Laikraksts Kurzemnieks

Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini šoreiz uzmanības fokusā – sociālā sfēra Kuldīgas novadā.

(Nobeigums. Sākums 5. jūlijā)

___________________________________


Sociālajā dienestā strādā 51 cilvēks, tai skaitā 38 sociālie darbinieki. Vai visam novadam tas ir pietiekami?

Sarmīte Segliņa (S.S.): – Pagaidām jā. Darbaroku trūkst tad, kad ir sastrēgumi. Sociālās palīdzības nodaļā tāds bija šīgada sākums, kad iedzīvotāji interesējās par mājokļa pabalstu. Nāca jau decembra beigās, un speciālisti matemātiski skatījās – iznāk pabalsts vai ne. Valsts mainīja noteikumus, un cilvēkam bija jānāk vēlreiz: ja pabalsts iznāca, tad darbspējīgajiem pēc trim mēnešiem jāierodas atkal, bet pensionāriem un invalīdiem – pēc pusgada.

Tātad pēc viena pabalsta cilvēks ierodas vismaz trīs reizes, un darbiniekiem ir lielāka slodze.

Visi cilvēki nav saprotoši: kāds mūs par šo kārtību norāj, bet citi pasaka paldies.

Vai, novadiem apvienojoties, saistošajos noteikumos par palīdzību vajadzēja daudz izmaiņu?

S.S.: – Tos izstrādājot, vairākas lietas paņēmām gan no Skrundas, gan Alsungas novada, piemēram, pusdienu samaksu bērnudārzā trūcīgām, maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm.

Mirdza Raga (M.R.): – Skrundas novads pievienojoties ir lielas ieguvējs, jo tagad var saņemt, piemēram, veselības pabalstu, kāda iepriekš nebija. Citāda kārtība bija arī mājokļa un malkas pabalstam. Taču nu mājokļa pabalsts mainījies visā valstī.

Cilvēki vairākkārt teikuši, ka par pabalstu nevarēs malku iegādāties, jo tā kļuvusi krietni dārgāka.

Tāds riņķa dancis iznāk: pabalsts it kā ir lielāks, bet arī dzīve kļuvusi dārgāka.

Vēl esmu novērojusi, ka pēdējā laikā Skrundā manā redzeslokā parādās tādi cilvēki, kuri ne reizes nav sociālajā dienestā bijuši. Vakar no Rīgas zvanīja kādas kundzes meita: mammai klājoties ļoti grūti. Izstāstīju, kādus dokumentus lai atsūta, skatīsimies, kā palīdzēt. Daļai pensija maza – zem 300 eiro. Prasu, kur viņi bijuši visu laiku. Man atbild: „Nu, kā tad tā nāks un prasīs?”

Kādi ir būtiskākie pabalsti no valsts? Vai pašvaldība var izrādīt savu iniciatīvu?

S.S.: – Mums jānodrošina garantētā minimālā ienākuma jeb GMI pabalsts, mājokļa pabalsts, arī veselības aprūpei un izglītībai, vēl ir krīzes pabalsts.

Mājokļa pabalstu aprēķina individuāli, ņemot vērā ģimenes ienākumus un izdevumus par mājokli. GMI pabalsts kopš pagājušā gada no 64 eiro palielināts līdz 109. Veselības aprūpei gadā ir 250 eiro trūcīgām un maznodrošinātām personām, tai skaitā 100 eiro recepšu medikamentiem un bērnu redzes korekcijai. Izglītībā maksājam par pusdienām, skolas piederumu iegādi un reizi gadā par ēdināšanu jauniešu nometnē. Jauns vienreizējs pabalsts ir cilvēkam bez deklarētas dzīvesvietas – mēs to pielīdzinājām GMI summai, un tie ir 109 eiro. Pabalsts krīzē ir 500 eiro, piemēram, ja bijis ugunsgrēks.

Pašvaldība var izsniegt pabalstu pēc savas iniciatīvas – viens no tiem ir 250 eiro sociālās situācijas risināšanai. Lai to saņemtu, jāsadarbojas ar sociālo darbinieku, kurš visu izvērtē, izveido rehabilitācijas plānu, kas jādara, lai pats situāciju uzlabotu.

Vai varat minēt piemēru?

Agnese Zīlīte (A.Z.): – Visbiežāk tā ir maksa par operāciju un transportu, kad guļošs cilvēks jānogādā uz Rīgu pie speciālistiem.

Maira Baumane (M.B.): – Šis pakalpojums jānopērk, un tas nav lēts. Tāpēc pašvaldība nāk palīgā.

A.Z.: – Ministru kabineta noteikumos mājokļa pabalstam ir normatīvi, un vairāk maksāt nedrīkstam. Piemēram, par telefonu ne vairāk par 20 eiro mēnesī. Tāpat par īri, apsaimniekošanu, gāzi un citiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī var palīdzību lūgt?

