Tādu mums vajag vairāk. Nebiju pārsteigts, uzzinot, ka Dzintars kandidē, jo viņš vienmēr ir neapmierināts un grib ko labot. Vai būs spējīgs to izdarīt, grūti pateikt.”

Jāturpina mācīties

Dati liecina, ka ap 24% Saeimas deputātu kandidātu nav augstākās izglītības. Dz.Rušmanis to vērtē tā: „Droši vien kādi no šiem cilvēkiem ir nozaru speciālisti, bet bez izglītības. Viņi ir dziļi savā specialitātē, bet, iekļūstot Saeimā, cilvēkam pašam jāattīstās, jāstudē. Attīstīt sevi nekad nav par vēlu. Pazīstu dažus cilvēkus, kuriem nav paškritikas, tomēr tai jābūt. Šī nav rotaļa – startējam uz Saeimu.”




Ir komandas cilvēks

Kuldīgas būvniecības uzņēmuma Asfora valdes priekšsēde KRISTĪNA ANSONE Nacionālajā apvienībā (NA) darbojas desmit gadus un pieņem arī novada iedzīvotājiem svarīgus lēmumus, jo ir domes deputāte.

Godīgam pret sevi un citiem

K.Ansone ir NA Kuldīgas nodaļas dibinātāja un vadītāja: „Nevienu brīdi neesmu pārdomājusi vai nožēlojusi, ka esmu šeit, jo tas atbilst manām vērtībām, uzskatiem.” Deputāta kandidātam jābūt mērķtiecīgam, godīgam gan pret sevi, gan citiem: „Nevajag darīt to, kas nav saskaņā ar tevi. Jābūt komandas cilvēkam. Nacionālā apvienība ir komanda – ejam vienoti. Kādā brīdī uzskati var atšķirties, bet kopējā mērķa labad jārod kompromiss. Jābūt arī izturībai. Es domāju, ka man šādas īpašības ir.”
Paziņa Ārija Pušilova uzsver, ka ar tādu krampi, kāds ir Kristīnai, varētu arī izdoties Saeimā iekļūt: „Viņa netur muti ciet un runā, un tas man patīk. Pašvaldības vēlēšanās balsoju par viņu un izvēlē nekļūdījos. Vēlētos, lai tādu cilvēku Saeimā būtu vairāk. Kristīna ir labs cilvēks – noteikti palīdzēs, ja kāds lūgs.”
Arī deputāte Loreta Robežniece par K.Ansoni saka labus vārdus: „Jauna un enerģijas pilna, viņai ir priekšlikumi. Esam bieži pārrunājušas aktuālās lietas. Iepazinu viņu kā labu kolēģi.”

Viena valoda un uzņēmējdarbība

Ievēlēšanas gadījumā prioritāte būs latviešu valoda: „Arī es strādātu pie ierosinājumiem, kā ieviest vienu valodu un to izkontrolēt. Mums ir valsts valoda, un darba devējam nav tiesību prasīt zināt vairākas, ja vien to neprasa darba specifika. Kuldīgā to neizjūtam, bet citur sāp sirds, redzot, ka vienas valodas princips tiek ignorēts. Prioritāte ir arī izglītība. Svarīgi saprast, ka tie nav izdevumi – izglītība ir ilgtermiņa investīcija. Jāsakārto pedagogu atalgojuma principi.”
Arī uzņēmējdarbībai vajadzīgs atbalsts, un tā nav tikai PVN samazināšana atsevišķiem produktiem. Tas jādara tādēļ, ka uzņēmējdarbība ir valsts asinsrite. „Arī ģimeņu atbalsts ir viena no prioritātēm. Mans ierosinājums par 3+ karti: saglabāt to tik ilgi, kamēr jaunākajam bērnam aprit 18 gadu.”

Starp izglītību un bērniem

Par pēdējā laika sasniegumiem K.Ansone teic: „Šogad Lauksaimniecības universitātē pabeidzu būvinženierus, ceru iegūt būvuzrauga sertifikātu. Pabeidzu arī Ventspils augstskolu. Domes darbā bija izaicinājums – nekustamos īpašumus izsolē palaidām e-sistēmā, un tas rezultējās ar lieliem ienākumiem budžetā.”
Tāpat viņa atzīst: ja darbā ir lieli apgriezieni, laika sev palicis mazāk, viņa vairs intensīvi nenodarbojas ar sportu, mazāk laika iznāk pavadīt ar bērniem. K.Ansone atzīstas: „Cenšos darīt visu, lai tā nebūtu.”

_____________________________

VIEDOKĻI


Pietrūkst svaiguma

Dana Reizniece-Ozola, strādā Starptautiskajā Šaha federācijā, bijusi vairāku Saeimu deputāte, ekonomikas un finanšu ministre:
– Nacionālajai apvienībai ir stabils vēlētājs – nacionāli domājošs cilvēks. Konfrontēt ar lielo kaimiņu (Krieviju – red.) un nelatviešiem šim politiskajam spēkam vienmēr bijis izdevīgāk. Šķiet, ka šajās vēlēšanās ir risks – arī citi politiskie spēki skaidri pozicionējas pret karu Ukrainā un daļēji spēlē nacionālo interešu aizsargu lomu. Apvienībai pietrūkst svaiguma – nav jaunu, spēcīgu cilvēku. Bet akūts cilvēku trūkums ir daudziem. Politiķim visu laiku jāmainās. Arī politiskajam spēkam jāliek kaut kas klāt, lai cilvēki saprot, ka tam ir ilgtspēja. Tās viņiem nav. Cik ilgi izbrauks ar Robertu Zīli? Mani samulsināja tas, ka apvienība mainījusi vizuālo identitāti. Kāpēc visi izmanto dzeltenu un oranžu krāsu? Nacionālajai apvienībai ir karmīnsarkanais un tautiskie elementi – ar tiem asociējas tikai tā. Taču tagad Rīgā redzami neveiksmīgi dzeltenmelni plakāti, kuros nevar atpazīt ne cilvēkus, ne politisko spēku. Daļu vēlētāju apvienība atbaidīs. Varbūt tas ir mēģinājums kļūt svaigākai? Bet, meklējot ko jaunu, nedrīkst pazaudēt identitāti. Saeimā šī apvienība būs, bet ne ar lielu skaitu. Tās priekšrocība – jebkurai koalīcijai tā ir prognozējams, saprotams partneris.


Tradicionāli būs labas izredzes

Nellija Kleinberga, Saldus medicīnas centra vadītāja, Kuldīgas slimnīcas pagaidu vadītāja, Saeimas kandidāte no Jaunās Vienotības:
– Nacionālajai apvienībai ir pamats cerēt uz labu rezultātu. No septiņām līdz 12 vietām. Ar kolēģiem Saeimā mums sadarbība bijusi konstruktīva. Novēlu viņiem to saglabāt. Varbūt reizēm nevajag krist galējībās, vajag darbu organizēt konstruktīvi. Gribu cerēt, ka vēlētāju procents būs nedaudz augstāks, nekā prognozēts. Manuprāt, šoreiz cilvēki vairāk ieklausās sarunās par nepieciešamību doties vēlēt un nepalikt vienaldzīgiem. Gribētu, lai ieklausītos ne tikai tajā, ko saka kandidāti, bet arī tajā, ko runā sabiedrībā redzami cilvēki. Mūsu izvēle noteiks ne tikai četrus gadus, bet ilgāku periodu. Nevienam taču negribas, lai lēmumus kāds pieņem mūsu vietā. Cilvēki saka: „Atkal vieni un tie paši!” Bet viņi iemantojuši uzmanību, cieņu un atzinību. Ļoti vēlētos, lai cilvēki vairāk analizētu paveikto, arī partiju programmas.


Nebalsot par populistiem

Kaspars Bergmanis, Kuldīgas uzņēmējs:
– Ik pa četriem gadiem saņemam solījumus. Koalīcija pēdējos mēnešos cenšas, cik var, gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus aplaimot ar visādiem pabalstiem. Vajadzētu piedzīvot kādreiz tos laikus, kad būs lielas partijas ar daudziem biedriem, tad nebūs šāda fragmentēšanās. Vairāk ir interešu grupas, un sarakstu skaits kārtējo reizi ir ievērojams. Latvijā diezgan maz cilvēku iesaistās politiskos procesos, kur nu vēl no uzņēmēju vides. Ja nu vienīgi ir kritiska situācija, kad jāsāk nodarboties politbiznesā. Tos, kuri Saeimā atgriežas, var saukt par profesionāliem politiķiem. Viņi zina sistēmu: ko var, ko nevar panākt, kādā laikā. Katram jaunajam vajadzīgs laiks saprast, kas vispār ir politika. Varbūt nav slikti, ka bijušie politiķi mēģina atgriezties. Tur gan katrs jāvērtē – kādi ir mērķi un vēlmes.
Sabiedrības aktivitātes veicināšana ir ļoti lēna. Ja kāda partija savus solījumus realizēs, vēlētājam radīsies uzticība, un nākamajās vēlēšanās varētu būt lielāka interese par to balsot. Cilvēki piedzīvojuši, ka solījumi nav izpildīti, pieņemti nesaprotami lēmumi. Ir bijušas tādas vēlēšanas, kurās neesi pārliecināts, par ko balsot, un izvēlies mazāko ļaunumu. Vai balso par tiem, kuri sola izpildāmas lietas. Uzņēmēji saprot, ka ir lietas, ko var sasolīt, bet nekādi nevar izpildīt. Par tādiem populistiem balsot nevajadzētu.


Atkārtoti iegūt uzticību – grūti

Ilga Kreituse, politoloģe:
– Partiju Latvija pirmajā vietā vislabāk raksturo tas, ko pateicis tās dibinātājs Ainārs Šlesers, kurš vienmēr saka, ka viņam jautājumus uzdodot kā uzsildītu vakardienas zupu. Šo izteicienu lielā mērā var attiecināt uz pašu. Viss, ar ko viņš mēģina vēlētājus pierunāt, jau ir bijis – Rimi, Narvesen un tamlīdzīgas lietas. Šodien tas iegūst pilnīgi citu skanējumu. Dibinot partiju, liels uzsvars likts uz tiem, kuri ir pret kovida vakcināciju, bet arī tas jau noiets etaps. Daudz no tā, ko šī partija kritizē, ir taisnība, bet viņi nerāda, ko darīs citādāk. Šlesera kungam vēlreiz iegūt vēlētāju uzticību ir samērā grūti. Iesaistīšanās politikā vienam otram drīzāk ir izmisuma solis – startēt kaut kur, jo citi viņus nav ņēmuši. Īpaši nopietni uz šo partiju neskatos. Diezgan droši varu teikt, ka arī tad, ja partija parlamentā iekļūs, viņš nekad nebūs premjers. Šlesers nāk no vairākām partijām, ko dibinājis, pēc tam mainot nosaukumus. Darbība Satiksmes ministrijā viņa ģimenei atnesa vairākkārtēju labklājības pieaugumu. Viens Šlesera dēls jau ir miljonāru sarakstā. Ja nebūtu Alda Gobzema partijas Katram un katrai, iespējams, Šlesera partija varētu 5% barjeru pārvarēt, balstoties uz neapmierināto vēlētāju. Bet daļa balsos par Gobzemu. Šīs partijas viena otrai balsis noņems.


_____________________________









_____________________________