M.R.: – Kad ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

A.Z.: – Bet pēc tā vien nevar spriest, jo mājokļa un GMI pabalsts no statusa ir atdalīti. Citu reizi trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss neiznāk, bet mājokļa pabalsts iznāk. Ienākumus aprēķina noteiktā formulā un tad redz, vai iznāk malkai vai komunālajiem pakalpojumiem.

Nevar nosaukt slieksni, no kura sociālā palīdzība sāktos. To var noteikt, tikai individuāli rēķinot izdevumus.

M.R.: – Kad visus datus esmu datorā ievadījusi, klientiem saku: „Spēlēsim Superbingo: spiedīšu datora pogu un skatīšos – iznāks pabalsts vai neiznāks.” Jo visu aprēķina programma.

A.Z.: – Saistībā ar novadu apvienošanos un jauno mājokļa pabalsta aprēķināšanu vajadzīgs ļoti liels skaidrojošs darbs. Sākoties jaunajai kārtībai, pabalsta saņēmēju ir daudz vairāk.

S.S.: – Pirmreizējā tikšanās ar sociālās palīdzības speciālistu aizņem pat stundu. Kad aprēķina kārtība mainījās, pārsteigums bija arī darbiniekiem, jo nav vienkārši pārbaudīt katru rēķinu, saprast, cik no tā var samaksāt. Jaunā kārtība ir no pagājušā gada jūlija, un tikai tagad mēs pašas sākam aprast un cilvēki arī.

Kāds cilvēkiem ir noskaņojums par dzīvi jaunajā novadā?

S.S.:– Strādāju šajā iestādē jau 17 gadus un kopējo attīstību redzu diezgan labi. Sākumā pagastos bija grūtības ar asistentiem un ar aprūpi mājās. Uzlabojumi notiek. Viena kolēģe teica, ka psiholoģiski šo darbu vairs nevar darīt, jo visapkārt – trūkums: sociālā situācija ir bēdīga ne tikai mūsu novadā, bet arī valstī. Sacīju, lai atskatās atpakaļ – ka attīstība notiek.

Jā, lēnām, bet soli pa solim virzās uz priekšu.

Man nešķiet, ka nabadzība visapkārt ir tik liela. Grūti ir – par to jau nav stāsts. Bet sociālais dienests cilvēkiem arī daudz palīdz.

M.R.: – Bet, jo vairāk cilvēkam dod, jo vairāk viņam vajag. Kāda kliente nevarēja vīram nokārtot invaliditātes grupu: „Kā es viņu aizvedīšu? Kā tikšu galā? Man taču viņš jānomazgā!” Bet tā taču ir pašsaprotama lieta! Runāju un skaidroju. Citai klientei ir dažādas problēmas, bet vīrs un dēls nekur nestrādā. Stāstu, ka varbūt pienācis laiks vīriem pastrādāt, ja viņa vairs nevar. Bieži vien saruna var palīdzēt un problēmas atrisināt.

S.S.: – Pagastos ir tādi cilvēki, kuriem ir visai nopietnas veselības problēmas, bet viņi nav sakārtojuši dokumentus, lai saņemtu valsts atbalstu. Ik pa laikam tādi parādās. Mūsu darbinieki sadarbojas ar ģimenes ārstiem un palīdz problēmjautājumus nokārtot.

Vēl aktuāls klientiem ir mājokļa jautājums, jo visi nevar samaksāt dārgo īri, bet pašvaldībai dzīvokļu trūkst.

Daļu atvieglos tas, ka cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem būs grupu dzīvokļi Nīkrācē (16) un Kuldīgā (12).

A.Z.: – Dienestā ir dažādas atbalsta grupas, radošās darbnīcas, socializēšanās grupiņas. Vakar pilsētā bija pirmā nodarbība motivācijas grupai, ko organizēja palīdzības nodaļa. Lielākoties tajā ir GMI pabalsta saņēmēji, arī apmeklētāji pirmspensijas vecumā un ar atkarībām, ir jauni cilvēki. Mērķis: lai jaunie atnākot redzētu un aizdomātos, vai tiešām viņi vēlas dzīvot tikai no pabalstiem vai tomēr censties savu dzīvi uzlabot.

Jaunajiem vēl visa dzīve priekšā – viņi var meklēt darbu, pilnveidoties.

Nodarbību vadīja mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics, un ir doma iesaistīt vēl dažādus garīgi bagātus cilvēkus, kuriem ir, ko teikt, lai šiem cilvēkiem parādītu dzīvei mērķi, jo tas viņiem bieži zudis. Uzaicinājumus aizsūtījām 27 cilvēkiem, atnāca 13. Dažiem iemesli ir attaisnojoši, citiem – ārsta vai psihologa apmeklējums. Paredzētas desmit nodarbības, un pirms katras sūtīsim aicinājumu.

M.R.: – Šādas tikšanās ir vajadzīgas. Skrundā pirmo nodarbību GMI pabalsta saņēmējiem vadīju pati, bija atnākuši astoņi. Kamēr gaidīju visus, ieklausījos, par ko sarunājas atnākušie. Sievietes pārrunāja dārza darbus. Būtībā šiem cilvēkiem nav, kur satikties, bet tas ir vajadzīgi.

S.S.: – Ir arī pozitīvi piemēri. Viens no tiem – pagaidu algotajos sabiedriskajos darbos strādāja cilvēks bez konkrētas dzīvesvietas. Mēnesi kārtīgi nostrādāja, pēc pirmās algas viņa mūžā aizgāja uz frizētavu un uz kafejnīcu, kur nopirka visu, ko sirds kāro. Cilvēks sācis mainīt domāšanu.

M.B.: – Ar sociālajiem pakalpojumiem man Alsungā ir tikai pozitīva pieredze, jo individuāli var izvērtēt katram nepieciešamo. Savukārt pabalstiem kārtība ir strikti noteikta.

Lielākā problēma ir transporta trūkums – klienti nevar var nokļūt pēc pakalpojumiem pilsētā, piemēram, pie narkologa.

Ja brauks ar sabiedrisko transportu, līdz speciālistam var arī neaizbraukt, tāpēc vedam pašas.

Kā šo problēmu mazināt?

S.S.: – Sadarbojamies ar pagastu pārvaldēm. Bieži arī cilvēkiem pašiem ir resursi – viņus aizved radi, kaimiņi. Protams, tas ir arī finansiāls jautājums.

A.Z.: – Dažām pagastu pārvaldēm sava transporta gandrīz vairs nav. Padurē ir tikai vieglā automašīna. Arī sabiedriskais transports ir samazināts. Agrāk autobusi uz pagastiem kursēja biežāk, cilvēki varēja no nodarbībām pilsētā normāli nokļūt mājās. Sociālie darbinieki jau tā spēju robežās klientus vadā ar privātajām mašīnām. Bet kurš vedīs uz mājām pagastā pēc nodarbības astoņos vakarā? Arī sociālajam darbiniekam ir darbalaiks un ģimene.

L.B.: – Manuprāt, tagad klientiem pozitīvais ir tas, ka var izvēlēties, pie kura sociālā darbinieka doties aprunāties, jo pagastā strādā trīs. Kad novadi bija vairāki, vēl bija liela ažiotāža par skolām un transporta kari – kurš uz kurieni skolēnus vedīs. Mazliet jutās apdalīti tie mūsu klienti, kuriem sava auto nav, kuri paši nevarēja bērnu aizvest uz to skolu, uz kuru vēlējās, un bija jālaiž tajā, uz kuru pagasts veda. Nu ir viens novads – jāved.


______________________________


Būs atbalsts iepretim inflācijai

• Lai vairāk cilvēku saņemtu mājokļa pabalstu, no 1. oktobra līdz 30. aprīlim plānots palielināt aprēķina koeficientu. Valstī tie mēnesī varētu būt 5,3% iedzīvotāju jeb 101 tūkstotis.
• Būs ātrāka pensiju indeksācija – jau septembrī. Ikmēneša maksājumu atkarībā no pensijas saņems seniori, cilvēki ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušie.
• No 1. novembra līdz maijam (ieskaitot) plānots izmaksāt:
• 30 eiro mēnesī, ja pensija vai atlīdzība nepārsniedz 300 eiro;
• 20 eiro mēnesī, ja pensija vai atlīdzība ir no 301 līdz 509 eiro;
• 10 eiro mēnesī, ja pensija vai atlīdzība ir no 510 līdz 603 eiro.
• Ģimenes, kuras saņem piemaksu pie valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, no 1. novembra līdz maijam (ieskaitot) saņems 30 eiro mēnesī.
• No 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti plānots palielināt transporta pabalstu par sešiem mēnešiem no 79,68 līdz 105 eiro.
• Tiem, kuri apkurei izmanto elektrību, valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/kWh, bet kompensēšanas slieksnis ir 0,10 eiro/kWh.
• Kompensācija par dabasgāzes cenas pieaugumu tiktu aprēķināta, balstoties uz starpību starp nākamās un pagājušās apkures sezonas cenu – 68 eiro/MWh. Aptuvenā cenas atšķirība ir 70 eiro/MWh, no kuras valsts segtu 50%.
• Kompensācija par apkures izmaksu pieaugumu varētu būt 50% no starpības starp nākamās sezonas tarifu un iepriekšējā sezonā noteikto tarifa mediānu – 68 eiro/MWh. (Piemēram, ja pašvaldībā siltuma maksa nākamajā sezonā būs 198 eiro/MWh, tad kompensācija būs (198 – 68) : 2 = 65 eiro/MWh.)
• Ekonomikas ministrija iesaka granulu cenu griestus – 300 eiro par tonnu. Arī šo izmaksu pieaugums tiktu kompensēts par 50% (ja tās pārsniedz 300 eiro par tonnu).

/Jūnijā Ministru kabinets apstiprinājis Labklājības un Ekonomikas ministrijas ziņojumu Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām./


______________________________